Sandra Smona, LNB projektu vadītāja

Neskatoties uz to, ka februāris vēl nav beidzies, varu droši teikt, ka mans šī mēneša lielākais prieks un piedzīvojums ir brauciens ar LNB Jauniešu organizācijas dalībniekiem uz Jaunpili. Tik daudz smieklu, atkalredzēšanās prieka un labu vārdu — iedarbīga rehabilitācija pagurušajiem prātiem un sirdīm. Mēs izdarījām to, ko ne katrs var — mēs uzdrīkstējāmies! Uzdrīkstējāmies būt bezrūpīgi, nedaudz nebēdnīgi un, galvenais, laimīgi.

11. februāra rīts pie Juglas ezera izkrāsojās vaniļas krāsā. Silti saules stari, miers un klusums, bet tikai uz brīdi. Lēni, viens pēc otra, norunātajā satikšanās vietā sāka ierasties pasākuma dalībnieki. Paradoksāli vienmēr ir šķitis tas, ka tie, kuri dzīvo vistuvāk galamērķim, ierodas pēdējie, bet tie, kuri dzīvo vistālāk, ierodas pirmie. Kaspars no Balviem kā pirmrindnieks jau gaidīja pie Centrālās valdes. Smaidīgs, nedaudz satraucies, bet cerību pilns. Nepagāja ne 20 minūtes līdz visi ekskursijas dalībnieki bija ieradušies. Nav aprakstāms atkalredzēšanās prieks. Tas arī nav vajadzīgs, jo prieks dzīvo mūsos un iedvesmo ikreiz, kad dienas solis kļūst gausāks, bet, ko nu par to! Viens moments, automašīnas pilnas ar jauniešiem un gatavas ieņemt zemo startu, galamērķis — Strutele Jaunpils pagastā.

Nekas nav jaukāks par kopīgu braucienu. Ceļš nešķiet tāls, viens mirklis, un esam jau galā. Pat nejutām, ka gandrīz divas stundas pagājušas. Man, kā šoferim, grūti koncetrēties, kad pasažieri uz aizmugurējiem sēdekļiem to vien darīja, kā aizrautīgi smējās un līksmi čaloja. Arī es nebeidzu smaidīt visu ceļu. Un, kur nu bez kopīgas dziedāšanas brauciena laikā, kad pa radio atskan «Musiqq» grupas dziesma «Tādi mēs čaļi». Nez, kādēļ visi zināja dziesmas vārdus bez aizķeršanās? Burvīgi!

Esam iebraukuši «Graudiņu» mājas pagalmā, kur mūs steidz satikt mājas saimnieks Kaspars Brikulis. No ārpuses māja pavisam vienkārša, kā jau laukos viensētas. Pat varētu teikt, ka māja nedaudz noskumusi šķiet. Bet, mēs labi zinām, ka vīru nevērtē pēc cepures un māju pēc sienām. Viss skaistais ir mūsos iekšā, vajag tikai prast saskatīt. Tā nu mēs vērām vaļā mājas durvis — smagas, pamatīgas, ar metāla kalumiem. Mums pretī pavērās krāsu paradīze. tik dzīvespriecīgas, košas un dažādas krāsas. Laipni lūgti radošajās darbnīcās «7 balles»! Tā ir vieta, kur ikviens var ļauties iztēles un domu lidojumam. Vieta, kur var liet sveces, taisīt vēja stabules, koka rotaļlietas, apgleznot stiklu, izgatavot nozīmītes vai vienkārši zīmēt, krāsot un līmēt. Tu esi nonācis mazā mākslas galerijā. Uz palodzēm izkārtotas, stāv krāsainas sveces, virs tām sakarinātas vēja stabules, un uz galdiem izkārtotas kastes ar varavīksnes krāsu parafīna stienīšiem. Tu saproti, ka nu tik būs darbošanās. Tāpēc, laiku netērējot, sēdāmies pie galdiem un sākām darboties.

Katrs ekskursijas dalībnieks varēja izgatavot sveces. Formas, krāsas un izmēri bija pieejami visdažādākie. Ņemiet un dariet! Tāda rosība sen nebija piedzīvota. Ar lielu centību, aizrautību un degsmi tika gatavotas sveces. Kāds sveci lēja sev, kāds mammai un tētim, kāds savam mazajam bērnam. Taču sveces nebija vienīgais, ko ekskursijas dalībnieki varēja izgatavot. Lielākie drosminieki ķērās pie āmuriem, zāģiem un skrūvgriežiem, lai izgatavotu koka rotaļu mašīnīti. Tur nu varēja redzēt zili zaļus brīnumus. Jebkurš auto ražotājs varētu vien mācīties no mūsu jauniešiem par to, kādus modeļus var izgatavot. Nebija vārda «nevar»! Varēja visu, kas vien ienāca prātā. Savukārt liela daļa no dalībniekiem gatavoja vēja stabules no stikla pudelēm. Otrās dzīves piešķiršana jau vienreiz lietotai pudelei, dabai draudzīgi.

Lielākie drosminieki ķērās pie stikla gravēšanas, bet mākslinieciskākās dvēseles ļāvās stikla svečturu apgleznošanai. Stikla apgleznošana, manuprāt, bija visharmoniskākā. Mēs zīmējām mandalas. Kāds domās, kas tas ir par zvēru? Mandalas ir spēcīgs instruments, ko cilvēks var izmantot savā labā dažādiem nolūkiem — sevis izzināšanai, garīgai un fiziskai dziedināšanai, pašattīstībai, izaugsmei un meditācijai. Mandalu zīmēšana un veidošana cilvēkiem palīdz neskaitāmos veidos: tā atvieglo dziedināšanas procesus, gan fiziskus, gan garīgus, palielina izpratni par notiekošajiem procesiem dzīvē un cilvēkā pašā, palīdz izprast iekšējo pasauli un tās mijiedarbību ar ārējo pasauli, palīdz koncentrēties uz sevi jebkurā laikā un vietā, kad vien tas nepieciešams, uzlabo un aktivizē labo smadzeņu puslodi, kas atbild par jūtām un sajūtām, vizuālo un telpisko uztveri, garīgumu, intuīciju un radošumu, palīdz pieņemt lēmumus un risināt sarežģītas situācijas, samazina stresu un nemieru, normalizē sirdsdarbību un asinsspiedienu. Lai zīmētu mandalas, nav nepieciešama iepriekšēja pieredze vai māksliniecisks talants, vienīgais — spēja ļauties radīšanas procesam, un mēs ļāvāmies. Rezultāts lielisks!

Omulīgajās telpās un radošajos procesos pavadījām visu dienas pirmo pusi līdz pat pēcpusdienai, kad sapratām, ka laiks ir doties kaut kur iestiprināties. Tieši pirms došanās prom es ieraudzīju katra dalībnieka bagātīgo pūra lādi, kurā tika salikti pašdarinātie darbiņi. Katram dažādas sveces, dažādu formu mašīnītes, vēja stabules un apgleznotie stikla trauki. Mēs bijām bagāti. Bagāti ne tikai ar radītajām mantām, bet bagāti pieredzē un sajūtās.

Protams, pēc iebraukšanas Rīgā mums domas par mājām nebija ne prātā. Aši saklājām skaistu galdu tepat, Strazdumuižā, sasēdāmies draudzīgi kopā un ļāvāmies vakara patīkamajam nogurumam. Dmitrijs spēlēja ģitāru, Lauris grabināja grabuļus, un pārējie no visas sirds dziedāja līdzi. Tik skanīgi un tik patiesi! Gan par rozēm sarkanām, gan par puķīti, kas palaista pa dambi, gan par dienām, kas asas kā sodrēji, un vēl, un vēl, un vēl… Līdz mēness apspīdēti, izklīdām katrs uz savas mājas pusi.

Jāsaka liels paldies visiem tiem, kuri ļāva šai dienai būt tieši tādai, kāda tā bija! Vislielākais paldies labdarības veikaliem «Otrā elpa», kuri piešķīra mums finansējumu nokļūšanai uz radošajām darbnīcām un visām aktivitātēm dienas ietvaros! Paldies Moller auto par piešķirto glauno busiņu! Tas bija fantastisks! Paldies Baibai Pūpolai par atbalstu visas dienas garumā! Mēs vieni to nevarētu. Paldies biedrības «7 balles» vadītājiem! Apbrīnojami harmoniski un harizmātiski cilvēki. Patiess prieks, ka Latvijā ir atklāta vēl viena apslēpta pērle. Vislielākais paldies ir jums, jaunieši! Jūs iedvesmojat mani, jūs iedvesmojat paši sevi un visus apkārtējos.

Tiekamies jau pavisam drīz!