99% veiksmes un 1% prāta
www.tvnet.lv

Lai gan fizikas doktorei Līgai Grīnbergai ir tikai 33 gadi, tomēr viņa jau paguvusi sevi pieteikt kā nopietnu spēlētāju Latvijas zinātnieku pulkā. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža un gāzu sensoru laboratorijas vadošā pētniece.

Viņa darbu institūtā sāka pirms 12 gadiem kā vienkārša inženiere. Toreiz vecā institūta ēka vēl nebija remontēta un aukstā laikā nācās strādāt visai dramatiskos apstākļos — pat cimdos un cepurēs. Vecie institūta logi nespēja aizturēt skarbos Daugavas vējus un dažbrīd laboratorijās bija ļoti, ļoti auksti. Laukā -10 grādi, bet iekšā laboratorijā tikai +10 grādi. «Datoriem jau bija labi, bet cilvēkiem tā bija, kā bija...» Līga smaidot atminas.

Tagad Cietvielu fizikas institūta ēka ir nosiltināta un daļēji arī izremontēta. Tādējādi arī jaunajiem zinātniekiem darba apstākļi ir labāki.

Laika gaitā Līga pamazām kāpa pa karjeras kāpnēm — inženiere, laborante, asistente, pētniece un patlaban — vadošā pētniece. Nākamais amats šai hierarhijā ir institūta vadītāja, taču tam ir cita specifi ka — vadītājs nodarbojas ar iestādes vadīšanu, nevis pētniecību, kas ir Līgas darba pamatā.

Līgas eksperimenti parasti notiek istabas temperatūrā un nav saistīti ar lieliem sprādzieniem.

Pētnieks un doktors nevar Pieskaitīties
Pārdomas rosinoša pieredze Līgai saistīta ar tautas skaitītājiem. Tā kā viņa deklarēta laukos, kur patlaban dzīvo arī Līgas vecāki, mamma atnākušajam tautas skaitītājam mēģinājusi pastāstīt, kur meita strādā. Izrādās — tas bijis sarežģītāk, nekā sākumā šķitis. Tautas skaitītājai datu bāzē nav izdevies atrast tādas profesijas kā pētnieks un fi ziķis. Tādējādi viņa pieskaitīta ar dabas un citām zinātnēm saistīto cilvēku grupā. «Pēc šīs klasifi kācijas Latvijā būs ļoti daudz šādas profesijas pārstāvju...» Līga domīgi akcentē nepilnības tautas skaitīšanā.

Turklāt viņa nav vienīgā institūta darbiniece, kas saskārusies ar šādu situāciju. Līdzīga pieredze bijusi vēl kādam kolēģim.

Te ir Līgas ikdienas darba vieta. Par savu darbu zinātniece stāsta raiti un ar sulīgiem epitetiem.

Zinātnieki nav tikai vīrieši!
Runājot par sievietēm un vīriešiem zinātnē, Līga norādīja, ka Latvijā un citās bijušās padomju valstīs sieviešu skaits zinātnē ir salīdzinoši liels. Latvijā tas ir teju puse uz pusi, taču institūtā sieviešu ir mazāk — no katriem četriem darbiniekiem vidēji viena ir sieviete.

Līga nebēdājas, ka laboratorijā viņa ir teju vienīgā sieviete. Vīrieši mani «neapbižo»!

«Ir pat savi plusi — 8. marts, tulpes un vēl visādi brīnumi.» Vienlaikus Līgai gadījies apmeklēt dažādus starptautiskus zinātnieku pasākumus, kur viņa bijusi gandrīz vienīgā daiļā dzimuma pārstāve vairāku desmitu vīriešu vidū. «Uz bildēm izskatās diezgan bēdīgi,» viņa atzīst.

Zinātnieces ikdiena paiet Laboratorijā
Liela daļa zinātnieces darba dienas paiet laboratorijā, kur patlaban viņa strādā pie projekta saistībā ar ūdeņraža izmantošanu un uzglabāšanu. «Projekta ietvaros mans darbs ir izveidot fotokatalizatoru — tādu materiālu, ko ieberot ūdenī, notiek reakcija ar gaismu un ūdens sadalās ūdeņradī un skābeklī.»

«Izklausās akurāt vienkārši. Taču realitātē tas nozīmē, ka mums uz vienas nanodaļinas jādabū gan katods, gan anods (var salīdzināt ar parastu bateriju — pluss un mīnuss), gan elektrolīts pa vidu,» zinātniece skaidroja un atgādināja, ka nanodaļiņas ir ļoti, ļoti sīkas un tas ievērojami sarežģī darbu.

Savākto ūdeņradi, kas ir degviela, pēc tam varētu lietderīgi izmantot tālāk. Tā kā fosilās degvielas pasaulē kļūst arvien mazāk, turklāt naftas cenas kāpj, tās vietā daudzviet varētu lietot ūdeņradi.

Latvieši var radīt unikālu materiālu
Fotokatalizatori pasaulē kļūst arvien populārāki — par to liecina arī zinātnisko publikāciju skaita pieaugums. Pirms zemestrīces Japānā šīs valsts vadītājs paziņoja, ka fotokatalizatori būs prioritāte šai jomā un ūdens elektrolīze paliks otrajā plānā. Šo nozari aktīvi pēta ne tikai tāda zinātnes lielvalsts kā Japāna, bet arī daudzas citas.

Saistībā ar aso konkurenci zinātnieku vidū un niecīgo Latvijas finansējumu pētnieku darbam jautāju par mūsu zinātnieku spējām atklāt kaut ko unikālu šai jomā. Līga, ne mirkli nešauboties, apgalvo, ka tas ir iespējams. Viņa smejoties saka, ka 99% darba atkarīgs no veiksmes un tikai 1% no prāta.

Neskatoties uz mūsu minimālajiem līdzekļiem un citu biezajiem naudas makiem, «nevar zināt, kuram izdosies atrast labāko materiālu ātrāk. Lai arī citiem fi niansējums ir daudz lielāks, arī viņiem tas līdz šim nav izdevies.»

Organizē un raksta stratēģijas
Tāpat Līgas darba diena saistīta ar dažādiem organizatoriskiem pienākumiem. Piem., aprīļa sākumā Cietvielu fi zikas institūtā notika gadskārtējā starptautiskā konference «Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas — FM&NT—2011», kur Līga bija viena no galvenajām organizatorēm. Konferences laikā Latviju apmeklē labākie nozares speciālisti un dalās pieredzē un viedokļos.

Līga arī palīdz rakstīt stratēģiju par valsts nozīmes pētniecības centriem, kuru mērķis ir gan virtuāli, gan praktiski apvienot dažādu zinātnisko institūciju pētniecisko potenciālu, lai kopā sasniegtu Eiropas līmeni zinātnē.