Izmaiņas sociālajā jomā: par un pret
Līvija Liene
«Kurzemes vārds»

Kopš šā gada sākuma vairākas būtiskas izmaiņas skārušas dažādu valsts pabalstu iz¬maksu. Daudzi kļuvuši lielāki.

Vieglāk būs bērniem invalīdiem un invalīdiem
Kopš 1. janvāra lielāks ir bērna invalīda kop¬šanas pabalsts: 50 latu vietā — 150 latu. Pašiem invalīdiem par to nebija jārūpējas, viss pārrē¬ķināts automātiski un jau janvārī izmaksāts. No 1. janvāra ir vēl viens patīkams jauninājums. Tie invalīdi, kuriem nepieciešama īpaša kopšana un kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu, turpmāk varēs ik mēnesi saņemt 100 latu lielu pabalstu. Tikai, lai to saņemtu, ir vajadzīgs Darba ekspertīzes ārstu komisijas slēdziens, ka tieši šim invalīdam ir nepiecie¬šama īpašā kopšana.

Te nu iespējami konflikti, jo gandrīz vai visi invalīdi uzskata, ka viņiem ir vajadzī¬ga kopšana. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas nodaļas vadītāja Inese Birzgale uzskata, ka reāli šos simt latus Darba ekspertīzes ārstu komisija varētu dot tiem in-valīdiem, kam ir piešķirta pirmā invaliditātes grupa. Turklāt šo pabalstu piešķirs uz laiku, ko noteiks Darba ekspertīzes ārstu komisija.

Ļoti apmierināta ar jaunā pabalsta piešķir¬šanu ir Jolantas Akmenes māmiņa. Jolan¬tai tagad ir 38 gadi, viņa slimo ar cerebrālo paralīzi kopš bērnības, līdz sešpadsmit gadu vecumam nekādu atbalstu viņas ģimene nav saņēmusi, pēdējos gados saņemts 50 latu. 100 latu ģimenei būs ievērojams atspaids. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pati Jolanta uz Darba eksper¬tīzes ārstu komisiju nebija jāved. Bija tikai jā¬parāda dokumenti.

Taču neveiksmes jau sagaidījušas pirmos šā pabalsta tīkotājus — redzes invalīdus. Izrā¬dās, Darba ekspertīzes ārstu komisija uzskata, ka tas viņiem nepienākas. Visi Liepājas Nere-dzīgo biedrības biedri, kas mēģinājuši kārtot dokumentus pabalsta saņemšanai, ir noraidī-ti. Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Māris Ceirulis to uzskata par klaju netaisnību. Neredzīgam cilvēkam ir vajadzīgs palīgs, asis¬tents, bez tā viņa dzīve nav iedomājama. Bet algot to nav iespējams par 50 latu lielo pabal¬stu, ko joprojām saņem invalīdi kopš dzimša¬nas. Nemaz nerunājot, ka par šiem 50 latiem jānokārto komunālie maksājumi, jāpērk zāles, jāēd, jāģērbjas.

«Kliegt gribas, par šo netaisnību,» saka Mā¬ris Ceirulis. Liepājas Neredzīgo biedrība tagad gatavo vēstuli Ministru prezidentam Ivaram < Godmanim — lūgs palīdzību un atgādinās, ka : pats premjers sacījis: viņa prioritāte ir cilvēku, sevišķi invalīdu, dzīves apstākļu uzlabošana.

Ar neizpratni Liepājas Neredzīgo biedri- ] bā uztver situāciju, ka biedrībai, kura rūpējas par saviem invalīdiem un kurai piešķirts sa¬biedriskā labuma statuss, ir jāmaksā milzīga nomas maksa valstij par zemi, uz kuras atro¬das tās ēkas. Bet to invalīdu biedrība var izda¬rīt tikai no saviem ziedojumiem, liekot kopā savas pensijas. Māris Ceirulis iecerējis vēstuli ar lūgumu palīdzēt sūtīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai. Padomju laikā šī zeme biedrībai bija nodota bezmaksas lietošanā.

Jauns pabalsts - vecāku pabalsts
Kopš 1. janvāra ieviests jauns pabalsta veids — vecāku pabalsts, ko piešķir strādājo¬šajiem vecākiem (darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem). To vairs nemaksās valsts, to ņems no sociālās apdrošināšanas speciālā bu¬džeta. Līdz šim, kamēr bērns sasniedza viena gada vecumu, vienam no vecākiem maksāja 70 procentu no darba algas — ne mazāk par 56 latiem un ne vairāk par 392 latiem mēnesī. Tagad šie griesti atcelti, kā minimālo summu nosakot 63 latus, vienalga, tēvs vai māte var saņemt vecāku pabalstu 70 procentu apmērā no darba algas, turklāt nepārtraucot strādāt.

Nestrādājošiem vecākiem kā līdz šim bēr¬nu kopšanas pabalsts līdz gada vecuma sa-sniegšanai ir 50 latu. Pēc tam no viena līdz divu gadu vecumam gan strādājošie, gan ne-strādājošie vecāki saņem 30 latu mēnesī. Tas saucas — bērna kopšanas pabalsts.

Uz vecāku pabalstu var pretendēt ne tikai Latvijas valsts pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, bet arī personas, kurām Latvijā ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, ja šie vecāki ir Latvijā nodarbinātas personas. Vecāku pabalstu nevar saņemt vienlaikus (par to pašu laikposmu) ar maternitātes pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu (par to pašu bērnu).

Ko darīt situācijā, kad māmiņa nestrādā un tēvs arī ne, bet bērniņš Latvijā piedzimis? Šie cilvēki, skaidro Inese Birzgale, var saņemt 50 ( latu par bērniņu līdz gada vecumam, bet tikai, ja tie būs pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Viss it kā izskatās jauki. Vecāku pabalsti varētu veicināt demogrāfiskās krīzes mazināšanu.

Taču Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis uzskata par nekorektu veidu, kā valdība atrada līdzekļus vecāku pabalstiem. Valsts naudu šiem pabal¬stiem ir ņēmusi no sociālā budžeta — tas ir, no naudas, no kuras vajadzētu maksāt slimības pabalstus, pabalstus invalīdiem, arī pabalstus bezdarbniekiem. īpaša bezbērnu nodokļa, kā tas bija kādreizējos laikos, taču nav. Ņemot vērā to, ka cilvēku valstī kļūst arvien mazāk, Neimanis baidās, ka līdz pensijas vecuma sasniegšanai vairs nekas dižs viņa pensijai nepalikšot.

Bezdarbniekiem pievelk grožus
Šogad ir vairākas izmaiņas bezdarbnieka r pabalsta saņemšanas nosacījumos. Ja agrāk bija nepieciešams gada laikā nostrādāt deviņus mēnešus, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, tad tagad — 18 mēneši vai pusotra gada laikā ir jāstrādā 12 mēneši, Ir samazināts arī laiks, kurā varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Kādreiz daļa ļaužu deviņus mēnešus pastrādāja sezonas darbos un trīs mēnešus atpūtās, saņemot pabalstu. Ir samazināts arī pabalsta apmērs. Ja cilvēka kopējais darba stāžs būs no viena līdz deviņiem gadiem, pabalstu varēs saņemt tikai četrus mēnešus. Pirmos divus mēnešus tie būs 100 procentu no piešķirtā pabalsta, bet pēdējos divus — 75 procenti.

Ja darba stāžs būs 10 līdz 19 gadu, pabalstu varēs saņemt sešus mēnešus. Ja būs nostrādāts 20 gadu un vairāk, tad pabalstu varēs saņemt deviņus mēnešus. Inese Birzgale uzskata, ka tas mudinās cilvēkus vieglprātīgi neizturēties pret darbu, tik bieži nemainīt darbavietas, un iznākumā varētu samazināties bezdarbs.

Jānis Neimanis savukārt uzskata, ka jaunā , sistēma ne tikai samazinās pabalsta apmēru (to, cik procentu lielu bezdarbnieka pabalstu no algas bezdarbniekam aprēķinās, ir atka-rīgs no katra darbinieka darba stāža). Turklāt atkarībā no darba stāža tiek noteikts arī tas laiks, cik ilgi bezdarbnieks tiesīgs saņemt pa¬balstu — 4, 6 vai 9 mēnešus. Šāda sistēma, ir secinājuši arodbiedrību organizāciju pārstāv¬ji, nevis samazinās bezdarbu, bet sekmēs ne-legālo nodarbinātību. Jo bezdarbnieka pabal¬sti būšot tik niecīgi, ka cilvēki izvairīsies iet . reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Jānis Neimanis uzskata, ka daudz pareizāk būtu, ja cilvēkiem dotu iespēju apgūt jaunas iemaņas, pilnveidot prasmes, pirms viņiem nākas meklēt jaunu darbu. Par īpaši diskriminējošu viņš uzskata likuma normu, kas nosa¬ka, ka tad, ja cilvēkam darba stāžs ir tikai no viena līdz deviņiem gadiem, viņš bezdarbnieka pabalstu var saņemt četrus mēnešus.

Šajā laikā nav iespējams ne apgūt jaunu profesiju, ne pamatīgi pilnveidot esošo. Praktiski tas nozī¬mē, ka cilvēks tiek iegrūsts viszemāk atalgoto ļaužu kategorijā, no kuras izrāpties ir visai grūti. Tā kā ar mazu darba stāžu lielākoties ir tikai jauni cilvēki, tad ar šo likuma normu viņi gribot negribot tiek novirzīti meklēt darbu ārpus likuma pastāvošās darba attiecībās vai doties meklēt darbu ārzemēs.