2013. gada rudens ir Strazdumuižas kluba dzimšanas diena. Nu jau piecdesmitā. Tā bija 16. novembra sestdienas pēcpusdiena, kad nedaudz satraukti, bet priecīgi un saposušies Strazdumuižas klubā sāka ierasties pašdarbnieki, lai ar kopīgu koncertu nosvinētu sava kluba jubileju.
Šie piecdesmit gadi bijuši dažādi. Gājis grūtāk, bijuši arī skaisti un bagāti gadi, un tajos kluba pašdarbnieki vienmēr veidojuši savu pasauli — ne lielu, bet bagātu un piepildītu. Ikvienam — gan redzīgam, gan ar redzes zudumu — klubs vienmēr bijis atvērts un viesmīlīgs. Ikviens, kurš vien vēlējies, varējis atrast savai sirdij tīkamāko nodarbošanos.
Šodien klubā darbojas astoņi pašdarbības kolektīvi — klubu pieskandina koris, vokālie ansambļi un pūtēju orķestris, piedimdina dejotāju soļi, te skatītājiem liek raudāt un smieties teātra aktieri. Kluba svētku reizē visi sanācām kopā, lai vēlreiz paši sev un citiem apliecinātu, ka esam, pastāvam, dzīvojam. Ikviens kolektīvs bija sagatavojis dāvanu, kuru svētkos pasniedzām skatītājiem, sev un savai mājvietai daudzu gadu garumā.
Jubilejas koncertu aizsāka Strazdumuižas kluba jauktais koris «Jolanta», kas dibināts 1884. gadā un ir vecākais kluba kolektīvs. «Jolanta» ir pārbaudītas vērtības. Ilgus gadus kopā dziedot, dziedātāji korī atraduši prieku un drošības sajūtu. Daudzus gadus kora mākslinieciskais vadītājs bija Arnolds Skride, bet tagad kori vada Jānis Āboliņš, kormeistare Baiba Ozoliņa un koncertmeistare Ina Fedorovska. Ar sirsnību un pietāti kora un solistu Antona Sņegova un Ojāra Mengota izpildījumā izskanēja dziesmas «Saule, Pērkons, Daugava», «Svētvakars», «Tā kā saule».
Tikmēr savu uzstāšanos aizkulisēs ar nepacietību gaidīja Strazdumuižas kluba deju kolektīva «Strazdulēni» lielie un, jo īpaši, mazie dejotāji, kuru ņiprums un enerģija skatītājos izsauca neviltotu prieku. Svētkiem kopā vadītāju Agnesi Elliņu bija sagatavotas četras dejas: «Lai meiča atsaucas», «Medus mēnestiņš», «Švīk, švāk, zaķi nāk» un «Ģimenes deja», ko ar lielu azartu un prieku dejotāji dejoja visi kopā.
Protams, pēc tik temperamentīgas uzstāšanās bija nepieciešams kas liriskāks, un ar Imanta Ziedoņa dzejoli «Re, pāri pār tumšzaļu lauku apaļa meita iet» Strazdumuižas teātra aktiera Raimonda Lepika izpildījumā tika pieteiktas jaukās sieviešu vokālās grupas «Rudens Roze» un meiteņu vokālās grupas «Cielaviņa» dziedātājas un viņu vadītāja Anita Andersone. Zāli pieskandināja sievu un meiteņu balsis ar sešām skaistām dziesmām — «Lai būtu, kam novēlēt», «Vējš» un «Jasmīni» «Rudens Roze» izpildījumā un «Šai pasaulē», «Ziemeļzemes serenāde» un «No rīta» trīs «Cielaviņu» dzidrajām melodijām.
Pēc šiem priekšnesumiem neliela atpūta un izkustēšanās bija nepieciešama gan skatītājiem, gan māksliniekiem, un pēc neilgas pauzes koncerta otro daļu atklāja Strazdumuižas kluba Pūtēju orķestris — viens no vecākajiem pūtēju orķestriem Latvijā (dibināts 1900. gadā) ar vadītāju Armandu Ozolu, kurš orķestrī izveidojies arī jauniešu kvintetu. 2010. gadā LNB Populārās mūzikas festivālā kolektīvs ieguva žūrijas balvu «Par labāko kolektīvo priekšnesumu», bet mūsu kluba svētku reizē orķestris braši un uzmundrinoši atskaņoja Morē «Baroka fanfaras», Džonija Džonsa «Swing that gavottes» un Induļa Pēča «Juglas maršu».
Pēc Pūtēju orķestra bija īstā reize uzstāties īstiem vīriem, kādi ir vīru vokālās grupas «Senozols» dziedātāji. Kopā ar vadītāju Aldi Andersonu vīri nodziedāja trīs dziesmas: «Daugava», «Uguns tavā logā» un «Un tieši tāpēc». Vīri dzied jau kopš 1962. gada, viņu repertuārā ir dažādu komponistu un stilu dziesmas, un arī svētku vakarā vīru balsis skanēja silti un izjusti.
Kad jau bija dziedāts un dejots, pienāca kārta Strazdumuižas teātra sveicienam. Strazdumuižas teātris dibināts 1948. gadā, un šogad svinēja savu 65. dzimšanas dienu. Parasti teātris saviem skatītājiem piedāvā jau gatavus uzvedumus, bet svētku vakarā aktieri kopā ar režisori Inesi Vanagu izspēlēja «Stāstu par to, kā Strazdumuižā teātri taisīja». Par pamatu ņemot Annas Brigaderes lugu «Lielais loms», režisori Raivis Elliņš un Raimonds Lepiks dalīja lomas, savukārt, aktieri pieteicās uz «mīļotājiem» un «pāriem, kas dabonas», bet sašutuši atteicās no ļauno lomām, kuras «publika svelpj laukā». Skatītāji ar sajūsmu uzņēma humoristisko skeču un tā noslēgumā kopā ar aktieriem dziedāja «Lilioma dziesmu».
Koncertu noslēdza Strazdumuižas kluba populārās mūzikas grupa «Epsilons». Grupa dibināta 1969. gadā, un šobrīd tās vadītājs ir Dailonis Ezeriņš. «Epsilons» ir ne tikai guvis atzinību Neredzīgo Populārās mūzikas festivālos Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, bet ir iemīļots arī mūsu kluba saviesīgajos vakaros ar savu mūziku, neizsīkstošo humoru un optimismu. Ar trim «Epsilona» dziesmām — «Vasara», «Izgaist vasaras vakars» un «Pirmais sniegs» — izskanēja ilgi gatavotais un lolotais Strazdumuižas jubilejas koncerts.
Kluba jubilejas reizē bija arī kupls apsveicēju pulks. Ar atzinības rakstiem un ziediem tika sveikti kluba ilggadējie pašdarbnieki, un arī Strazdumuižas kluba vadītājs saņēma sirsnīgus sveicienus un laba vēlējumus jubilejā no Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājas Svetlanas Sproģes, Strazdumuižas organizācijas vadītāja Pētera Locāna, SIA «Strazdumuiža» priekšēdētāja Vladimira Kropa, Cēsu TO priekšsēdētājas Irēnas Lāces, «Servisa suņu biedrības Teodors», Strazdumuižas internātvidusskolas un LNerB pārstāvjiem. Imanta Smirnova veltījumu klubam 50 gadu jubilejā, ko autors rakstījis īpaši šim notikumam, nolasīja Neredzīgo bibliotēkas darbiniece Alda Zariņa.
Skaistais jubilejas vakars izskanēja ar pateicību par padarīto un skatu nākotnē. Mēs varam vien novēlēt Strazdumuižas klubam vēl daudzus skaistus un ražīgus gadus, dedzīgus, talantīgus un darboties gribošus pašdarbniekus! Un atcerēsimies, ka tikai mēs paši varam padarīt savu dzīvi skaistu un piepildītu.
