Pieturvietu izmaiņas Rīgā sagādā problēmas
lsm.lv
Cilvēki ar redzes invaliditāti norāda uz problēmām, kuras rada nesenās sabiedriskā transporta pieturvietu novietojuma izmaiņas Rīgas centrā.
Vairākiem redzes invalīdiem nācies maldīties, meklējot īsto pieturu, jo informācija par izmaiņām palaista garām.
Tāpat pieturvietās palēnām nomainās maršrutu tabulas, kurās vājredzīgo ieskatā izmantotas nepareizas un grūti saskatāmas kombinācijas. Lai arī abas puses ir atvērtas labāku risinājumu meklējumos, dialogs par šīm problēmām līdz šim nav sākts.
2014. gada nogalē Rīgas centrā mainījušās Merķeļa ielā un Brīvības bulvāra sākumā izvietotās četras sabiedriskā transporta pieturvietas, kuru vietā nu palikušas trīs. Izmaiņas skārušas sabiedrisko transportu, kas no Merķeļa ielas dodas Brīvības ielas, Sarkandaugavas un Vanšu tilta virzienos. Lai arī medijos parādījās informācija par izmaiņām, piemēram, neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem tas sagādājis nepatīkamus brīžus, meklējot ceļu uz citu pieturvietu.
«Esmu strādājoša ar redzes problēmām un jau 16 gadus eju šo maršrutu, gaidu 14. autobusu, bet izrādās, ka tas noņemts no pieturas Merķeļa ielā. Biju izmisumā, jo bija grūti šķērsot Tērbatas ielu, kur ir liela satiksme. Adaptēties grūti kaut vai pārdesmit metros, jo jāskaita katrs solis, lai aizietu pareizajā virzienā,» stāsta vājredzīgā Raisa.
LNB Rīgas pilsētas organizācijas valdes loceklei Līgai Ķikutei ir tuneļveida redze, un viņa pārvietojas ar balto spieķi. Daudzu gadu laikā Līga palēnām apguvusi Rīgu pa kvartālam un arī ceļu uz vajadzīgajām pieturām iegaumējusi pēc orientieriem, bet tagad jāapgūst jauni. Līga atzīst, ka atsevišķa ziņa biedrībai no «Rīgas satiksmes» kādu laiku pirms šādām izmaiņām būtu ļoti nepieciešama.
«Tas būtiski atvieglotu mums dzīvi, jo tad varētu mūsu cilvēkus sagatavot tam, ka būs izmaiņas, un viņi būtu gatavi. Nevis kā tagad — viņi meklē vajadzīgo pieturu un zaudē laiku, un citi uz viņiem gaida. Tā var būt ārsta vizīte vai teātris, kurp jādodas, jo arī cilvēki ar redzes problēmām dzīvo savu dzīvi,» skaidro Līga.
Bieži vājredzīgajiem ir grūti ieraudzīt arī tabulas ar transportu numuriem pieturvietās. Arī tās «Rīgas satiksme» nupat daudzviet nomainījusi uz jaunām, iezīmētas arī dažādas krāsas, nošķirot transporta veidus. Taču vājredzīgie var saskatīt vien dzeltenā un melnā kombināciju, kas šobrīd atvēlēta tikai vienā no tabulas ailēm, lūkojoties uz ceļa zīmi Merķeļa ielā, stāsta vājredzīgā Antra Balode:
«Ar sabiedriskā transporta maršrutu numuru plāksni ir tā, ka uz dzeltenā ar melniem cipariem var redzēt, bet uz tā zilā ar melniem nevar redzēt. Un šeit tā tabula ir arī augstāk, un es neko neredzu.»
Lai arī dialogu LNB ar «Rīgas satiksmi» uztur, taču nedz uzņēmums, nedz arī paši neredzīgie ir runājuši par jauno tabulu saredzēšanas problēmām vai vajadzību pēc atsevišķas informācijas par kādām izmaiņām. Līga Ķikute gan norāda, ka sabiedrībā arī kopumā ir nepilnīga izpratne par neredzīgo vajadzībām.
«Rīgas satiksmes» pārstāvis Viktors Zaķis atzīst, ka informācija izplatīta vismaz nedēļu iepriekš un patiešām nebūtu šķēršļu to nosūtīt vēl kādām biedrībām. Savukārt, kāda starptautiska vienota standarta, pēc kura veidot pieturvietu zīmes, pagaidām neesot, un arī atrast kompromisu, lai zīmes būtu ērtas visiem, esot sarežģīti. «Izskanējis viedoklis, ka varbūt nelikt krāsas, lai atšķirtu transporta veidus, bet likt burtus,» secina Viktors Zaķis.
«Piemēram, tramvajs un trolejbuss ir grūtāk atdalāmi un tam vajadzīgs vairāk burtu, un tad atkal jāsamazina arī burtu lielums, kas, savukārt, noved pie citām sekām. Taču noteikti gribu aicināt vērsties «Rīgas satiksmē», ja ir nopietnas problēmas ar pieturvietām, un mēs varam šos jautājumus izskatīt. Taču jāatzīst, ka šis process ir sarežģīts, jo bieži šīm biedrībām arī savstarpēji nesakrīt viedoklis — kas vienām labi, otrām slikti. Arī šeit atrast kompromisus nav vienkārši.»
