LATVIJAS NEREDZĪGO BIEDRĪBAS INfORMĀCIJAS DIENA 

"SAREDZI IESPĒJAS"

6.augustā no plkst.11.00 līdz 14.00 Esplanādē Latvijas Neredzīgo biedrība organizēja iespēju dienu ar devīzi „Saredzi iespējas!”. Informācijas diena „Saredzi iespējas” tika norrganizēta pateicoties Sabiedrības Integrācijas Fondam, tā atbalstītā projekta „Informācijas tīkls” ietvaros. Šīs dienas mērķis bija veicināt izpratni par plašo iespēju klāstu, kāds ir pieejams cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Tāpat ikvienam, kas ikdienā saskaras ar vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, papildināt zināšanas un vairot izpratni par jautājumiem, ar kādiem saskaras šie cilvēki un uzzināt par brīvprātīgo iespējām biedrībā un sadarbības organizācijās.  

  Līdz plkst.14.00 pasākuma apmeklētāji varēja baudīt Strazdumuižas pašdarbnieku kolektīvu (sieviešu vokālais ansamblis „Rudens roze”, vīru vokālais ansamblis „Senozols”, vokāli instrumentālais ansamblis „Epsilons” un Strazdumuižas pūtēju orķestris) un solo mākslinieku (duets Renāte Jakovļeva un Antons Sņegovs, Dmitrijs Gavrilovs)koncertu, vērot suņu – pavadoņu paklausības paraugdemonstrējumus, kā arī klausīties intervijas ar visiem sadarbības organizāciju pārstāvjiem par viņu piedāvātajiem pakalpojumiem.

Projektā piedalījās sadarbības organizācijas – Latvijas Neredzīgo sporta savienība, Servisa suņu biedrība TEODORS, SIA „LNB Rehabilitācijas centrs”, Latvijas Neredzīgo bibliotēka, Strazdumuižas internātskola – attīstības centrs neredzīgiem un vājredzīgiem bērniem, LNB tiflotehnikas nodaļa un žurnāls „Rosme”.

Visas organizācijas bija izvietotas piecās teltīs. Pirmajā teltī varēja sastapt Latvijas Neredzīgo biedrību, tās tiflotehnikas nodaļu un žurnālu „Rosme”. Šeit varēja apskatīt un izmēģināt tiflotehniku jeb tehniskos palīglīdzekļus, apskatīt dažādus žurnāla „Rosme” formātus un uzzināt par biedrības sniegtajiem pakalpojumiem. Otrajā teltī darbojās SIA „LNB Rehabilitācijas centrs” speciālisti. Pie kvalificētiem darbiniekiem varēja uzzināt par to, kas ir sociālā rehabilitācija, izmēģināt orientēšanos ar balto spieķi, iepazīties ar tapošanas tehniku, kā arī pamēģināt ģitārspēli un deju soļus, neizmantojot redzi. Ieinteresētos apmeklētājus iepazīstināja arī ar tām rehabilitācijas programmām, kādas ir pieejamas cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Mūsu trešajā teltī aktīvi darbojās Latvijas Neredzīgo sporta savienība. Šajā teltī tika dota ikvienam iespēja izmēģināt tandēma riteņbraukšanu, pielāgoto sporta veidu – šoudauns, kā arī uzspēlēt mazliet netradicionālu šahu vai dambreti. Apmeklētāji varēja arī uzzināt par treniņiem, kuros varēs sagatavoties sacensībām un tuvākajiem LNSS pasākumiem. Ceturtajā teltī pasākuma apmeklētājus ar saviem pakalpojumiem iepazīstināja Latvijas Neredzīgo Bibliotēka un Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem. Šeit varēja apskatīt grāmatu izstādi un uzzināt vairāk par abu organizāciju darbu. Viņu radošajās darbnīcās gan lielie, gan mazie apmeklētāji varēja izmēģināt Braila rakstu, sagatavot sev grāmatzīmes Braila rakstā vai iemācīties rakstīt savu vārdu. Bet piektajā teltī darbojās Servisa suņu biedrība TEODORS ar saviem četrkājainajiem draugiem. Viņi klātesošos iepazīstināja ar servisa suņu kustību Latvijā, kā arī sniedza servisa suņu paklausības paraugdemonstrējumus. Vislielākā sajūsmā par šo telti bija mazie apmeklētāji.

Liels bija prieks, ka informācijas dienu „Saredzi iespējas” apmeklēja arī uzņēmēji un citi sabiedrības pārstāvji, kuri ikdienā saskaras ar pieejamas vides un informācijas veidošanas jautājumiem. Viņi varēja iepazīties ar Latvijas Neredzīgo biedrību un rast sadarbības iespējas.

Tāpat arī prieks par cilvēkiem, kuri izteica vēlēšanos iesaistīties brīvprātīgā darbā un darīt labus darbus kopā ar mums.

Paldies visām Latvijas Neredzīgo biedrības sadarbības organizācijām par veiksmīgi realizētu informācijas dienu „Saredzi iespējas”.



Iespēju dienu “Saredzi iespējas” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta "Informācijas tīkls" ietvaros. 



Tekstu sagatavoja Aija Sabale
Tekstu publicēja Madara Kalniņa