Būt līdzās tiem, kam tas vajadzīgs
Madara Kāle, Kuldīga, bērnu domrakstu konkurss «Būt līdzās»

Cilvēki ir dažādi, tāpat arī sabiedrība un tajā valdošie uzskati. Ir jaunieši, kuriem viegli padodas komunicēt un iepazīties ar vienaudžiem, bet ir tādi, kuriem tas sagādā problēmas. Viens no šādiem piemēriem mūsdienu sabiedrībā ir bērni ar īpašām vajadzībām.

Manuprāt, tas ir nepareizi, ka šādi bērni ir nošķirti no sabiedrības. Tas jauniešiem radījis viedokli, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir kaut kas nepareizs un nevēlams, ka viņi ir slimi bērni un viņu vieta ir slimnīcās vai speciālās iestādēs. Šādu attieksmi es pati esmu dzirdējusi no saviem vienaudžiem. Bet kurš gan ir noteicis cilvēka stan-dartus, kurš ir normāls un kurš ne?

Visiem bērniem un jauniešiem ir vienādas tiesības, neskatoties uz to, kāda ir to garīgā un fiziskā attīstība. Visiem ir tiesības būt pieņemtiem un saprastiem. Bieži vien to ir viegli aizmirst, domājot tikai par paša vēlmēm un vajadzībām. Man ir grūti pat iztēloties, kā jūtas tie, kuri ir sabiedrības atraidīti, jo īpaši jaunieši. Tā vietā, lai būtu līdzās saviem vienaudžiem ar īpašām vajadzībām, mēs izvēlamies iet vieglāko ceļu un izvairāmies no iespējām nonākt kontaktā ar viņiem.

Protams, ir arī cilvēki, kuri cenšas palīdzēt bērniem ar īpa-šām vajadzībām, bet vai tas nav žēluma dēļ, jo, manuprāt, šādiem bērniem galvenais ir justies kā pārējiem, kā parastiem bērniem. Īpaša attieksme un izturēšanās vēl vairāk norāda bērniem viņu atšķirīgumu. Pret vienaudžiem ar īpašām vajadzībām vajadzētu izturēties tāpat, kā pret saviem skolasbiedriem vai draugiem.

Sabiedrībai vajadzētu veicināt bērnu ar īpašām vaja-dzībām iekļaušanos sabiedriskajā vidē. Līdzīgi kā festivālā «Nāc līdzās!» jauniešiem vajag dot iespēju nonākt vienā vidē ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, un, manu-prāt, šādus festivālus un konkursus vajadzētu rīkot biežāk.

Organizējot kopīgas nodarbes dažādiem bērniem, varētu veicināt to iekļaušanos sabiedrībā un jaunu draugu iegūšanu. Kopīgas intereses un nodarbes, brīvā laika pavadīšana, komunikācija — vienkāršas lietas, bet cik lielu ieguldījumu tās spēj dot bērnu attīstībai!

Šī problēma, ko izraisījusi sabiedrība, visiem kopā arī jārisina. Mums jābūt līdzās tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams, un tie ir bērni ar īpašām vajadzībām. Mums jāveicina ne tikai šo bērnu, bet arī visas sabiedrības attīstība, un, lai to panāktu, mums jāsāk katram ar sevi.