Pēdējie atvadu vārdi Andrim

Aiziet gadi un mūžs.
Ko vairs sacīt, ko lūgt?
Tev šai dzīvē ir visādi gājis.
Šodien bērīti nākas sēru kamanās jūgt,
Jo Tavs gājums zem saules ir stājies.

Vai Tu atceries vēl —
glāzes cilājām mēs
Krēgerbirzē un kopmītnes telpās?
Vai šīs jaunības tikšanās
aizmirst kāds spēs?
Šķiet, vēl sajūtam to dienu elpu.

Šaha turnīros
tuvu un tālu bij‘ braukts,
Cīņu biedrus Tu sajuti blakām.
No tiem daudzi ir prom,
Tos vairs neatsaukt.
Šodien tiekaties aizsaules takās.

Tavi tuvie te paliek — paliek sieva un dēls,
Šaha figūras paliek sen jau kastītē liktas.
Tavas rokas tās neņems un neglāstīs. Žēl,
Nebūs lemts vairs ar pretiniekiem tikties.

Bet kad rudeņos laukos
ļaudis ražu sāks vākt,
Sārtas ast’res ieliksim vāzē —
Balti veļi no debesīm ciematā nāks,
Būs tik labi pie mīļajiem pasērst.

Bet vai visu, kas sirdī, šobrīd izsacīt var.
Skumju pārpilnas kapsētas priedes.
Tavas bērnības bites
aizsaules ziedus skars,
Nebeigs jaunības ceriņi ziedēt.

Aiziet gadi un mūžs.
Ko vairs sacīt, ko lūgt.
Tev šai dzīvē ir visādi gājis,
Šodien bērīti nākas sēru kamanās jūgt,
Jo Tavs gājums ir šaizemē stājies.

Galma dzejnieks Imants