2018.gada 4.jūnijā projekta „Zaļākai Rīgai” ietvaros 45 cilvēku sastāvā devāmies uz Skrīveru dendroloģisko parku, lai iepazītu dažādas augu sugas un paveidus. Projekta mērķis ir veicināt ekoloģisku un „zaļu” domāšanu cilvēkiem, kuru ikdiena aizrit Rīgā un tās rajonā. Prieks, ka cilvēki no tiesas vēlas uzzināt, kā viņi var būt noderīgi dabai un palīdzēt tai.

Skrīveru dendroloģiskais parks un tā svešzemju koku stādījumi ir unikāli Eiropas nozīmes vēstures objekti, kurus aplūkot brauc dendrologi no daudzām pasaules valstīm. Šī ir vieta, kur iespējams daudzu pasaules vietu skatus aptvert vienuviet.

Skrīveru dendroloģiskais parks kopā ar svešzemju koku stādījumiem aizņem 392 ha, tajā sastopamas apmēram 300 introducētās koku un krūmu sugas, kas saglabājušās no tām 679 sugām, kas te auga pirms Pirmā pasaules kara. 30 no tām ir ievērojami retumi Eiropas mērogā. Kopš 1977. gada 17 ha lielais Skrīveru dendrārijs ir aizsargājams dabas objekts.

Parks ir sadalīts 14 reģionos, kur attiecīgi katrs reģions pārstāv savu zemeslodes daļu – Ziemeļamerika, Centrālāzija, Viduseiropa. Tātad visa pasaule mums šajā parkā ir jau 100 gadus.

Skrīveru dendroloģiskā parka izveide sākās 1891. gadā, kad pēc sava tēva nāves par Skrīveru muižas pilntiesīgu īpašnieku kļuva Maksimilians Siverss. Jaunais muižas saimnieks ar dendroloģiju un mežsaimniecības ekonomiku aizrāvās jau studiju laikā, Tērbatas Universitātē mācoties dabaszinātnes un ekonomiku. Tad arī radusies iecere vienkopus savākt visus ziemeļu puslodes mērenā klimata joslas kokus un krūmus, izveidojot Baltijā pirmo dendrāriju pēc floristiski ģeogrāfiskā principa. M. Siverss tiek dēvēts par izcilāko tā laika augu mednieku, jo visi koki dendrārijā tika izaudzēti tikai no sugu augšanas dabiskajā areālā ievāktām sēklām.

Sēklas Skrīveros sāka pienākt 1881. gada rudenī – katra sēkla no dabiskā augšanas areāla tika sūtīta maisiņā, kam klāt nāca lielāks maiss ar zemi no šīs pašas vietas. Nākamā gada pavasarī Vecās pils dolomīta žoga iekšpusē tika ierīkota pirmā stādu audzētava – lecektis. Sākās Skrīveru eksperiments, kas prasīja daudz naudas, laika un pūļu.

Labā ziņa svešzemju augu stādīšanai bija tā, ka parka teritorijā gaisa temperatūra ir vairākus grādus augstāka nekā tuvējā apkārtnē un ka te no augstā Daugavas krasta paveras fantastisks skats uz upi un dūmakā tītajiem Kurzemes siliem. Sliktā ziņa – augsnes virskārta bija pārāk plāna, lai koki varētu labi ieaugties, bet tas, protams, Siversu neatturēja. Parks veidots uz divām terasēm. Pirmā terase no Kalnamuižas ezera akas līdz strūklakai, otra – no strūklakas līdz Daugavai. Latvijas klimats vairāk līdzinās Ziemeļamerikas klimatam, tāpēc Siverss secināja, ka īpaši labvēlīgi apstākļi parkā varētu būt Ziemeļamerikas sugām, kokaugiem no ASV ziemeļu daļas un Kanādas. Un viņam kārtējo reizi bija taisnība – šo reģionu koki arī ir vislabāk saglabājušies līdz mūsdienām. Parks sadalīts 20 floristiski ģeogrāfiskos apgabalos, vienu atvēlot Latvijai. Šāda iecere tolaik pasaulē bija pilnīgi jauna, jo pēc floristiski ģeogrāfiskā principa dendrāriji vēl netika ierīkoti. Siverss vispusīgi izpētīja izvēlēto floristisko apgabalu dabas apstākļus – klimata, augsnes, veģetācijas īpatnības – un salīdzināja tos ar Vidzemes apstākļiem. Dendrārija projektu izstrādāja Eiropā pazīstamais parku arhitekts, Tērbatas Universitātes absolvents V. Engelharts un dārzkopības inženieris F. Lode.

Veidojot parku, Siverss stādījumus iekārtoja dabiskajā ainavu jeb angļu dārza stilā, katrā floristiski ģeogrāfiskajā apgabalā veidojot tādas augu sabiedrības, kas atbilst dabiskajai veģetācijas ainai. Floristiksi ģeogrāfiskie apgabali parkā tika izvietoti tādā secībā, kas atbilst to vietai uz Zemes, turklāt apgabali nemanot pāriet cits citā.

Projekta dalībnieki izstaigāja dendroloģisko parku, varēja sasmaržot dažādu augu, krūmu, koku aromātus un izbaudīt saulainu dienu pie dabas. Paldies mūsu jaukajai gidei Dainai. Tik aizrautīgs un izglītojošs stāstījums.

Pēc parka apmeklējuma ekskursijas dalībnieki devās iestiprināties pie Zigrīdas Annuškānes, kura bija sagatavojusi pusdienas visiem. Zigrīdas mājražošanas uzņēmums piedāvā dažādu ēdienu zaptītes, mērcītes un piedevas no sezonā dārzā izaugušā. Degustāciju veidā Zigrīda deva saviem viesiem nobaudīt dažādas pērnā gādā sagatavotās vīriešu zaptes un konservējumus, papildinot degustācijas ar stāstījumu par dārzeņu un augļu labo ietekmi uz cilvēka veselību.

Paldies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam par atbalstu pasākuma īstenošanā.