Cauri laikiem.

            20. oktobra pusdienu laikā, pie skaisti klāta zviedru galda,  LNB Cēsu organizācijas zālē notika ilgi gaidīta un sirsnīga tikšanās ar organizācijas biedriem, atbalstītājiem  un klausītājiem, kuri no sirds vēlējās izstāstīt savus veiksmes stāstus, pirmos iespaidus par LNB darbību cēsīs. Mūsu vidū bija ļaudis, kuriem sadarbība ar Cēsu pirmorganizāciju ir sākusies jau kopš 1955 - 1956 . gada.

Piebildīšu, ka LNB Cēsu TO ir dibināta 1953. gada 3. septembrī. Iesākumā uzklausījām pāris stāstījumus par savu satikšanos ar Cēsīm. Pēc tam Ingunas vadītais, vīru ansamblis vēlējās sveikt visus klātesošos, lai parādītu, ka Cēsīs vēl jo projām ir aktīva sabiedriskā un kultūras dzīve.

            Pirmās atmiņas, kas attiecināmas uz lielāko daļu klātesošo, saistījās ar katra personīgo pieredzi, sastopoties ar toreizējās LNB centrālās valdes savdabīgo pieeju, visur un visu ielikt rāmjos. Tikai ar Centrālās valdes lēmumu pēc neredzīgo skolas beigšanas varēja palikt strādāt Rīgas uzņēmumā, vai tikt nosūtīts uz kādu no citiem uzņēmumiem: Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī. Grūti pateikt vai izvēlei, kur kuru no cilvēkiem ar redzes invaliditāti sūtīt bija kādi kritēriji, par to vēsture klusē, bet mums, kuri paši ar tādu pieeju ir saskārušies, liekas, ka tā bija  varas izpausme lemt par citu likteņiem, jo ne jauniešiem, ne pieaugušajiem cilvēkiem ar redzes invaliditāti izvēlēties uz kuru no biedrības uzņēmumiem doties neļāva.

Nedaudz runājām par darbu LNB Cēsu MRU, bet viss siltākās atmiņas bija par kultūras dzīvi, pašdarbības kolektīviem, kuros Cēsīs savulaik esot bijuši vairāk par 150 dalībniekiem. Savās atmiņās dalījās bijusī kluba vadītāja, kultūras dzīves organizatore Anita Opoļska. LNB Cēsu MRU pašdarbnieki esot bijuši labāko un spēcīgāko kolektīvu vidū Cēsu rajona ietvaros. Arī LNB rīkotajās pašdarbības kolektīvu skatēs Cēsnieki, bija vieni no labākajiem. Dalība kādā no mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem bija liels pluss, lai tiktu ekskursijās, saņemtu prēmiju, dzīvokli un cita veida priekšrocības, kādas tajā laikā bija.

            Nemanot pagāja trīs stundas. Patīkami dzirdēt, ka Cēsniekiem ir vienots viedoklis, Latvijas Neredzīgo biedrībai ar visām tās struktūrvienībām un uzņēmumiem ir jāpastāv, jo tās ir mājas, kur pulcēties cilvēkiem ar redzes traucējumiem, saņemt visdažādākos pakalpojumus, vajadzīgajā brīdī sniegt citam vai pašam sajust drauga atbalstu. Atvadoties sapratām, ka tādas tikšanās ir jārīko biežāk, jo svētku reizēs maz laika atliek sirsnīgām sarunām, diskusijām, iespējai sajust savu piederību.

Sarunu pēcpusdiena rīkota projekta "Dosim iespēju talantam" ietvaros. Projekts tiek realizēts  Vidzemes plānošanas reģiona kultūras programmas 2018 konkursa ietvaros ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstu.

Rakstu sagatavoja: Aija Rīvīte