Nodaļa — Strazdumuižas skolas jubileja
Dažas krāsainas piezīmes par Strazdumuižas skolas jubileju
Terēza Landra
Daļa no jums droši vien kādā no svētku pasākumiem piedalījās klātienē, bet tiem, kas nevarēja ierasties — mazs, krāsains atskats Strazdumuižas internātvidusskolas 140. Jubilejas norisē. Par jubilejas izdošanos īpaši — vissirsnīgākās pateicības vārdi jāsaka darba grupai skolas direktores, šī gada lielo svinību «dvēseles» Ligitas Ģeidas, vadībā, kā arī visiem, visiem, kas atbalstīja svētku organizāciju, ziedoja savu laiku, pūles, labo gribu un līdzekļus kopīgam priekam un patiesi sirsnīgai kopā būšanai!
Atvērto durvju diena skolā
2. maijā jau 9.30 no rīta skolas pedagogi sagaidīja pirmos viesus, lai iepazīstinātu ikvienu interesentu ar skolas ikdienas mācību un radošo darbu. Pasākuma laikā bija iespējams piedalīties atklātajās stundās fizika, ķīmija, bioloģija, rokdarbi, mūzika, sports u. c.), radošajās darbnīcās (keramika, vizuālā māksla), kā arī apmeklēt skolēnu darbu izstādi, ko veidoja skolotāji — interešu izglītības pulciņu vadītāji Anita Andžāne, Anda Mazvērsīte un Jānis Markulis.
2. stāva gaitenī varēja apskatīt un novērtēt vizuālās un taktilās mākslas darbu izstādi, kas tapusi skolotājas Baibas Pikas vadībā Projektu nedēļas ietvaros.
Apmeklētāji bija dažādi gan pēc vecuma, gan nodarbošanās, gan interesēm. Tieši interese par vienu vai otru jautājumu bija noteicošā, kurp doties skolā. Starp viesiem bija Saldus novada skolu un pirmsskolas iestāžu pedagogi, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studenti, RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve I. Vasiļjeva, Rīgas Juglas vidusskolas 1. b klases skolēni un skolotāja Marita Duplinska, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas, LNB un Rehabilitācijas centra speciālisti, Daugavpils 9. un Rīgas 204. SPII pedagogi, kā arī citi interesenti.
Prieks apmeklētāju vidū bija sastapt arī skolas bijušos audzēkņus.
Ar lielu interesi Atvērto durvju dienu apmeklēja arī konferences dalībnieki no deviņām valstīm.
Finansiāli Atvērto durvju dienas pasākumu norisi atbalstīja RD IKSD, kas piešķīra finansējumu projektam «Atvērto durvju diena Strazdumuižas internātvidusskolā». Īpašu interesi izraisīja sensorās istabas, internāts, sociālo iemaņu un fizisko aktivitāšu telpas.
Braila raksta un taktilās grafikas centrā varēja klātienē vērot mācību materiālu sagatavošanas gaitu un uzzināt, kādas iespējas paver jauno tehnoloģiju izmantošana šajā jomā. Uz termokapsulu papīra veidotie taktilie attēli, mācību materiāli un rotaļu elementi neredzīgiem bērniem izraisīja interesi tajos apmeklētājos, kas ienāca 134. telpā.
Konference
Strazdumuižas internātvidusskolas — attīstības centra 140. Gadadienas pasākumu ietvaros tika organizēta arī starptautiskā konference «Redzes traucējuma statuss specialo vajadzību hierarhijā mācību procesā organizācijas kontekstā».
Šajā pasākumā piedalījās tiflopedagoģijas jomas profesionāļi un augstskolu pārstāvji no Latvijas, Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Holandes, Vācijas, Īrijas, kā arī Latvijas un Igaunijas Izglītības ministriju amatpersonas. Konferences dalībnieki pieņēma rezolūciju, kas tiks iesniegta visu Baltijas valstu izglītības darba organizācijas vadošajās institūcijās. Ceram, ka tur paustās atziņas tiks ņemtas vērā, organizējot vājredzīgo un neredzīgo bērnu izglītību jebkurā formā (speciālajā skolā, integrējot speciālajās klasēs vai pilnībā iekļaujot).
Rezolūcijā iekļautie punkti balstās uz ļoti bagātu Eiropas valstu pieredzi vājredzīgo, neredzīgo un bērnu ar kompleksiem traucējumiem izglītošanas un iekļaujošās izglītības organizēšanas jomā, un to realizācija pilnībā ievērojami paaugstinātu vājredzīgu, neredzīgu un bērnu ar redzes un kompleksiem traucējumiem izglītības un aprūpes līmeni kā speciālajās un parastajās skolās, tā aprūpes iestādēs un ģimenēs. Rezolūcijā tika iekļauti sekojoši punkti:
1. Daudziem bērniem un jauniešiem redzes sajūta ir vadošā sajūta mācību procesā. Gadījumā, ja redze ir traucēta, mācību procesā var rasties ievērojami šķēršļi, kā pārvarēšanai nepieciešami speciāli pielāgojumi apgūstamās programmās pieejamības nodrošināšanai.
2. Gadījumā, ja bērnam/ jaunietim ir smagas kompleksās vajadzības, ir vitāli nepieciešams, plānojot mācību programmu, ņemt vērā jebkura smaguma redzes traucējumus. Ir jābūt redzes izpētei, ko veic kvalificēti speciālisti. Šī izpēte var uzrādīt redzes traucējumu kā primāro.
3. Ikvienam, kas ir iesaistīts bērnu/jauniešu ar redzes traucējumiem izglītošanā un aprūpē (skolotāji, pedagogi, speciālisti, darbinieki), jābūt informētiem par bērna redzes traucējumiem un to smaguma pakāpi, un to ietekmi uz mācību procesu. Izglītības procesā pielāgojumiem jābūt atbilstošiem katra bērna ar redzes traucējumiem individuālajām vajadzībām.
4. Katram vājredzīgam, neredzīgam vai bērnam ar kompleksiem traucējumiem, saskaņā ar ANO «Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām», ir tiesības uz augstākās kvalitātes, konkurētspējīgu izglītību.
5. Ir jāpastāv nacionālā atbalsta sistēmai šiem izglītojamajiem, lai nodrošinātu mācību, sasniegumu un zināšanu augstāko kvalitāti tā, lai bērns spētu realizēt savu potenciālu pilnībā.
6. Valstī jābūt centrālai bērnu ar speciālām vajadzībām datu bāzei, uz kā pamata jānodrošina atbilstošu agrīno atbalstu katram šādam bērnam.
Konferences organizatori uzskata, ka rezolūcijā uzskaitītās nostādnes ir jāņem vērā ari Latvijā, izstrādājot ar šo bērnu izglītošanu saistītus normatīvos dokumentus. Līdz ar to, rezolūcija tika iesniegta Saeimas izglītības komisijas vadītājai I. Druvietei, VISC direktoram G. Vasiļevskim, kā arī nosūtīta izglītības ministram R. Ķīlim.
Koncerts tika pārdomāts un rūpīgi gatavots, un pamatā tam bija internāta skolotājas Ivetas Pudānes scenārijs «Un laika rats griežas un griežas...»
Ivetai jau ir pieredze scenāriju veidošanā dažādiem pasākumiem. Protams, tikai sadarbojoties, konsultējoties un vienam otru ļoti atbalstot, var panākt cerēto rezultātu. Darbā aktīvi iesaistījās arī Laimdota Žirba, Ligita Kūle, Irēna Ozoliņa un Iveta Zvaigzne.
Tēma, kas vijās cauri svētku uzvedumam, bija absolventu atgriešanās skolā, atmiņas par skolas gadiem, dialogs laikā (starp pagātni un tagadni) ar sen nesatiktiem cilvēkiem par dzīves pamatvērtībām — zināšanām, sapratni, mīlestību, cieņu un kopīgo pagātnes mirkļu nozīmību.
Arī speciāli šim notikumam skolotāju Dzintras Makārovas un Terēzas Landras veidotā fotomateriālu un bērnu radošo darbu kompozīcija stāstīja par skolas pagātni, uz skatuves izvietotais ekrāns bija kā logs uz dažādiem notikumiem. Laika ratā, ko koncerta sākumā iegrieza skolas bijušais direktors Andrejs Lūsis, tad pagrieza Ojārs Lamass un Ligita Ģeida — autori ir Jānis Markulis un Anita Andžāne. Koncertuzvedumu sirsnīgi un pārliecinoši (droši) vadīja internāta skolotāja Iveta Pudāne un 2011. gada absolventi (tagad — LU studenti) Anete Ķirse un Jānis Ugodņikovs.
Viesi gan no Latvijas, gan ārvalstīm bija īpaši pārsteigti par bērnu sniegumu un ļoti profesionāli izveidoto uzveduma kopainu, kur katra detaļa bija pārdomāta un noslīpēta. Emocionāli piesātinātais teksts, mūzika, apsveikumi — viss kopā radīja vienreizēju gaisotni un neatkārtojamu svētku sajūtu, kas daudziem no mums dos spēku ikdienas darbā.
Koncerta gaitā ar LR IZM un RD IKSD Atzinības Rakstiem tika apbalvoti daudzi skolas skolotāji un tehniskie darbinieki. Mēs saņēmām daudzus apsveikumus no cilvēkiem Latvijā un ārvalstīs. Apsveikuma vēstuli atsūtīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, LR Izglītības ministrs Roberts Ķīlis, Lilita Zatlere, Sarma Freiberga kā fonda «Nāc līdzās» vadītāja un LR IZM pārstāve skolai uzdāvināja lasāmo aparātu un mūzikas centru. Valsts prezidents skolai ziedoja naudu vienas mēnešalgas apmērā.
Klātienē apsveikuma vārdus teica pārstāvji no Igaunijas (Tartu Emajoe skola vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem), Lietuvas (Viļņas Izglītības centrs vājredzīgajiem un neredzīgajiem; Kauņas Reģionālais Izglītības centrs vājredzīgajiem un neredzīgajiem), LNB, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, Valsts Izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis, Starptautiskās personu ar redzes traucējumiem izglītošanas padomes prezidents, Dalstonas Lords Kolins Louvs (Lord Low of Dalston) un daudzi citi.
LNerB pārstāve Gunta Bite savā novēlējumā bija izvēlējusies vadmotīvu «nekad, lai arī kas notiktu, nepadoties!»
Savukārt skolas kolektīvs kā 140. Jubilejas piemiņas suvenīrus konferences dalībniekiem un aicinātajiem viesiem pasniedza māla jubilejas medaļu ar logo un ciparu 140, ko skolas keramikas darbnīcā gatavoja skolotāja Anita Andžāne un bērni. Tā bija ievietota kārbiņā, kas dekorēta ar taktilu attēlu — ziediņu. Šo darbu veica daudzi brīvprātīgi palīgi skolotājas Baibas Pikas vadībā. Sagatavotie informatīvie bukleti papildināja informācijas par skolu klāstu.
Absolventu salidojums
Skolas absolventi tika ļoti gaidīti, par salidojuma sagatavošanu un norisi rūpējās skolas pedagogu un saimniecības darbinieku grupa direktora vietnieces saimniecības darbā Ievas Klīves vadībā. Muzikālos priekšnesumus bērniem sagatavot palīdzēja mūzikas skolotāji Irēna Ozoliņa un Pēteris Rudzītis.
Par absolventu salidojumā piedzīvoto stāsta Kristaps Āboliņš:
«Šī gada 3. maijā Strazdumuižas internātvidusskolā notika absolventu salidojums. Tovakar pēc daudziem gadiem satikās skolēni, kuri to beiguši tālā un ne tik tālā pagātnē. Daudzi no maniem skolas laika biedriem ir izmainījušies līdz nepazīšanai, tādēļ, ja redzētu uz ielas, tad nepazītu. Staigājot skolas gaiteņos, saskrējos ar bijušo skolas ballīšu karali un meiteņu mīluli Guntaru Zivtiņu, kura vadītās diskotēkas daudziem tā laika mazajiem iespiedušās atmiņā.
Satikos ar brāļiem Edgaru un Vilmāru Katkēvičiem, kuri bērnībā likās milzīgi, bet tagad esmu viņus pāraudzis par galvas tiesu. Papļāpāju ar skolas biedreni Antru Kronbergu, kura tolaik bija mazo aizstāve un uzticības persona. Neizpalika atkalredzēšanās prieks ar pedagogiem, kas devušies pensijā vai atraduši darbu citur.
Prieks bija satikt mūzikas skolotāju Mirdzu Ķirsi, kura mani paņēma aiz rokas un ieveda mūzikas pasaulē.
Satiku savu bijušo klases audzinātāju un ķīmijas skolotāju Broņislavu Černiševu, kuras ķīmijas un bioloģijas stundu laikā esmu izzinājis cilvēka uzbūvi un augu valsti, kā arī kopā veicis ne vienu vien ķīmisko eksperimentu. Ieradusies bija jaukā krievu valodas skolotāja Marija Karpoviča — viņas ielasītās audiogrāmatas krievu valodā daudzu absolventu ausis priecē šobaltdien.
Pasākumu iesāka vēsturnieks un skolotājs Vitālijs Murāns. Viņš klātesošajiem sniedza ieskatu skolas vēstures lappusēs. Tālāk sekoja direktores Ligitas Ģeidas uzruna, pēc tās vārds tika dots skolas ilggadējam direktoram Andrejam Lūsim. Ar klusuma brīdi pieminējām tos, kas vairs nav mūsu vidū.
Turpinājumā ar priekšnesumiem uzstājās meiteņu vokālais ansamblis. Brīdi vēlāk zālē ieripoja lielā skolas jubilejas torte ar milzīgām dzirksteļojošām svecēm tajā.
Vakara gaitā sēdējām pie bagātīgi klātiem galdiem. Pasākumā uzstājās populārās mūzikas grupa «Epsilons» un muzikanti, kuri spēlēja līdz rīta gaismai.
Skolas direktora vietniece saimniecības darbā Ieva Klīve un direktore Ligita Ģeida kopā ar absolventiem dziedāja un dejoja līdz pēdējam tā apmeklētājam. No savas puses saku viņām lielu paldies par jauki noorganizēto pasākumu.»
...bet tas vēl nav viss...
26. aprīlī pārsteigums bija it visiem skolēniem un skolas darbiniekiem! Piekritīsiet, ka katru dienu un pat katru mācību gadu tā nemaz nenotiek — tikai no rīta mēs uzzinājām, ka pēcpusdienā visi kopā lielā draudzīgā pulkā braucam uz Rīgas Latviešu biedrības namu, lai tur greznajā lielajā Baltajā zālē svinētu mūsu Skolas Dzimšanas dienu!
Tas patiešām bija pārsteigums, kas izvērtās par neaizmirstamu kopā būšanas brīdi — ar direktores Ligitas Ģeidas personīgu apsveikumu ikvienam ieejot zālē, muzikāliem sveicieniem no mūziķa Kārļa Kazaka un grupas «PeR», kā arī iepriekš nemēģinātiem un nesaskaņotiem mūsu skolēnu priekšnesumiem un jautrām rotaļām, kurās piedalījās kā skolēni, tā skolotāji. Mūzikas skolotāju Ivetas Zvaigznes un Irēnas Ozoliņas muzikālais pavadījums, improvizācijas un prasme uzrunāt visus zālē sanākušos radīja tik daudz pozitīvās enerģijas klātesošajos!
Skolas 10. klases skolniece Laima Liepiņa par godu skolas jubilejai bija sacerējusi ļoti skaistu dziesmu, ko pati arī nodziedāja, izpelnoties īpaši skaļus aplausus.
Piebildīšu, ka mēs visi sēdējām pie galdiņiem, kur galdabiedri (bērni un pieaugušie) bija izvēlēti pēc nejaušības principa. Paspējām nobaudīt arī garšīgās pusdienas, ko mums pasniedza laipnas, smaidīgas meitenes... Vērojot prieku bērnu un pieaugušo sejās, radās sajūta, ka kopā mēs patiešām varam izdarīt vēl daudz vairāk nekā paveikts līdz šim.
