Pilnveido invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību
LM Komunikācijas nodaļa

No 2015. gada 1. jūlija atbilstoši valdībā apstiprinātajiem grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» pilnveidos I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Izmaiņas attieksies uz cilvēkiem, kuriem:

— mainās invaliditātes grupa uz I vai II grupu un kuri līdz invaliditātes grupas maiņai ir strādājuši un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Lai šajā gadījumā pārrēķinātu pensiju, nav nepieciešams cilvēka iesniegums. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) līdz invaliditātes grupas maiņai veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ņems vērā, nosakot jauno invaliditātes pensijas apmēru;

— noteikta I vai II invaliditātes grupa un kuri pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājuši un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Šajā gadījumā, lai pārrēķinātu pensiju, nepieciešams cilvēka iesniegums.

Grozījumi paredz, ja cilvēks ar invaliditāti turpina strādāt un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, pārrēķinot pensiju, tās apmērs palielināsies, piemērojot tos koeficientus, kuri piemēroti, aprēķinot noteiktas grupas invaliditātes pensiju, t. i., 0,45 (I grupai) vai 0,4 (II grupai). Līdz ar to, pārrēķinot pensiju, tās palielinājums būs atkarīgs gan no invaliditātes laikā gūtās cilvēka iemaksu algas, no nostrādātajiem mēnešiem, gan no invaliditātes grupai noteiktā koeficienta.

Šobrīd pārrēķinot I vai II grupas invaliditātes pensiju, pensijas palielinājums nav lielāks par 10 procentiem neatkarīgi no tā, kādas grupas invaliditātes pensija tiek pārrēķināta.

Piemēram, cilvēks ar I vai II invaliditātes grupu strādājis 12 mēnešus ar vidējo apdrošināšanas algu valstī 622,50 EUR un nolēmis pārrēķināt savu pensijas apmēru.

Pensijas palielinājums pēc likuma grozījumiem (no 01.07.2015): I grupai — 5.60 eiro, II grupai — 4.98 eiro.

Atgādinām, ka pārrēķināto invaliditātes pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķina daļa. To aprēķina, ņemot vērā pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) papildus nostrādātos mēnešus un personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu šajos mēnešos, ja veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Invaliditātes pensiju var pārrēķināt reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita.

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šis valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli.

«Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā gada budžeta veidošanas procesā,» akcentē U. Augulis.

Līdz ar to MK sēdes protokola lēmums tiks papildināts ar labklājības ministra īpašo viedokli. Iepriekšminēto paredz 19. maijā valdībā apstiprinātie grozījumi likumā Par valsts pensijām. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Atgādinām, ka LM rosināja pensiju indeksācijā ņemt vērā 50% (līdzšinējo 25 % vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.