Svētki Strazdumuižā 2.daļa
Alda Zariņa, LNerB Lasītavas bibliotekāre
(Turpinājums. Sākums «Rosme» 09.2015.)
Šogad ciemata svētkus svinējām 14.augustā. Laika apstākļi bija kā uz pasūtījumu. Par skaistu tradīciju ir kļuvis mūsu «galma» dzejnieka Imanta Smirnova apsveikums dzejā. Man ir tas gods to nolasīt, un es vienmēr to daru ar prieku. Pirms svētkiem mazliet uztraucos, ja nu šogad Imants neuzraksta apsveikuma dzejoli, ko tad? Tad svētki manās acīs vairs nebūtu tik īpaši. Paldies, Imant!
Par puķu kopšanu svētkos teicām paldies 77 cilvēkiem. Viņu čaklums ir tas, kas padara mūsu ciematu par ziedošu dārzu, par krāsainu, skaistu, smaržojošu oāzi. Daudzkrāsainās puķu dobes māju pagalmos, lodžijās, pie logiem un uz balkoniem rada prieku ne tikai katram garāmgājējam, bet arī mums pašiem — ciemata iedzīvotājiem. Paldies Aleksandram Lācim, kurš pats, ne mudināts, ne lūgts, katru gadu pirms Jāņiem ar savu izkapti appļauj ezermalas taku, lai citi, to starpā arī es, varētu baudīt skaistu un patīkamu pastaigu dabā.
Tā kā neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju iemīļots brīvā laika pavadīšanas veids ir galda spēļu — domino, dambretes un šaha spēlēšana gan brīvā dabā, gan dienas centrā, gan pie draugiem mājās, svētku reizē suminājām visu ciemata svētkiem veltīto turnīru uzvarētājus. Lai viņiem nezūd sacensību gars. Malači!
Kur dienas centrs, tur sāk darboties arī kāds rokdarbu pulciņš. Arī mūsu Strazdumuižas dienas centrā un Rehabilitācijas centrā. Adīšana, tamborēšana, tapošana, grozu un citu priekšmetu pīšana, māla figūru veidošana, trauku apgleznošana, filcēšana, šūšana, pērļošana... lūk, ar ko tik nodarbojas mūsu cilvēki.
Ļoti trāpīgi bija izvēlēts nosaukums izstādei parka teltī — «Strazdumuižā viss notiek!» Patiesi vārdi. Tā ir! Daudzi Strazdumuižas iedzīvotāji un Rehabilitācijas centra klienti ir aktīvi, prasmīgi, nenogurstoši un idejām bagāti ļaudis, arī iemūžinot vietējos notikumus un Juglas ezera skaistumu fotogrāfijās. Paldies visiem, kas piedalījās ar saviem darbiņiem izstādē parka teltī un bibliotēkā!
Dzīvnieki vienmēr izraisa lielu interesi. Šajā reizē tie bija suņi-pavadoņi: Zane, Feja un Teodors. Paldies suņu-pavadoņu saimniekiem par dalīšanos pieredzē un iedrošinājumu arī citiem neredzīgajiem cilvēkiem padomāt, varbūt ka tieši četrkājainais draugs ir tas, kas viņu sadzīvi un ikdienu padarīs interesantāku, daudzveidīgāku, patstāvīgāku.
Bērniem svētkos īpaši prieki
Kā katru reizi, īpaši tika domāts par bērniem. Visu vasaru Latvijas Neredzīgo bibliotēkā bērni tika aicināti zīmēt, veidot kolāžas un taisīt no papīra kuģīšus. Visus darbus pēc tam varēja redzēt lasītavā izstādē «Strazdumuiža — mans kuģis».
Svētku ietvaros pie bibliotēkas notika atraktīva spēle, kurā bērni varēja pārbaudīt savas zināšanas par tuvāko apkārtni, savu pacietību, precizitāti, sadarbības spējas, apķērību.
Lūk, mazs ieskats spēles uzdevumos: bija jāsaskaita, cik pakāpienu lielajām trepēm, cik liepu aug vecajā parka alejā, cik stāvu kluba ēkai. Jāuzzina, kā sauca muižiņu Juglas ezera krastā, kuras nosaukums iemūžināts ielas nosaukumā tepat Juglā, blakus sporta skolai, tikai ar taustes palīdzību bija jāatpazīst deviņi dārzeņi un augļi, bibliotēkas grāmatu plauktā jāatrod kāda grāmata, jāsameklē, kur atrodas uzraksts ar firmas nosaukumu, kas ražojusi bibliotēkas trepes.
Bija jāsaliek pareizā secībā mūsu ciemata neoficiālās himnas vārdi. Izrādījās, spēlēs skaitīšana bērniem sagādāja vislielākās grūtības. Liels paldies visiem, kas nenobijās un piedalījās!
Atcerieties — pašā svētku dienā bērnus ratos vizināja zirdziņš, ne mirkli nenoplaka rinda, čalas un smiekli pie piepūšamām atrakcijām. Gan lieli, gan mazi Strazdumuižas parkā sacentās zābaka mešanā, kluba mazajā zālē bērni varēja piedalīties «Notiņu-kuģīšu» darbnīcā, kurā Anna, Māris, Antons — trīs neredzīgi jaunieši — un Ligita, rotaļīgi darbojoties ar notīm, nošu līnijām, klavierēm, trompeti un balsi, palīdzēja mazajiem salikt pāris taktis no kādas visiem pazīstamas melodijas un pēc tam iet priecīgās un jautrās rotaļās.
Savukārt, pie kluba darbojās radošā vizuālās mākslas un kuģīšu izgatavošanas darbnīca bērniem «Manas baltās domas kā balti kuģi». Tieši šeit tika ar bagātu izdomu izgatavoti visi vairāk nekā 30 kuģīši — gan ar vienu, gan ar trijām burām, kurus svinīgā lāpu gājienā, dziedot dziesmu «Pie dzintara jūras», visi svētku dalībnieki nogādāja līdz ezermalai. Tur mūs sagaidīja kluba pūtēju orķestris.
Ar Antona tēta palīdzību kuģīši tika sasieti skaistā virtenē, un ar laivu «Gaismas talantu» Mārtiņš viņus «izveda» slaidā lokā netālu no krasta. Tas bija satraucošs, brīnumains un neaizmirstams mirklis. Vakara saules apspīdēts ezers, lēpju lapas, mazs vējiņš, pūtēju orķestra skaņas, bērnu un pieaugušo satrauktie un līksmie izsaucieni, nepacietīgas gaidas... un tad... tāds neaprakstāms laimes mirkļa klusums, kad ūdenī sāka šūpoties visa mazā karavāna.
Pārsteigti par mirkļa vienreizību un neatkārtojamību, vērojām ezera mirdzošajā ūdenī peldošo kuģīšu rindu. Sirds ietrīsējās par katru, kas apgāzās un parādes braucienu līdz galam nopeldēja ar buru zem ūdens. Pēc izbrauciena katrs bērns paņēma savu kuģīti, lai nestu to uz mājām un glabātu kā jauku un mīļu piemiņu.
Cik vienkārši un patiesi ir mūsu ciemata neoficiālās himnas vārdi:
«Strazdumuiža, mūsu tu,
Daudz gadus esam tevī.
Strazdumuiža, likten’s mūs
Ar tevi savieno.»
