Ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku pēdējās divas dienas. Latvijas Neredzīgo biedrības jauktais koris «Jolanta» gatavojas Noslēguma koncertam Mežaparka Lielajā estrādē.
Šīs bija divas visgrūtākās, bet tai pat laikā arī — visskaistākās svētku dienas. Sestdien, 7. jūlijā, jau no agra rīta visiem bija jāpulcējas Mežaparka estrādē uz kopīgo mēģinājumu ar vēl 10 tūkstošiem dziedātāju, kuri jauno estrādi ieskandināja jau iepriekšējā dienā. Saules svelme mijās ar Ziemeļu vēju. Koristu balsis paklausīgi locījās līdzi diriģentu roku kustībām. Vieni jau tautastērpos, citi — ērtās botēs. Jūtams neliels satraukums mūsu senioriem, jo neviens nesaprot — kur jāiet, kad būs uznāciens, kā jāstājas, kuras dziesmas drīkstam dziedāt?
«Jolanta» jūtas mazliet pamesta, jo nav klāt mūsu diriģentu, kas palīdzētu un vadītu. Viss jādara pašiem. Tāpēc tad, kad tiek ierādītas senioru koriem sēdvietas aiz lielās skatuves, kurās gaidīt savu uznācienu, daudzi atviegloti nopūšas: «Viss! Te mēs arī sēdēsim. Un tad skatīsimies, ko dara citi kori — to tad arī mēs.»
Kad alti ar basiem tiek salikti vienā kolonnā, bet soprāni ar tenoriem — otrā, turklāt atdalīti sievas no vīriem, mūsu koristi izšķīst lielajā dziedātāju pūlī. Un, nu, katram pašam tagad jāsaprot, ko un kā darīt, kur un kad iet. Jūtams liels satraukums un bailes. Jo pavadoņiem nav ļauts palikt uz skatuves.
Sestdienas vakara Ģenerālmēģinājuma koncerta programmā ietvertas 38 dziesmas. Senioru koriem atļauts dziedāt līdzi visām dziesmām, kuras prot, bet īpaši aicināti pievienoties kopkoru dziesmām, piemēram, Jāņa Lūsēna «Karoga dziesmai» vai Raimonda Paula «Manai dzimtenei».
Mūsu dziedātāji ir priecīgi par viņiem ierādīto vietu uz skatuves — labajā un kreisajā malā. Var ļoti labi redzēt lielo kopkori, skatītāju pirmās rindas, kurās sēž diriģenti un viesi, kā arī visas skatītāju rindas. Vislabākās vietas estrādē!
Sestdienas pusnaktī pēc koncerta visi var laimīgi doties mājup ar kopīgo autobusu, lai jau nākamajā dienā atgrieztos ar jauniem spēkiem — uz galveno Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncertu. Šīs ir jau citas izjūtas, citas emocijas. Kādam sariešas kamols kaklā, jo dziesmu vibrācijas gaisā rada tādu enerģiju, kuru nevar aprakstīt vārdos. Katra dziesma skan kā lūgšana. Diriģenti izbauda savu roku liegano kustību spēku — dziedātāji kā paklausīgi bērni tās vēro un paklausa. Te klusāk, te mīļāk, te dinamiskāk vai rimtāk. Jolantiešiem nav šī iespēja — redzēt, toties sajust — kā vēl nekad dzīvē! Viss gaiss vibrē! Un šīs sajūtas iespējams sajust tikai un vienīgi šādos tautas kopādziedāšanas svētkos.
Sirsnīga pateicība kora «Jolanta» dziedātājiem, kuriem bija jāiztur sestdiena no agra rīta mēģinājumā Mežaparka estrādē līdz pat vakara koncerta noslēgumam pusnaktī, bet jau nākamajā dienā — Noslēguma koncertu piecu stundu garumā, kas noslēdzās ar Sadziedāšanās nakti! Jūs esat mūsu stiprais pamats un paraugs! Mēs ar jums lepojamies!
Paldies mūsu dalībnieku pavadoņiem, ģimenes locekļiem un brīvprātīgajiem palīgiem! Jūs visi ieguldījāt savu sirds siltumu šajos svētkos. Bez jums mēs jau ne nieka nevaram — jūsu atbalsts biedrības kolektīvu dalībniekiem ir ļoti nepieciešams!
«Mēs maza cilts. Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba!» /Rainis/
Lai šis svētku nedēļas laikā radītais gribas spēks mūs vada arī turpmāk! Ielieciet to savā azotē, lai vienmēr būtu līdzās!
Līdzās korim svētku nedēļā bija un sajūtas pierakstīja - Anita Monozova, žurnāla ROSME redaktore.
