Nodaļa — Literatūra
Voldemārs Zveja no grāmatas «Novakara gaismas stari»
Izdevniecība «LiePa», 2008
Okultisms, māņticība un to sekas
Bīstamā nezināšana
Šodien pasaule ir pārpludināta ar okulto literatūru: astroloģija, hipnoze, spiritisms, gaišredzība, pareģošana, autogēnie treniņi, telepātija u. c. Ja cilvēki zinātu un saprastu, kādām briesmām viņi pakļauj savu dzīvi un dvēseli, tad turētos tālu no tām.
Šajā jomā pasaulē valda liela nezināšana un sajukums. Daži gan apgalvo, ka tā viņiem esot palīdzējusi un tomēr vēlāk nācās atzīt, ka nokļuvuši lielās dvēseles mokās un depresijā. Ir jau gadījumi, ka velns arī palīdz un izdziedina, tikai jautājums — par kādu cenu?! Jēzus sacīja attiecībā uz dziedināšanu, ka labāk ar vienu kāju jeb vienu roku ieiet debesu valstībā, nekā abām — ellē (Mt. 5:29—30)! Cilvēki dodas pie zīlniekiem un pareģiem, lai uzzinātu nākotni, tulko horoskopus, lai noteiktu savu likteni, jo tas, lūk, esot rakstīts zvaigznēs, bet Dāvids saka 31. psalmā 16. pantā: «Tavā rokā stāv mani likteņi. Tiek apvārdotas dažādas tējas, trauki un citas barības vielas, lai iegūtu dziedināšanu.
Citiem iesaka ārstēties ar urīna dzeršanu, un brīnumainā kārtā lētticīgie tam tic un arī klausa. Ar šķīvīša griešanas palīdzību tiek izsaukti mirušo gari, lai uzzinātu apslēptas lietas, bet nesaprot, ka ne jau mirušie atnāk, bet gan dēmoni. Daudzi to uzskata par nevainīgu joku, aizmirstot, ka velns jokus nepazīst. Velnam ir sava teritorija jeb zona, kurā cilvēkam nonākot, viņš nokļūst sātana gūstā. Tāpēc arī Pāvils saka: «Un nedodiet vietu velnam!» (Ef. 4:27).
Lielā evaņģēliste Korija Ten Boma skaidro, ka šajā zonā var nonākt apzināti, vai neapzināti var ari iemaldīties nejauši, un var arī citi palīdzēt tur iekļūt. Tas lietas būtību nemaina, un velns savu cepuri tik viegli neatdod. Lai no šī velna gūsta atbrīvotos, tad bieži nepietiek lūgties, bet jābūt kādam, kurš stiprāks par sātanu, un tas ir Jēzus Kristus Vārds. Ļoti bieži no šīs zonas var izkļūt tikai ar Dieva kalpa jeb dvēseles kopēja palīdzību (1. Sam. 15:23).
Jēzus par velnu ir devis īsu definīciju: «Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.» (Jņ. 8:44). Visām šīm okultajām lietām un darbībām visbiežāk pamatā ir:
1. Māņticība
Māņticība ir pretstatā ar īsto ticību Dievam. Nekas tā nekaitē īstai ticībai Dievam kā māņticība.
Tajā ietilpst: laimīgas un nelaimīgas dienas, nelaimīgi skaitļi, debesu vēstules, dažādi amuleti, kurus cilvēki nēsā sev klāt, apvārdoti — apburti priekšmeti, laimes pakavs, mēness fāzes, ūdens āderes, spļaušana trīsreiz pār kreiso plecu un daudz kas cits. Cilvēki nonāk tādas māņticības žņaugos, ka bīstas zināmās dienās kaut ko uzsākt jeb darīt kādus darbus, tāpēc ari pakļauj savu dzīves gaitu horoskopiem — astroloģijai, kas īstenībā ir melu zinātne. Tāpēc arī ījabs ir sacījis: «šausmas, kuras es bijos, ir mani aizsniegušas, tas, no kā es vairījos, ir mani sagrābis.» (īj. 3:25).
2. Burvības
Ļaudīm tiek apgalvots, ka pastāvot melnā un baltā maģija, bet jebkura maģija, balta vai melna ir no velna. Vieni burot — apvārdojot piemetina klāt Dieva vārdu un krustus, bet tā ir visparastākā ēsma uz sātana makšķeres, uz kuras daudzi uzķeras, sakot, ka tas esot darīts ar Dieva vārdu.
Tāpat arī nav nekādas atšķirības, vai to izdara sertificēts ekstrasenss jeb visparastākais burvis, vai kāda visvienkāršākā sieviņa, piemetinot, ka viņa šīs spējas saņēmusi no paša Dieva.
Daži burvji un pūšļotāji apgalvo, ka viņiem esot un viņi lietojot 6. un 7. Mozus grāmatu, bet arī šie ir sātana triki un meli, jo Mozum tādas grāmatas nav. Arī rozes apvārdošana, ko bieži pat ārsti iesaka, ir pieskaitāma šai grupai un nebūt nav tik nevainīga kā daudzi to uzskata (2. Ķēn. 21:6).
Manā dvēseļu kopšanas praksē bija gadījums, kad kāds ticīgs vīrs uz nāves gultas cīnījās ar dēmoniem un nevarēja nomirt, kamēr nebija man atzinies, ka neko okultu dzīvē nav darījis, tikai zīlniece apvārdojusi rozi. Te vēl varētu pieskaitīt pašiedvesmu, autogēnos treniņus, joga vingrinājumus un telepātiju, kā arī hipnozes seansus. Šī ir pārsvarā austrumzemju medicīna saistībā ar ļauniem gariem. Arī tā saucamie tautas ticējumi, kurus bieži lasām noplēšamā kalendārā, nav nekas cits kā izraksti no burvības grāmatām. Nepaklausība Dievam un viņa vārdam Bībelē tiek nosaukta kā buršanas grēks un elku kalpošana (1. Sam. 15:23). Visas šīs nodarbes nav tikai vienkārši parasts grēks, bet tieši negantība tā Kunga acīs, tāpēc še ar parasto grēksūdzi nepietiek (5. Moz. 18:10—12).
3. Rīkstnieki
Šī ir loti veca nodarbošanās un nāk no senās Ķīnas. Šodien nācis rīkstītei klāt vēl kāds jauninājums, kurš saucas svārstiņš. Tas ir līdzīgs rīkstei tikai no metāla, ar kura palīdzību var atrast pat zemes dzīlēs apslēptas lietas — vērtības. To virzot pa foto uzņēmumu varot noteikt, vai cilvēks ir dzīvs vai miris. Daži, to vadot pa cilvēka ķermeni, nosaka pat slimības diagnozi. Vēl notiek arī tā sauktā biostrāvu koriģēšana, jo cilvēkā esot poli, kurus nedrīkstot sajaukt. Par šīm nodarbībām Bībelei ir stingrs aizliegums un tā ir nosaukta par garīgu netiklību (Hoz. 4:12).
Šodien daudz tiek runāts par enerģijām, strāvojumiem, aurām, labām un ļaunām, bet Bībele atzīst tikai divus spēkus: proti, Dieva un velna. Viena cilvēku kategorija pieder un kalpo Dievam, otra — velnam, trešās kategorijas Bībele neuzrāda.
Bieži cilvēki apgalvo sakot: «Vai nav vienalga, kurš palīdz, ka tikai tiek dziedināts un nāk palīdzība,» bet nesaprot, ka par katru sātana pakalpojumu velns pretī paņem cilvēka dvēseli, lai to mocītu un pēcgalā novestu nāvē. Arī homeopātijas zāles nav tik nevainīgas un neitrālas kā daudzi to uzskata, jo pārsvarā zāles tiek gatavotas zem zināmas mēness fāzes, tātad saistība ar astroloģiju.
4. Kādas tam visam ir sekas?
Visbiežāk cilvēkiem ir baiļu sajūta, nosliece uz grūtsirdību, nemiers, dusmas, ātrsirdība, šaušalīgas domasr rādēšanās un Dieva zaimošana, pretošanās Dieva vārdam, nav vēlēšanās lūgt un lasīt Bībeli, dzird balsis, tieksme uz reliģisku neprātu, pašnāvības domas un perversas noslieces intīmā dzīvē (3. Moz. 19:31; 20:6).
Visi, kuri šajās nodarbēs ir iesaistījušies, ir nogriezušies no Dieva un zaudējuši viņa tuvumu un svētību. Daudzi grib iegalvot, ka šīs spējas palīdzēt esot no Dieva vai mantojums no senčiem. Dievišķās dziedināšanas spējas var saņemt no Dieva un Svētā Gara tikai atpestīts — jaunpiedzimis Dieva bērns, nevis velna bērns (1. Jņ. 3:10), tāds, kurš Dievam nepieder un viņam nekalpo.
5. Atbrīvošana
Tā kā apsēstības pakāpes ir dažādas, tad arī atbrīvošana var būt dažāda. Ja cilvēks nav tik dziļi saistījies ar šīm lietām, tad, nožēlojot un izsūdzot šīs negantības un Jēzus Kristus Vārdā no viņām atsakoties, cilvēks top brīvs. Smagākos gadījumos ir vajadzīga Dieva kalpa — dvēseļu kopēja palīdzība, kuram ir dievišķas pilnvaras Jēzus Kristus vārdā šos dēmonus izdzīt (Mk. 16:17). Aplama ir doma, ka, cilvēkam izsūdzot grēkus, dēmoni it kā paši izejot, bet mana ilgā prakse rāda pavisam ko citu, jo še jau nav parasts grēks, bet gan negantība.
Kad Jēzus izsūtīja apustuļus tautas vidū strādāt, viņš viņiem uzdeva trīs virzienus: sludināt evaņģēliju, t. i. nožēlot grēkus, tad izdzīt ļaunos garus. Tas nozīmē, ka dažiem ar grēku nožēlu nepietiks. Tad vēl viņš deva pilnvaras dziedināt slimos. Ļoti žēl, ka šīs trīs pamatlīnijas šodien no daudziem Dieva kalpiem tiek ignorētas. Visa atbrīvošanas procesa pamatā ir Jēzus vārdi: «Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsiet brīvi.» (Jņ. 8:36); «Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.» (Jņ. 8:32).
Vēl pie visa saistītam cilvēkam ir jāatbrīvojas no visa veida okultās literatūras, to sadedzinot vai iznīcinot (Ap. d. 19:19). Viena no Jēzus misijām zemes virsū, šajā pasaulē bija velna darbus izārdīt (1. Jņ. 3:8). Bībele skaidri parāda, kāds gals būs visiem, kuri ar šīm dēmoniskajām lietām saistījušies (Jņ. atkl. 21:8).
Šodien viena no visgrūtākajām problēmām psihiatriem ir uzstādīt pareizo diagnozi, jo starp apsēsto un psihiski slimo grūti noteikt īsto robežu. Tas arī jāņem vērā dvēseļu kopējam. Nedrīkst visu pierakstīt velnam un tāpat visu slimiem nerviem. Dēmonus ar medikamentu palīdzību no cilvēka ārā dabūt nevar, tur ir jāpielieto dievišķa metode.
To spilgti parāda Jēzus piedzīvojums ar zēnu, kurš sirga ar epilepsiju. Varbūt daudzi domāja, ka šim zēnam nepieciešama psihiatra palīdzība, bet Jēzus uzstādīja īsto diagnozi, kvalificējot to kā apsēstību, tāpēc arī izdzina no zēna ļaunos garus (Mk. 9:17—27). Lai Dievs mūs pasargā un sargāsimies arī paši no tautā iesīkstējušās māņticības un visām apšaubāmām velna viltībām un palīdz atbrīvoties no velna valga (2. Tim. 2:26). Esmu dzirdējis, ka lapsa, kura nonāk cilpā, labāk nograuž kāju, nekā paliek gūstā, kaut arī cilvēkiem būtu tādas neatvairāmas brīvības alkas!
Bībeles rakstu vietas:
1. Sam. 15:23 Bet nepaklausība ir kā buršanas grēks un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšana mājās.
Jes. 47:13 Lai nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji un zvaigžņu novērotāji, kas pēc atsevišķiem jaunajiem mēnešiem aplēsto, kas nāks pār tevi!
2. Ķēn. 21:6 Viņš nodarbojās ar zīlēšanu un bija burvis, viņš ari izsauca garus un vairoja zīlnieku skaitu (..).
5. Moz. 18:10—12 Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz ari, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas. Tam Kungam ir negantība (..).
Hoz. 4:12 Mana tauta prasa padomu savam koka tēlam un stiba sniedz tiem atbildi. Tiešām, netiklības gars viņus tā apmulsinājis, ka viņi kā netikļi izturas pret To Kungu, savu Dievu, atstādamies no Viņa un kalpodami elkiem.
3. Moz. 19:31 Negriezties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus, ka jūs ar tiem neapgānaties
un kas griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, to es uzlūkošu ar dusmīgu vaigu.
1. Jņ. 3:10 No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus.
Mk. 16:17 Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdz: Manā vārdā tie ļaunus garus izdzīs (..).
Ap. d. 19:19 Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā (..).
Jņ. Atkl. 21:8 Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā (..).
Mk. 9:25 Bet Jēzus apdraudēja nešķīsto garu, (..), uz to sacīdams: «Tu mēmais, kurlais gars. Es tev pavēlu: izej ārā no tā un neieej vairs viņā».
2. Tim. 2:26 Un viņi atkal atgūtu skaidru prātu, atraisīdamies no velna valga (..).