Nodaļa — Vēstules Redakcijai

Darbs mūža garumā
Dzintra Žuravska

Rakstniekiem dažkārt jautā, ko viņiem nozīmē radošā darbība. Tas ir dzīvesveids vai vaļasprieks. Ko lai atbild, ja ir sarakstītas pārdesmit un vairāk grāmatas? Dzīves rūgtā patiesība ir tāda, ka ne agrāk, padomju laikos, ne tagad rakstnieks par honorāriem un to atlīdzību, ko saņem par grāmatām, nav spējīgs uzturēt ne sevi, ne savu ģimeni. Tādēļ daudzi ir bijuši spiesti strādāt tā saucamo maizes darbu.

Un tomēr rakstnieka darbs — tas nav tikai vaļasprieks. Jo doma turpina strādāt un darboties arī tad, kad rakstnieks netur pirkstos pildspalvu un nesit pa rakstāmmašīnas un datora klaviatūras taustiņiem. Pat naktī un zemapziņā. Reizēm tu iepriekšējā dienā vairs nezini, kā tālāk pavirzīsies darbība. Esi nonācis strupceļā. Bet nākamajā rītā viss pēkšņi ir kļuvis skaidrs. Un vārdi līst paši no sevis kā ūdens no pirkstu galiem. Kā pianistam mūzika, ko tas izspēlē uz klavierēm. Tādēļ, kad jautā, cik ilgā laikā darbs tapis, var atbildēt: pāris mēnešu laikā un visa mūža garumā.

Ko lai saku par sevi? Laikam piederu pie tiem autoriem, kuriem ir pārdesmit un vairāk darbu, ja ņem vērā to, ka dažs labs vēl palicis neizdots un nav nonācis līdz lasītājam. Starp izdotajām grāmatām ir gan proza, gan dzeja, gan dokumentālie darbi. Arī vairākas grāmatas bērniem. Pāris vārdos visas raksturot šādā īsā rakstā nav iespējams. Tādēļ painformēšu tikai par pēdējiem.

Aizvadītajā gadā ir iznākušas četras grāmatas. Svarīgākais, ka ar Rīgas Brīvostas atbalstu izdevniecība «Sol Vita» ir laidusi klajā pirmos divus darbus no zvejnieku paaudzēm veltītā romānu cikla «Skarbajā krastā», kurā ietilpst septiņi romāni, sākot ar deviņpadsmitā gada otro pusi un beidzot ar mūsu dienām. Pirmajā romānā «Nolādēto ciems» ir rādīta zvejnieku paaudžu smagā atkarība no baroniem, pirmo jūrskolu dibināšana, pirmo burinieku būvēšana, ar kuriem zvejniekpuiši devās braucienos pa jūrām un okeāniem, aiznesot pasaulē slavu par drosmīgajiem latviešu jūrniekiem.

Otrajā romānā «Karu krustcelēs», kā jau norāda virsraksts, ietverts pirmā pasaules kara un pilsoņkara periods, kad daudzi no zvejniekciemiem bija spiesti doties strēlnieku gaitās. Trešais romāns «Cerību vārtos» savukārt ir vēstījums par zvejnieku dzīves apstākļiem tā saucamajos Ulmaņlaikos, par zvejnieku kooperatīvu un zivju apstrādes fabriku dibināšanu. Par ostas izbūvi.

Darbs jau ir nodots ražošanā un drīzumā būs pārdošanā. Pats svarīgākais šajā ciklā cauri zvejnieku paaudzēm un to likteņiem atklāt laikmetu. Iekausēt vēstures faktus un norises tā, lai tas nebūtu tikai dokumentāls uzskaitījums, bet daiļdarbs. Romāns, kas saistītu lasītāja interesi. Šajā ciklā ir izmantoti gan arhīva materiāli un vēstures liecības, gan zvejniekciemu ļaužu atmiņu stāstījumi. Savu izdošanas kārtu gaida vēl četri šī cikla romāni.

Pagājušajā gadā izdevniecība «Sol Vita» laida klajā darbu «Uz baltās nebūtības sliekšņa», kas pārpratuma dēļ bija iespraucies starp «Skarbajā krastā» cikla diviem pirmajiem romāniem, jo maketēšanai bija nodots cits manuskripts. Tas ir stāsts par latviešu tūristu grupu, kas Alpu kalnos iekļūst sniega vētrā un atrodas uz izdzīvošanas robežas. Ekstremālos apstākļos asāk atklājas katras personas individuālās rakstura īpašības.

Pagājušajā gadā Lata romāna sērijā iznāca darbs «Desmit pēdējās dienas». Tā ir variācija par to, kā var justies cilvēks, kuram paziņots, ka atlicis vairs dzīvot tikai desmit dienas. Un to, kas būtisks šo pēdējo dienu laikā var atklāties. Arī šajā gadā ir cerības, ka Lata romāna sērijā dienas gaismu varētu ieraudzīt īsromāni «Svešā sirds» un «Nakts viesi», kas jau ietiecas fantastikas lauciņā.

Šī gada martā Poligrāfijas infocentrs laidis klajā romānu «Sarkano saulrietu salā». Šeit tēma ir pavisam cita. Ar jahtu «Orions» ir iespēja doties nelielā jūras braucienā, kas vēlāk izvēršas daudzu dienu un nedēļu garumā. Seko piedzīvojumi gan uz jūras, gan Sarkano saulrietu salā. Nesaprotu, kādēļ mūsu rakstnieki tik maz pievērsušies jūras tematikai, kaut mūsu valsts taču atrodas pie jūras. Vai tiešām ir jānāk otram Vilim Lācim, lai to iedzīvinātu literāros darbos?

Gribētos cerēt, ka šogad varētu iznākt arī dzejoļu krājums «Cauri varavīksnes vārtiem». Bet, kamēr nekas skaidri vēl nav zināms, tās ir tikai prognozes. Un pāris teikumos tikpat nav iespējams atklāt katra darba tēmu un būtību. Autors pats par to daudz varētu runāt, jo katrai grāmatai, tāpat kā cilvēkam, ir savs liktenis. Cits uzrakstās ātrāk, cits ievelkas daudzu gadu garumā. Tā romānu cikls «Skarbajā krastā» ir sākts pirms gadiem trīsdesmit pieciem, rūpīgi vācot un sistematizējot arhīvu materiālus un vēstures liecības. Tas ir mans mūža darbs. Mans devums savai tautai, savai dzimtenei.

Atbildot uz jautājumu, kas rakstniekam ir viņa radošā darbība, vaļasprieks vai dzīvesveids, gribas atbildēt — tas ir darbs mūža garumā.