Nodaļa — Māksla

Ādolfs Viliams Bugero «Homērs un viņa pavadonis»
Dr.habil.psych. Vitauts Gudonis

(no lietuviešu valodas tulkojusi Solvita Štekerhofa)

To, kā Senajā Grieķijā bijis attēlots Homērs, analizējis vācu mākslas zinātnieks Germans Hafners. Viņš apliecina, ka kāds 5. gs pirms Kristus, esot vēlējies Homēra ģīmetni, pats par sevi saprotams, nebija nekādu ziņu par dzejnieka izskatu. Par to, ka Homērs esot bijis akls, sprieda pēc viņa himnas Apolonam, kur bija pieminēts «akls cilvēks no Hijas (Khios) salas» un no eposa «Odiseja», kur attēlots aklais faiāku ((gr. Phaiākes), teiksmaina tauta grieķu mitoloģijā) dzejnieks Dēmodoks.

Homēra krūšu tēls stāvēja kopā ar citiem — starp viņu un Hēsiodu, kas bija ap 460. g. pirms Kristus Olimpijā. Vispatiesākā bija šī visvecākā Homēra ģīmetnes kopija. Tā ir arhaiskā stilā ieturēta un ir uzskatāma par tā laika posma oriģinālu kopiju. Agrāk uzskatīja, ka viena šāda ģīmetne godinājusi Krētas pareģi Epimedu, kurš 40 vai pat 75 gadus gulējis alā, tomēr atrastais krūšu tēls ir cilvēka statujas fragments. Tikai žēl, ka nav saglabājusies pati statuja.

Šī krūšu tēla dziļās un gandrīz pievērtās acis iespējams apzīmē aklumu. Akls dzejnieks, ar visu redzošu un apgarotu skatienu. Saites uz rokām ir heroizēta un dievināta dzejnieka simbols (Hafneris, 1987). Gleznotājam raksturīgs reālistisks stils — gleznas pirmajā plānā attēlots ejošs Homērs, ar garu nūju rokā. Viņu aiz rokas ved jauns puisis. Dzejnieka ķermeni klāj pelēks krekls ar īsām piedurknēm, un vienu plecu sedz nostiprināts garš, balts lina auduma apmetnis. Krūtis apjoztas ar ādas siksnu, kas notur uz muguras lirai līdzīgu stīgu instrumentu.

Iesirmā bārda rotā mierīgu, glītu un iegarenu vīrieša seju. Pagarie mati pārsieti ar auklu. Dzejniekam pavisam neuzbrūk lielais rudmatainais suns. Tikai puisis — pavadonis — ir izbijies. Viņš piespiedies pie vecā vīra sāniem un vēl straujāk piespiež pie krūtīm mazu vīstokli, kura saturu iespējams atminēt — tā varētu būt nesen iegādāta pārtika. Ja šis ceļa sainis būtu liels, tad to varētu ievietot uz puiša rokas uzkarinātajā tukšajā, ar rokām darinātajā, grozā.

Otrajā plānā attēloti divi zēni, kas lūkojas uz nodzīto ceļinieku suni. Tālumā redzami citi suņi. Gleznu atdzīvina kalnu ainava un tālu¬mā redzamais zils jūras plankums. Gleznotājam ir labi izdevies nodot vasaras vidū saules izkaltēto zemi. Homēra portrets it kā paplašina mākslas darbu. Portrets ne bez pamata ir sniegts pārdabisks un daudznozīmīgs. Šī izcilā lielformāta (2009x143 cm) glezna tapusi 1874. g. eļļas tehnikā uz lina audekla. Šobrīd tā ir Milvoki mākslas muzejā (The Mihvaukee Art Museum) Viskonsīnā, ASV.