Nodaļa – Interesanti fakti
Autoosta kļuvusi pieejamāka
Rīgas starptautiskajā autoostā izveidota jauna kārtība, kādā cilvēki ar invaliditāti var izmantot autoostas pakalpojumus. Pieejamības uzlabošanai tam iztērēti vairāk nekā 15 000 latu.
Ieejot Rīgas starptautiskajā autoostā, uz grīdas ir mazs laukums ar metāla pumpiņām, no kura izriet pacēlums līdz speciālam izsaukuma punktam. Pie punkta instrukcija rakstīta Braila rakstā. Nospiežot sarkano pogu, pie klienta atnāks apmācīts asistents, lai palīdzētu personai ar īpašām vajadzībām nokļūt līdz autobusam, nopirkt biļeti vai nodot bagāžu.
Personai ar invaliditāti palīdzība gan jāpiesaka 36 stundas iepriekš, jāierodas 40 minūtes pirms izbraukšanas un jāsazinās arī ar pārvadātāju, lai noskaidrotu, vai autobuss ir tehniski aprīkots personas vajadzībām. Tāda ir jaunā kārtība, kā cilvēki ar invaliditāti var braukt no Rīgas autoostas.
Autoostas priekšsēdētāja Vaira Gromule pastāstīja, ka jau iepriekš institūcija ir sniegusi palīdzību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, taču nebija izstrādāta sistēma.
«Parasti klienti mums sūtīja e-pastus vai zvanīja, un tad mēs risinājām individuāli, uz kuru autobusu un kādā veidā šiem cilvēkiem palīdzēt nokļūt. Šobrīd ir radīta sistēma.»
Gromule apliecina, ka visi lielākie pārvadātāji šobrīd piedāvā autobusus ar pacēlājiem, lai ieceltu un izceltu pasažierus ratiņkrēslos. Jauno tehniku jau izmēģinājuši Irina Parhomenko un Aigars Bolis no apvienības «Apeirons».
«Ļoti labi pacēlāji! Es tikko izmēģināju. Ērti, ātri un patīkami. Tā var ceļot pa Latviju un arī uz tuvākām ārzemēm,» saka Irina.
«Galvenais ir drošība. Teiksim, nemākulīgi palīdzot, var lielu postu nodarīt — apgāzt ar visiem ratiem un tad — kaulu lūzumi. Tagad atbildīgais personāls ir izglītots un zinošs. Kad mēs izsaucām šo palīdzību, vispirms asistents pajautāja, kādas ir šīs īpatnības, kā pareizi palīdzēt, vai vajag stumt, vai kā savādāk. Tas ir ļoti svarīgi,» norāda Aigars.
«Apeirons» projektā piedalījās kā konsultanti — rūpējās, lai darbs invalīdu pieejamības uzlabošanā netiktu veikts ķeksīša pēc. Apvienības priekšsēdētājs Ivars Balodis pastāstīja, ka autobusi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir nepieejami, bet jauno regulu ieviešana apstiprina, ka progress notiekot. Līdzīgu viedokli pauž Aigars: «Daži mani kolēģi vienkārši sēžas ar dibenu uz pakāpieniem un tā kāpj autobusā, bet tas ir pazemojoši.»
Viņš arī piebilst — ir prieks, ka mums ir šī saruna un mēs kopā risinām vides pieejamības jautājumus. Tiek ņemts vērā mūsu viedoklis, mūsu vajadzības un vēlmes.
Regulas normu pilnīga piemērošana var tikt atlikta uz astoņiem gadiem, bet Latvija par termiņu izvēlējusies 2017. gadu, kas nozīmē, ka četru gadu laikā visiem pārvadātājiem būs jānodrošina savu maršrutu pieejamība arī invalīdiem.
Rosmes redakcija aicināja Mārtiņu Zvaigzni, kurš devās no Ventspils uz Rīgu caur autoostu un pēc tam atpakaļ, uzrakstīt savus iespaidus:
«Vizuāli šo iezīmēto līniju biju pamanījis pēc iebraukšanas Rīgā, kad gāju ar vakara braucienam iegādāto biļeti no kases uz izeju, bet tobrīd nenoticēju, ka tā ir tā pati līnija. Ja cilvēks ienāk pa ārdurvīm, tā ir jāuzmeklē labajā pusē no ieejas, kur atrodams tāds kā neliels laukumiņš un tālāk lauzta, redelei līdzīga taciņa ved līdz stendam līdzās autobusu sarakstiem. Tur laikam arī tā poga izvietota (neapčamdīju).
Kad uzliek kāju tam celiņam, tiešām to jūt, bet, ja tas nav redzēts un nezini, kur to meklēt, tad neredzot nebūs tik vienkārši to uziet.
Cilvēkam bez redzes atlikuma vienam ir bīstami šķērsot tramvaja sliedes pretim autoostai, bet cilvēks ar nelielu redzes atlikumu, ienācis autoostā, ērti var atrast kases, pārdevējas nosauks platformu un sēdvietas numuru autobusā. Domāts jau ir labi, ka tā poga ir līdzās sarakstu stendam — asistents var palīdzēt izlasīt. Bet patstāvīgiem braucējiem tie tāpat ir zināmi.»
