Mazākumtautību sadarbības projekts Jelgavā

Ilze Makarova—Makaronoka, Jelgavas TO valdes priekšsēdētāja

Cilvēki ar redzes traucējumiem ir ļoti darbīgi un talantīgi. Teju katrs otrais, neskatoties uz
savu tautību, vecumu un slimības pakāpi, piedalās dažādos pašdarbību kolektīvos un
biedrības organizētajos pasākumos.
Kādā no Jelgavas biedrības biedru pasākumiem, kurā bija sanākuši dažādu tautību cilvēki ar
redzes traucējumiem un dažādām kultūrām, radās problēma — integrācija un komunikācija!
Latvieši runā latviski, krievi dzied krieviski, ukraiņi izrāda savu temperamentu kā var! Līdz ar
to man radās ideja par projektu «Mazākumtautību personu ar daļēji liegtu redzi integrācija
caur mākslas procesu», jo, kā zināms māksla, mūzika un sports vieno un nešķiro cilvēkus.
Projekts tika uzrakstīts, apstiprināts un īstenots ar Zemgales NVO centra un Kultūras
ministrijas finansiālu atbalstu. LNB Jelgavas TO dažādu tautību biedriem tika dota iespēja
apmeklēt mākslinieciski radošas nodarbības, zīmēšanu, gleznošanu, pīšanu un dziedāšanu.
Ieplānotās darbnīcas notika visas vasaras garumā dažādās mākslas darbnīcās un izbraukumu
mākslas plenēros, kuros iedvesmu saviem darbiem interesenti varēja gūt no dabas.
Dziedāšanas nodarbībās projekta dalībnieki apguva populāras un sirsnīgas melodijas, ar
kurām var priecēt ikvienu.
Tāpat Dziesmu svētku laikā tapa darbs «Katram sava brunču krāsa». Šajās darbnīcās
cittautieši iepazinās ar populārākajām krāsu gammām latviešu tautas tērpos, krāsas, kuras
pārnesa caur mākslas procesu no auduma uz savu mākslas darbu.
Projekts ļaudīm ļāva ieklausīties un sadzirdēt krāsainās putnu balsis, iedvesmas procesā
radās kolekcija «Brīnumputns».
Kas ir īsts latvietis, krievs, ukrainis vai lietuvietis bez mūzikas un dziesmām, pasakām?
Izvēloties jauku, saulainu vasaras dienu, devāmies pēc jaunām zināšanām un iespaidiem uz
kultūras bagāto Vidzemi. Vidzemes augstiene, Pulgožņa ezera krasts un mājas «Meņģeļi»
mūs sagaidīja ar latviešu mūzikas kultūras pamatlicēju Brāļu Jurjānu dzīves gājumu —
memoriālais muzejs-mājas, kurās 19. gs. sākumā sākuši saimniekot Jurjāni. Šeit dzimuši četri
brāļi Jurjāni — Pēteris (1851 — 1900), Andrejs (1856 — 1922), Juris (1861 — 1940) un Pāvuls
(1866 — 1948). Šajā viesmīlības un mūzikas bagātajā vietā katram ļāva gūt pieredzi un
iespēju izmēģināt savus spēkus, piedaloties pūšamo instrumentu ansamblī.
Tālāk pa Vidzemes līkumiem un pakalniem nonācām tādā kā miera un pasaku ostā
«Saulrietos». Tā šo vietu sauca latviešu rakstnieks Kārlis Skalbe. Tajā bija iespēja kādam
iepazīties, kādam atsaukt atmiņā bērnību un «Pasaku par Vērdiņu» vai «Kaķīša dzirnaviņas»,
kuru rakstnieks bija veltījis savai meitai Ilzītei. Tālāk Vidzemes līkumi zemgaliešus aizveda līdz
Vecpiebalgas ūdensrozēm, jo kā tad bez tām! Pieredzētās emocijas un atmiņas varēja iepīt
nākamajās sajūtu darbnīcās — mandalu pīšanā.
Tā nemanot pagāja vasara un pienāca bagātais rudens — Baltā spieķa diena, kā atskaites
punkts par padarīto, pieredzēto un iegūto. Noslēguma pasākumā «Baltā spieķa diena» LNB
Jelgavas TO biedriem, sadarbības partneriem, pašvaldībai, izglītības iestādēm, mākslas
skolām un dažādām nevalstiskajām organizācijām, kā arī plašākai sabiedrībai tika dota
iespēja piedalīties, uzzināt vairāk par sajūtām un spējām, kā sajūt un redz Latviju un
piederību tai dažādu tautu personas ar redzes traucējumiem vai pilnīgi neredzīgi. Šādā veidā
tika pievērsta sabiedrības uzmanība konkrētajai mērķa grupai — dažādu tautību cilvēkiem ar
redzes invaliditāti, viņu interesēm un prasmēm. Šādus un līdzīgus projektus realizējot, var likt
pamatus jaunām draudzībām starp dažādām kultūrām, organizācijām un jaunām projektu
idejām.