Redzes invalīdiem mācīs atpazīt eiro monētas un banknotes
Māra Rozenberga, Latvijas Radio 1, 04.02.2013.
Pāreja uz eiro būs papildu izaicinājums cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kas naudu atpazīst pēc taustes vai citiem sev zināmiem paņēmieniem. Valsts sola atbalstu speciālu informatīvo materiālu veidā, bet daži neredzīgie jaunajai valūtai jau laikus sākuši gatavoties paši.
Pēteris Locāns māca, kā ar aizvērtām acīm atšķirt vienu latu no 20 santīmiem. Viņš ir viens no Latvijas Neredzīgo biedrības līderiem un zina parādīt dažādus paņēmienus, kā pazīt pēc taustes it kā līdzīgas naudas vienības.
Lai gan Locāns sevi par lielu eiro optimistu nesauc, viņš rēķinās, ka drīzumā viņa pirkstiem būs jāiemācās atšķirt atkal jaunas — eiro — monētas un banknotes. Somijā iegādājies speciālu monētu turētāju un maku ar dažāda lieluma kabatām, kas atbilst eiro banknošu izmēram. Ja ar monētu sataustīšanu lielākajai daļai neredzīgo nav problēmu, tad ar lata banknotēm bijis grūtāk, jo malās iestrādātie punktiņi laika gaitā nodilst un vairs nepalīdz pēc taustes atšķirt piecus no desmit latiem: «Man nav tā sliktākā tauste, man ir 40 gadu braila lasīšanas pieredze. Bet man ir problēmas sataustīt [lata banknotes] un es praktiski nelietoju tausti pie naudaszīmju atpazīšanas. Tev ir jāiegaumē kārtība un jāmēģina citā veidā saprast, kāda nauda tev ir. Tas savā ziņā ir arī uzticēšanās jautājums. Bet ar eiro tā nebūs, es ceru, ka būs mazliet labāk. Kaut arī nebūs punktiņi, banknotes tomēr ir dažāda garuma.»
Dažādie eiro banknošu izmēri, kas redzīgajiem reizēm rada neizpratni, izrādās, domāti tieši tāpēc, lai atvieglotu naudas lietošanu cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Kā norāda Eiropas Centrālā banka, tā eiro valūtas izstrādē 90. gados cieši sadarbojusies ar Eiropas Neredzīgo apvienību. Tāpēc eiro banknošu izmērs pieaug līdz ar vērtību, naudaszīmēm ir izteikti atšķirīgas krāsas un lieli cipari, padomāts arī par atšķirības zīmēm uz monētām.
Locāns savulaik iemācījies pēc taustes atpazīt gan rubļus, gan latus, un ir pārliecināts, ka tiks galā arī ar eiro. Tomēr viņš priecātos, ja pirms pārejas uz vienoto valūtu tiktu padomāts arī par neredzīgajiem pieejamu informāciju, un labprāt par to apmācītu citus. Turpina Pēteris Locāns un Strazdumuižas organizācijas radio vadītāja Alma Ausma Dimitrijeva: «Tas būtu ļoti labi, ja būtu kāds savs cilvēks, kas tomēr saprot un zina, jo viņš tad arī labāk var iestāstīt tādam pašam otram.»
«Es domāju, ka beigu galā nebūs problēmu. Ja jau igauņi tika galā, tad mēs arī tiksim.» Cilvēkiem ar redzes problēmām plānoti materiāli par eiro braila rakstā, audio formātā, būs arī praktiskas apmācības, stāsta Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas projekta vadītāja Māra Šetlere. Materiāli tapšot ciešā sadarbībā ar pašiem neredzīgajiem, un tos plānots izplatīt gada otrajā pusē: «Mēs plānojam, lai nebūtu tikai šie materiāli, bet arī cilvēki, kas strādā šajās organizācijās un tiekas ar neredzīgiem cilvēkiem, paši būtu informēti un varētu atbildēt uz šiem jautājumiem, jo tā ir viena no mērķgrupām, kas mums ir grūtāk sasniedzama. (..) Mūsu mērķis ir, lai simt procenti cilvēku zinātu par šīm lietām. Lai mēs to sasniegtu, nedrīkstam aizmirst nevienu grupu.»
Īpašus materiālus par eiro ieviešanu gatavos arī vairākām citām iedzīvotāju grupām - nedzirdīgajiem papildus plānoti video materiāli ar surdotulkojumu, cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem - informācija vieglajā valodā. Taps arī multfilmas bērniem. Eiro ieviesēji sola neaizmirst arī par veciem un vientuļiem cilvēkiem, kas reti iziet no mājas - tos apzinās un par eiro papildus informēs sadarbībā ar pašvaldībām.
