Aiz Gaismas pils durvīm
Gunta Bite, LNerB pārstāve

Augusta pēdējās dienas bija bagātas ar dažādiem kultūras pasākumiem, t. sk., ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) kā nacionālas nozīmes kultūras, zinātnes un izglītības centra jeb Gaismas pils atklāšanas ceremoniju. 28. augustā notika atklāšanas svētku programmas Novadu dienas, kur piedalīties bija aicināti sadarbības partneri un citu bibliotēku pārstāvji.

Starp viņiem bijām arī mēs no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas. Bez šaubām, mūsu klātbūtne bija kopīgas svētku svinēšanas nolūkos, taču tai bija arī praktisks mērķis — iepazīties ar jaunās bibliotēkas ēkas iekārtojumu, piedāvātajām iespējām mūsu mērķauditorijai, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas svarīgi, piemēram, studējošajām personām ar redzes invaliditāti.

Šajā praktiskajā ekskursijā mani pavadīja kolēģe Gunta Hofmane, kura piedāvātās telpas un pakalpojumus varēja novērtēt no vājredzīga cilvēka skatupunkta.

Pārpratumi un precīza informācija

Mūsu iepazīšanās sākās ar garderobi, kurā piedzīvojām pirmo pārsteigumu. Tā kā iepriekš nekad nebijām apmeklējušas Nacionālo bibliotēku arī tās vecajās telpās, tad garderobistes pieprasījums nodot visas mantas, t.sk. arī somas, izraisīja loģisku jautājumu: kāpēc? Uz to saņēmām lakonisku atbildi: «Tāpēc, ka tur tā rakstīts!» Pagriezu galvu norādītajā virzienā un ieraudzīju zīmējumu, kurā parādīts, kā cilvēks nodod somu, tā vietā saņemot caurspīdīgu maisiņu. Cits zīmējums vēstīja, ka pastāv arī otra iespēja: ievietot somu tam paredzētajā skapītī, taču, kā paskaidroja garderobiste, tad par to jāmaksā 1 eiro. Tā kā nevēlējos šķirties no naudas, izlēmu somu tomēr uzticēt garderobistei ar visu tajā esošo bagātību. Ja todien nebūtu ieradusies kā pārstāve no Neredzīgo bibliotēkas, bet gan kā potenciālais lasītājs, tad būtu pagriezusies un devusies projām, jo sajutos negaidīta un nevēlama. Pavadot atklāšanas svētkos gandrīz astoņas stundas, atradu atbildes uz visiem jautājumiem: somas jānodod gan drošības apsvērumu dēļ, gan «caurspīdīguma» nolūkos, jo viens no bibliotēkas lietošanas noteikumiem nosaka, ka grāmatas lasītājiem neizsniedz līdzņemšanai. Savukārt, lai somu uzglabātu skapītī, 1 eiro nepieciešams, lai varētu aizslēgt un atslēgt durtiņas. Neiemetot monētu, durtiņas aizslēgt nav iespējams. Turpretī atslēdzot skapīti, monēta tiek izdota atpakaļ. Līdzīgi tas notiek lielveikalos ar iepirkuma ratiņiem.

Pārvietošanās

Nākošais pārsteigums mūs gaidīja, iepazīstoties ar ēkas stāviem. Lai nokļūtu attiecīgajā stāvā, var izmantot kāpnes, liftu vai eskalatoru. Uzbraucot ar eskalatoru, kā mums šķita, otrajā stāvā, bijām neizpratnē, ka esam nonākušas mistiskā M jeb Mezonīna stāvā.

Nekur svētku laikā un vēlāk arī bibliotēkas mājaslapā neatradu skaidrojumu šī stāva nosaukumam.

Lai vai kā, taču tieši šis stāvs ir svarīgākais mūsu mērķauditorijai, jo tajā atrodas Uzziņu un informācijas centrs, kurā sagatavotas piecas darba telpas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Atklāšanas dienā gan šīs telpas vēl bija tukšas, tomēr ar laiku tās tiks piepildītas ar nepieciešamo tehniku.

Mēs sekosim līdzi labiekārtošanas darbiem un dosim ziņu, kad telpas būs gatavas uzņemt savus pirmos apmeklētājus.

Uzreiz varu aicināt topošos un esošos studentus izmantot šo iespēju, strādājot pie mācību materiāliem, kursa darbiem un diplomdarbiem, jo bieži vien tikai Nacionālajā bibliotēkā ir pieejama nepieciešamā informācija.

To uz vietas varēs ieskenēt, noklausīties vai nepieciešamības gadījumā izdrukāt braila rakstā.

Lai daļa darbu soktos ātrāk, LNerB ar prieku palīdzēs un atbalstīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolēģus viņu darbā gan ar padomu, gan ar konsultācijām par Braila raksta tehniku, ja tas būs nepieciešams.

Vides pieejamība

Apskatot dažādus eksponātus, ievēroju, ka pie tiem nav pievienota informācija braila rakstā vai audio. Vēl vairāk, piektajā stāvā, apmeklējot Reto grāmatu un rokrakstu lasītavu, pie eksponātiem nebija pievienoti skaidrojumi pat latviešu valodā. Diemžēl nevarējām pārliecināties par lifta atbilstību pieejamības prasībām, jo, iespējams, lielās apmeklētības dēļ lifti brauca mums garām neapstājoties.

Te jāpiemin arī pārvietošanās īpatnības pa stāviem. Uz M un 2. stāvu var nokļūt visos iepriekšminētajos veidos.

No 3. līdz 6. stāvam — pa trīs veida kāpnēm un liftu, uz 7. stāvu ved divas kāpnes un lifts, bet uz 8. stāvu var nokļūt tikai pa vienām kāpnēm (kas ir diezgan «noslēpušās») un liftu.

Saskaroties ar šīm īpatnībām pirmo reizi, no apjukuma neizbēgt. Tomēr pozitīvais ir tas, ka divi no trīs piedāvātajiem liftiem ir ar stiklotām sienām un varētu būt draudzīgi cilvēkiem ar klaustrofobiju.

Vēl viena būtiska vides pieejamības nepatīkamā nianse tika konstatēta uz kāpnēm pie ieejas bibliotēkā.

Lielās kāpnes, kas ved uz Gaismas pils ieeju, ir pelēkā krāsā un neregulāras. Visu cieņu: pirmais un pēdējais pakāpiens ieguvis savu atšķirīgo iekrāsojuma līniju, taču pa vidu manai vājredzīgajai kolēģei Guntai nācās ieķerties manā elkonī un ar kāju taustīties, lai pelēkajā masā sataustītu pakāpienus. Ja atšķirīgās līnijas būtu ievilktas uz katra pakāpiena, nedomāju, ka tas būtu izjaucis vai kā citādi ietekmējis kopējo vizuālo — pelēkās ēkas — arhitektonisko tēlu, bet gan piešķīris lietderību ne tikai redzes invalīdiem, bet arī vecākiem cilvēkiem, kuriem acu gaisma vairs nav tik gaiša.

Viss vēl tikai top

Astoņu stundu laikā bijām iepazinušās ar lielāko daļu no Gaismas pils.

Redzējām daudz interesantu eksponātu, baudījām Valmieras Drāmas teātra izrādi «Basketbols», bijām patiesi aizkustinātas, Ziedoņa zālē klausoties Liepājas Simfoniskā orķestra koncertu.

Vakarā, dodoties mājās, bija sajūta, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka vēl tikai top.

Darāmā tai vēl atliku likām. Un, kad darbi būs paveikti, visas garderobistes būs informētākas, telpas būs sagaidījušas tām nepieciešamo tehniku, darbinieki strādās tikai jaunajās telpās un sadarbības partneriem vairs nevajadzēs zīlēt: uz kuru adresi jāsūta korespondence.

Te gan jāpiemin, ka Nacionālās bibliotēkas «gatavība» pilnvērtīgi uzņemt lasītājus varētu ieilgt, jo 2015. gada pirmos sešus mēnešus tās pirmie trīs stāvi tiks nodoti Latvijas prezidentūras ES Padomē darba vajadzībām.

Praktiska informācija

Ja arī jūs vēlaties iepazīties ar Gaismas pili, tad no Juglas jābrauc ar 21. autobusu (pietura «Nacionālā bibliotēka»).

Ja atrodaties citā pilsētas daļā, tad jums noderēs kāds no sekojošajiem sabiedriskajiem transportlīdzekļiem:

— autobuss: 3, 4, 4z, 7, 8, 10, 21, 22, 23, 25, 26, 32, 35, 38, 39, 43, 54, 55. — mikroautobuss: 238, 242, 244, 246, 263, 270, 271. — tramvajs: 2, 4, 5, 10. — trolejbuss: 9, 27.

Jāatgādina, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ir pieejama tikai reģistrētiem lasītājiem. Ja tāds vēl neesat, tad dodieties uz Reģistratūru 1. stāvā un iegūstiet Lasītāju karti, jo tikai ar šo karti jūs varēsiet iziet cauri Reģistratūras kontroles punktam un apmeklēt jūs interesējošo lasītavu.

Ja bibliotēku vēlaties apmeklēt, ņemot līdzi savu portatīvo datoru, tad to būs jāievieto tam paredzētajā maisiņā vai mapē, kuru var saņemt un nodot Reģistratūras kontroles punktā vai garderobē.

Nobeigumā

Pēc bibliotēkas apmeklējuma esmu pārliecināta, ka Gaismas pils godam ir pelnījusi savu vārdu, jo tajā ir ne tikai vairāku miljonu plašs Latvijas un ārzemju izdevumu krājums, kas glabā mūsu valsts vēsturi, bet arī mūsdienīgs un radošs pasaules līmeņa informācijas un kultūras centrs. Gaišās, ērtās un plašās telpas, aiz kuru logiem paveras skats uz Rīgas panorāmu, ikvienā cilvēkā rada brīvības un gaišuma sajūtu.

Ikvienā bibliotēkas stāvā ir jūtams ēkas majestātiskums un nozīmība.

Esmu lepna par Gaismas pili un tās bagātībām.