Salvadors Dalī «Homēra apoteoze»
Dr. habil. psych. Vitauts Gudonis
(no lietuviešu valodas tulkojusi Solvita Štekerhofa)

Spāņu gleznotājs Salvadors Dalī (1904—1989) zināms kā pazīstamākais 20. gs. sirreālists. Viņa talants iezīmējās jau agrā bērnībā. No 1921.— 1926. g. studējis Madrides Mākslas akadēmijā. 1926. g. pirmoreiz devās uz Parīzi, kur iepazinās ar P. Pikaso. Ar L. Bunjuelu 1929. g. radījis sirreālistisku filmu «Andalūzijas suns» un 1930. g. filmu «Zelta laikmets». Viņš aizvilinājis sava drauga P. Eluāra sievu Galu, ar kuru kopā pavadījis atlikušo dzīvi.

1938. g. S. Dalī devās uz Londonu, kur iepazinās ar Z. Freidu un uzzīmēja vairākus viņa portretus. Savu darbu «Iracionālisma iekarošana» idejas balstīja Z. Freida psihoanalīzes teorijā, skaidroja, ka mākslinieka daiļrades objekts ir psihiski slimo murgi un halucinācijas. Uzrakstījis libretu un veidojis dekorācijas vairākām baleta izrādēm: «Bakhanālija» (1939), «Gala balets» (1961). 1946. g. zīmēja V. Disneja filmām. 1951. g. publicēja savu darbu «Mistiskais manifests», 1963. g. «Traģiskais eņģelis no Milētas mīta».

1971. g. Klīvlendā (ASV) atvēra S. Dalī muzeju. Mākslinieks radījis daudz iespaidīgu kompozīciju: «Mīkstie pulksteņi» (1931), «Degošā žirafe» (1935), «Pilsoņu kara priekšnojautas» (1936), «Kanibālisms rudenī» (1937), «Kristus krustā» (1951), «Svētā Vakarēdiena sakraments» (1955) u. c.

S. Dalī darbi ar personālizstādēm ir bijuši izstādīti visā pasaulē: ASV — 1941, 1956; Itālija — 1952; Japānā — 1964; Francijā, Apvienotajā karalistē — 1979; Krievijā — 1988 un citur.

1944.—1945. g. S. Dalī radīja kompozīciju «Homēra apoteoze».

Skatītājam Homērā būs grūti saskatīt ko pārdabisku un grūti būs saskatīt pašu grieķu dzejnieku. Kā jau visos S. Dalī darbos, arī šajā darbā redzami daudz ideāli veidotu detaļu, starp kurām ir viņa dzīvesbiedres Gaļas pievilcīgais un kailais ķermenis. Mākslinieks mēdza attēlot un kombinēt murgainas detaļas, sajaukt cilvēka ķermeņa daļas ar šausminošām vēstures alegorijām.