Mafa «Kristus dziedē neredzīgo»
Šis attēls attiecas uz žurnāla «Rosme» (Nr. 7) jūlija numurā iespiesto ceturtā vāka tekstu, savukārt jūlijā ievietotais attēls attiecas uz (Nr. 8) augusta numuru.

Žurnāla redakcija atvainojos lasītājiem par radušos kļūmi.

Svētajos Rakstos ir aprakstīts ne tikai akluma izdziedināšanas brīnums; bet arī kurlo, kroplo un spitālīgo dziedināšana. Mūs interesē, kāpēc izdziedināšanas brīnuma tēma ir atspoguļota ne tikai reliģiska satura tekstos, bet arī tēlotājmākslā. Nenoliedzami abi šie fenomeni ir cieši saistīti. Vēstures attīstības gaitā ir izveidojusies mākslas un reliģijas mijiedarbība un, abiem šiem uzskatiem saplūstot, izveidojas savdabīga kultūras vēstures parādība, kurai Ivans Karpušins* piešķīris terminu «reliģiskā māksla». Tikai tāpēc, ka viena vai otra mākslas darba tēma, sižets ir aizgūts no reliģiska satura darba to nevar pieskaitīt pie reliģiskās mākslas.

Eiropas tautu mākslā ir sastopami daudz mākslas un tēlniecības darbu, kuros atspoguļoti Bībeles sižeti un personāži. Mākslas zinātnieks G. Grabinskis norāda, ka sižets par izveseļošanās brīnumu, iespējams rada kompozīcijās vairāk plastiskuma un humānisma.

Eiropā Kristus tēls līdz šim veidojis un stiprinājis baznīcas (sakrālo) mākslu, taču citos kontinentos Jēzu Kristu iztēlojās līdzīgu tā krasta iedzīvotājiem. Padomju laikā, ceļojot pa Vidusāzijas republikām, tika redzētas Ļeņina ģīmetnes, kurās viņš bija attēlots ar šaurām ieslīpām acīm; tādēļ apbrīnojami, ka mūsdienu afrikāņu mākslinieks Mafa Jēzu Kristu ir attēlojis melnādainu. Gleznā «Aklā dziedināšana» Jēzus Kristus ir jauns, īsiem, cirtotiem matiem melnādainais, kuram uz kailā ķermeņa uzmests koši sarkans apmetnis.

Kristus pieliecies pie sēdoša neredzīga puskaila melnādainā, kurš rokā turot garu resnu nūju, ar ticību un cerību sejā gaida brīnumu. Šajā gleznā Kristus vēl nepieskaras neredzīgā acīm; tikai stiepj pie viņa savas daiļās, rokas ar slaidajiem pirkstiem. Varbūt Jēzum Kristum nevajag aklajam pieskarties, jo Kristus vienam no izdziedinātajiem pateica, ka izdziedina ne viņš, bet gan ticība. Aiz šīm divām mākslas darba figūru mugurām izpleties afrikāņu ciems, kas veidots no koka ēkām ar apaļu jumtu ne stūrainu. Lai arī glezna ir nepierasta mūsu acīm tā nenoliedzami ir iespaidīga.

* Ivans Karpušins — krievu reliģijas zinātnes un estētikas speciālists.