Viens no pirmajiem avotiem (1412. g., Anglija), kur minēta Valentīndiena

Bijuši vairāki svētie Valentīni, viens no tiem bija Umbrijas bīskaps Valentīns no Terīnas. Viņa bīskapa vapeni rotā puķu pušķis un rokas. Leģenda stāsta, ka viņš esot sadusmojis Romas imperatoru Klaudiju II, jo nav ievērojis kristīgās ticības sludināšanas aizliegumu un drošsirdīgi laulājis jaunos pārus. Pēc laulībām vīri vairs nav gribējuši iet karot un spēlēt va¬roņus, bet pirmos mēnešus pavadījuši jaunās sievas klātbūtnē. Šādu karadienesta pagurumu Romas imperators uzskatījis par valsts varas graušanas aktu. Atriebība pirmo skāra bīskapu Valentīnu, kurš tika ieslodzīts kāda cietuma pagrabā. Un tieši no šīs cietuma tumsas bīskaps sūtīja savu pirmo, mums visiem labi pazīstamo Valentīna sveicienu. Sveiciens bija rakstīts ar asinīm. Laimīgā saņēmēja bija cietumsarga aklā meita, kura pēc sveiciena saņemšanas atguva acu gaismu un pirmo reizi dzīvē varēja lasīt.