Vides pieejamība pansionātā
Benedikts Tutiņš, VSAC «Rīga» LNB TO valdes priekšsēdētājs

Par nepieciešamību radīt draudzīgu vidi invalīdiem runā jau sen. Ar gandarījumu jāatzīst, ka padarīts ir daudz. Un tomēr ne viss ir paveikts, tāpēc ilgi un neatlaidīgi būs jāstrādā, lai vide invalīdiem būtu arvien vairāk pieejama.

Par vides pieejamību pansionātā sāka domāt jau sen. 1997. gadā izveidoja celiņu, pa kuru ratiņos braucošie var bez citu palīdzības izkļūt no pansionāta.

2006. gadā ratiņu uzbrauktuvi izveidoja arī pie viena no vecajiem korpusiem. Pie veco korpusu trepju margām piestiprināja rokturīšus, kas drošāku padara neredzīgu cilvēku pārvietošanos pa trepēm.

Arī galvenajā ēkā pie trepēm, kas ved uz ēdnīcu, vecās margas tika nomainītas pret jaunām, drošākām.

Ir uzlabota orientēšanās sistēma pansionāta teritorijā.

Šie uzlabojumi tika veikti bijušā pansionāta direktora A. Cīruļa laikā.

Pagājušā gada beigu un šā gada sākuma posmā galvenās ēkas abos korpusos tika nomainīti lifti. Jaunie lifti ir platāki, tajos var iebraukt cilvēki ar ratiņiem. Vecie lifti tam nebija piemēroti. Ir uzstādīti pacēlāji, lai ratiņos braucošie varētu nokļūt medpunktā un ēdnīcā.

Un tomēr ne viss ir paveikts. Ir skaidri redzamas nepilnības. Liftos nav uzstādīta runas sintēzes programma, ar kuras palīdzību iespējams noteikt, kurā stāvā lifts atrodas.

11. martā neredzīgo pansionātā ieradās LM komisija, lai tiktos ar VSAC «Rīga» un filiāles «Jugla» vadību. Komisijas locekļi tikās arī ar pansionāta iemītniekiem, lai izzinātu viņu vēlmes un vajadzības.

Komisija ieradās arī LNB TO valdē. Vispirms mēs informējām komisiju par mūsu organizācijas darbu.

Sarunas gaitā LNB TO valde vērsa komisijas uzmanību uz vides pieejamības nepilnībām pansionātā.

Saruna bija arī par jaunajiem liftiem, kuros nav uzstādīta runas sintēzes programma. Komisijas pārstāvji atzina, ka jautājums ir aktuāls un jārisina bez kavēšanās, tāpēc solīja runāt ar VSAC «Rīga» direktori Inesi Palderi, jo līgumus ar piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un dažādus finanšu līgumus slēdz VSAC direktore.

Pēc šīs sarunas varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām, jo beidzot arī mums būs moderni lifti, bet galvenais — būs radīta draudzīga vide neredzīgiem cilvēkiem, jo galu galā tā ir vieta, kurā dzīvo redzes invalīdi, un kam gan citam, ja ne LNB organizācijai, būtu jādomā par redzes invalīdu vajadzībām, arī par vides pieejamības uzlabošanu pansionātā.

Kā jau minēju, bez vides pieejamības saruna bija arī par citiem jautājumiem, kas skar redzes invalīdu intereses. Ministrijas darbinieki uzsvēra nepieciešamību pansionātā atvērt datorklasi, lai neredzīgi cilvēki varētu apgūt datorprasmes iemaņas.

Pateikšu, ka savā laikā mums bija datorklase. 2004. gada beigās atveda divus datorus, no nezināmas izcelsmes humānās palīdzības dabūtus. Bija pieteikušies diezgan daudz interesentu. Arī direktors aģitēja neredzīgos mācīties strādāt ar datoru. Taču datori bija veci, tos bieži vajadzēja remontēt. Vēlāk šie datori pazuda. Un tā darbu uzsākusī datorklase beidza pastāvēt.

Vēlāk bijusī Juglas filiāles vadītāja I. Banceviča sagādāja jaunu datoru, ko novietoja bibliotēkā. Ministrijas darbinieki uzsvēra, ka nav labi datorklasei atrasties vienā telpā ar bibliotēku. Datorklasei jābūt atsevišķā telpā.

Tam nevar nepiekrist, jo tā ir intīma lieta. Bibliotēkā apgrozās daudz cilvēku, tāpēc nav labi, ja kāds no malas skatās, kā notiek apmācība. Pie tam ne visi to grib, dažs var sākt nervozēt, zūd cilvēka uztveres spējas, jo tiek izjaukts iestrādātais ritms. Tātad Juglas filiāles vadībai pie šī jautājuma būs nopietni jāstrādā.

Bijušajai Juglas filiāles vadītājai I. Bancevičai uz lietām bija cits skatījums. Viņas doma bija tāda, ka bibliotēkā varētu organizēt dažādus pasākumus ar tējas padzeršanu un uzkožamo baudīšanu. Bija doma bibliotēkā ievietot dīvānu, lai būtu ērtāka sēdēšana. Vārdu sakot, lai cilvēki justos omulīgi.

I. Banceviča gribēja, lai arī datorapmācība notiktu tādā pašā stilā, lai tas nebūtu pārāk nogurdinoši, lai apmācību laikā varētu ieturēt nelielu pauzi. Visādi citādi tas nav nekas slikts, bet no iepriekš teiktā jāizdara secinājumi un jāsaprot, ka tas nav piemērots datorapmācībai.

Atgriezīsimies pie vides pieejamības. Raksta sākumā minēju, ka direktora A. Cīruļa laikā tika uzlabota orientēšanās sistēma pansionāta teritorijā. Tas nenāca viegli. Tikai pēc ilgām un grūtām sarunām ar direktoru panācām kaut kādu vienošanos. Tāpēc orientēšanās sistēma ir nepilnīga, nekvalitatīva. Tātad būs nopietni jāstrādā pie orientēšanās sistēmas uzlabošanas.

Tāpat būs jāveic citi pasākumi, lai radītu labvēlīgu vidi pansionātā un cilvēki justos droši vietā, kurā viņi dzīvo.