Nodaļa — Dzeja

Atmiņas

Sāk ziemas nakts jau sapīt matus garos.
Mirdz spožas zvaigznes debess tālumā,
Deg sveces izpušķotos egles zaros...
Viss liekas man kā tāla bērnība.

Snauž visi vēji, nu ir trakots gana,
Dus lauki baltā mēness sudrabā,
Un baznīcas jau svētvakaru zvana...
Viss liekas man kā tāla bērnība.

Spīd logos ugunis no maigām sveču liesmām,
Nāk nakts pār zemi svētā skaidrībā,
Es dziedu līdzi Ziemassvētku dziesmām...
Viss liekas man kā tāla bērnība.

Gunards Spulenieks