Jāteic, ka cilvēkus dzīve saved kopā ar nodomu, lai kopā tie radītu kaut ko paliekošu. Paliekošas var būt celtnes, pieminekļi, iestādīti koki un uzbūvēti ceļi, bet tik pat labi paliekošas var būt sajūtas un piedzīvotie prieka brīži.
Kad vasara vēl bija pilnā plaukumā, biedrībā uz sarunu ieradās Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības padomes priekšsēdētāja Iluta Krūmiņa un lūdza padomu pieredzes apmaiņas brauciena organizēšanā. Iluta bija uzsākusi sadarbības projektu ar DVV International Georgia organizāciju, kur projekta mērķis bija Armēnijas, Gruzijas, Kosovas, Maķedonijas un Bosnijas un Hercegovinas dalībnieku pieredzes brauciens uz Latviju, lai iepazītos ar cilvēku ar redzes invaliditāti saistošajiem procesiem šajā zemē. Projekta dalībnieki bija pārstāvji no šo valstu organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar redzes invaliditāti un liela daļa paši bija ar redzes traucējumiem, tādēļ šo sfēru vēlējās izzināt jo īpaši padziļināti. Bija salīdzinoši grūts uzdevums sastādīt brauciena programmu, lai visi projekta dalībnieki iegūtu sev nepieciešamo informāciju, jo mums pašiem trūka zināšanu par to, kas katrā zemē ir aktuāls. Bet ar uzdevumu, mūsuprāt, tikām galā ļoti veiksmīgi un projekta dalībnieki devās prom ļoti apmierināti.
Projekta dalībnieki ieradās Latvijas Neredzīgo biedrībā 22. novembrī. Sākotnēji izstāstījām par to, kas ir biedrība, ar ko tā nodarbojas, iezīmējām galvenos darbības virzienus un atbildējām uz dalībnieku uzdotajiem jautājumiem. Padziļināta interese bija tieši par nodarbinātību un izglītību, lai gan arī citas jomas netika nostumtas malā. Interesanti bija arī uzklausīt projekta dalībnieku pieredzi un viedokļus, taču mēs bijām iespiesti laika robežās un līdz ar to maz sanāca izzināt situāciju citās valstīs. Pēc biedrības īsās vizītkartes mums pievienojās Deniss Vatjkovičs no SIA LNB Rehabiltācijas centrs un iepazīstināja visus ar centra sniegtajiem pakalpojumiem. Paldies Denisam par izglītojošo stāstījumu.
Daudz jautājumus saņēmām tieši par neredzīgo ciemata rašanos un attīstību, tādēļ devāmies ārā mazā ekskursijā pa ciematu, pie viena apmeklējot arī LNB Rehabilitācijas centru, kur centra darbinieki laipni izrādīja nodarbību telpas un pastāstīja par piedāvātajiem pakalpojumiem.
Pēc pusdienām projekta dalībniekus gaidīja tiflotehnikas prezentācija par ko jāpasakās SIA „Exceed” darbiniekiem. Visiem bija iespēja aplūkot ne tikai tos palīglīdzekļus, kas ir iekļauti valsts kompensējamo līdzekļu sarakstā, bet rokās turēt jaunākās ierīces, kas ikdienā ļoti atvieglo neredzīgu cilvēku veicamās darbības. Uzņēmuma pārstāvji demonstrēja vibro pulksteni, braila rindu, braila printeri, braila planšeti, dažādas klaviatūras, spieķus, mājsaimniecības un brīvā laika pavadīšanas preces. Produktu klāsts bija plašs un mūsdienīgs, tādēļ šī prezentācija izraisīja apbrīnu projekta dalībniekos. Paldies SIA „Exceed” par atbalstu šīs aktivitātes nodrošināšanā.
23. novembra rītā visi devāmies uz tālo un vējaino Liepāju, lai palepotos ar Liepājas Neredzīgo biedrības veiksmes stāstu un parādītu dabā arī "Dvēseles veldzes dārzs" - sociālas rehabilitācijas un izziņas centru cilvēkiem ar invaliditāti. Liela daļa no ārzemju viesiem bija sajūsmā par dabas klātesamību rehabilitācijas posmos, jo citur rehabilitācija tomēr pārsvarā norit telpās un klasēs. Apmeklējām arī sajūtu dārzu, kas tika iemūžināts ļoti daudzos telefonos un fotoaparātos, lai ideju vēlāk vestu atpakaļ uz savām zemēm un dalītos ar pieredzēto tur.
Ekskursiju Liepājas pilsētvidē novadīja neredzīgais gids Artūrs Līvmanis. Lai gan viss notika diezgan lielā steigā tieši laika ierobežojuma dēļ, sajust Liepājas īpašo garšu izdevās arī mums. Aplūkojām pilsētvidē izvietotos taktilos apskates objektus un uzzinājām vairāk par īpašām ēkām- muižām, villām un dzīvojamām mājām. Bija pārāk tumšs, lai aplūkotu Liepājas pludmali, tādēļ braucām uz Liepājas Neredzīgo biedrību palūkoties rehablilitāciju klātienē. Īpašs paldies Verneram Šteinbergam par sastādīto aktivitāšu programmu un paldies Mārim Ceirulim par viesu uzņemšanu biedrībā.
Pēdējās dienas, jeb piektdienas rīts sākās agri, bet diezgan laiski, jo projekta dalībnieki jutās saguruši pēc garā ceļa no Liepājas atpakaļ uz Rīgu. Bet tas nekas, atlika izdzert tikai tasi gardas kafijas un diena varēja sākties.
Uz biedrību bija atbraucis projekta BlindArt vadītājs Andrs Hermanis. BlindArt ir SOCIĀLA BIZNESA IDEJA, kuras mērķis ir sniegt atbalstu neredzīgajiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iedvesmot viņus uz lielākiem mērķiem un veidot labvēlīgu vidi sociāla biznesa attīstībai. Projekts BlindArt ir radīts Latvijā 2007. gadā, kad notika pirmās radošās darbnīcas un izstādes. Arī citur pasaulē ir radušās līdzīgas iniciatīvas, kurās neredzīgie cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām rada vērtīgus mākslas darbus plašākai sabiedrībai.
Andrs sniedza mazu ieskatu sociālās uzņēmējdarbības attīstībā tieši Latvijā, tāpat ieskicēja galvenās problēmas un akcentēja darbības uz kurām jāfokusējas mērķu sasniegšanā. Pirms Andrs sāka prezentāciju, dalībnieki tika piekodināti klausīties uzmanīgi, jo prezentācijas beigās vērīgākajiem un uzmanīgākajiem klausītājiem bija sagatavotas pārsteiguma balvas. Tas lika dalībniekiem sarosīties un būt divtik uzmanīgiem. Prezentācijas laikā Andrs dalībniekiem stāstīja un rādīja dažādus produktus, kas radīti sadarbojoties ar cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Pēdējais lielākais un nozīmīgākais produkts, kas radīts kopā ar LNB biedriem ir grāmatu sērija „Zeķu zagļa medības!”. Grāmatu sērija "Zeķu zagļa medības!" ir pirmās taktilās grāmatas Latvijā, kuras stāstu radīja četri talantīgi Latvijas Neredzīgo biedrības biedri un ilustrācijas veidoja Strazdumuižas internātvidusskolas vājredzīgie un neredzīgie bērni īpašajā taktilās mākslas tehnikā. Visas ilustrācijas ir taustāmas un tā ir mūsdienīga bērnu literatūra, kas ir interesanta, izglītojoša un iedrošina lasītāju iepazīt pasauli. No šīs grāmatas ilustrācijām ir izveidota arī porcelāna trauku sērija bērniem, ko Andrs laipni izrādīja projekta dalībniekiem. Tāpat tika parādīti biedrības biedru radītie sēžampufi īpašajā šiborī tehnikā, apdrukātie audumi un mezglotie mantu uzglabāšanas tīkli. Visi produkti ir inovatīvi un krāšņi savā ziņā. Ideju pārbagātība, ko projekta dalībnieki aizvedīs atpakaļ uz savām zemēm. Sirsnīgi pateicamies Andram Hermanim par atraktīvo, izglītojošo un dzīvespriecīgo prezentāciju. Kopā vienmēr lielas lietas var izdarīt.
Un, kur nu viesu uzņemšana bez mūsu pašu lolotajiem suņiem pavadoņiem. Līdzās baltajam spieķim, redzīgiem pavadoņiem un dažādām elektroniskām palīgierīcēm, nu jau vairākus gadu desmitus cilvēkiem ar redzes problēmām daudz aktīvāk dzīvot ļauj suņi-pavadoņi. Arī Latvijā sastopami īpaši apmācīti suņi-pavadoņi. Tie ir neredzīga cilvēka labi draugi, kā arī brīvība, mobilitāte un drošība - viņi palīdz orientēties un droši pārvietoties pat sarežģītos satiksmes apstākļos. Iejūgti īpašā stingrā pavadā, viņi spēj vadīt savu saimnieku, kļūstot par tā acīm. Lai arī ļoti gudrs un vērtīgs, tomēr suns-pavadonis ir tikai palīglīdzeklis, bet situācijas noteicējs un lēmējs vienmēr ir saimnieks, kuram jāprot orientēties, atrast šķēršļus, ceļu. Ja suns apjūk, saimniekam jāatrod pareizais situācijas risinājums.
Ārzemju viesiem par suņiem pavadoņiem stāstīt bija ieradušies servisa suņu biedrības „Teodors” pārstāvji- Zaiga Kļaviņa, Aleksejs Volkovs un Natālija Muravjova, līdzi ņemot savus četrkājainos draugus. Projekta dalībnieki bija sajūsmā. Un iespēja praksē pamēģināt, kā ir iet kopā ar suni pavadoni- lieliski! Paldies servisa suņu biedrībai „Teodors” un tās pārstāvjiem. Prieks sadarboties.
Pieredzes apmaiņas braucienu noslēdzām Strazdumuižas klubā ar mazu kultūras programmu. Viesiem uzstājās Strazdumuižas kluba pūtēju orķestris Armanda Ozola virsvadībā, muzikālā apvienība „Dziesmu labirints” un solisti Antons Sņegovs un Renāte Jakovļeva. Skanēja gan mūsu pašu latviešu ritmi, gan skaņas no tālajiem Balkāniem. Piesātināti un dzīvespriecīgi. Paldies Strazdumuižas kluba vadītājai Initai Ozoliņai par koncertprogrammu un Vilim Hofmanim par kluba telpu pieskatīšanu pasākuma laikā.
Trīs dienas palidoja zibens ātrumā un attapāmies tikai piektdienas vakarā, kad viesi jau bija devušies prom. Jāsaka, ka mēs sevi parādījām no tās labākās puses, jo mums ir ar ko lepoties. Kultūra, rehablitiācija un tiflotehnika mums ir ļoti augstā līmenī. Darbojamies un attīstamies. Šo dienu laikā no projekta dalībniekiem saņēmām tikai tos labākos vārdus un apbrīnu par paveikto un uzdrīkstēšanos. Sapratām, ka, ja dzīve piespēlē iespēju, nesaki nē. Viss notiek tā kā tam jānotiek. Kas zina, varbūt pēc kāda laika mums būs iespēja doties apciemot kādu no šīm valstīm.
Pirmdien biedrības e-pasta kastītē atnāca ziņa no Ilutas ar pateicības vārdiem:
„No sirds vēlos biedrībai un visiem brīnišķīgajiem mūsu viesu "uzņēmējiem" pateikt paldies par lielisko pieredzi un sirsnīgo uzņemšanu! Mūsu viesi jau atgriezušies mājās un es saņemu pateicības vārdus, kurus steidzu Jums nodot - par gūto pieredzi un tik bagātīgo iespaidu radīšanu - jo bez Jūsu palīdzības vispār nekas nebūtu iespējams! Projekta dalībnieki bija priecīgi un pateicīgi no sirds visu laiku, kas redzams arī viņu izliktajās bildēs facebook un bija dzirdams savstarpējās sarunās un pozitīvajās atsauksmēs jau atgriežoties mājās! Man šī arī bija pirmā pieredze sadarbībā gan ar zināmiem, gan jauniem sadarbības partneriem - jā, ir ko pārdomāt arī par it kā zināmajiem, taču es novērtēju katru pieredzi un ticu, ka tā tikai stiprina un vairo zināšanas un prasmes sadarboties! Līdz šim man nav bijusi pieredze sadarboties ar cilvēkiem, kuriem ir redzes traucējumi, taču pateicoties šim projektam esmu atklājusi tik sirsnīgu pasauli, kādu veido ikviens cilvēks, kuru sastapu šo trīs dienu laikā - tik daudz smaidu, laipnības, pozitīvisma un atsaucības reti kur tik koncentrētā veidā var dabūt!!! Un koncerta ierakstus es klausos ik pa laikam - šito sparu un prieku - tas ir tāds enerģijas lādiņš!!! Es patiesi esmu kļuvusi daudz bagātāka pa šīm trīs dienām un par to Jums lielum lielais paldies!”
