Nodaļa — Veselība
Izstāsti nākotni pasakā
No žurnāla «Veselība» pielikuma
«Alternatīvā medicīna»
Palīdz viss, kas rada prieku
Smiltis, mūzika, deja, pasakas un dzīvnieki — tas viss uz mums spēj iedarboties ārstnieciski.
Konsultējuši psihoterapeite Lolita Muzikante, mūzikas terapeits Ainārs Karps, deju un kustību terapijas konsultante Solvita Zemīte, pasaku terapeite Iveta Gēbele. Izmantota Elizabetes Ozolas un Mārtiņa Veides grāmata «Dziedinošās terapijas» un Vladimira Agafoničeva grāmata «Dzīvniekterapija. Mūsu zāles — ūsas, ķepas un aste».
Izstāsti nākotni pasakā
Pasaku stāstīšana un klausīšanās nav tikai bērnu privilēģija. Pasaku terapija ir sens un pārbaudīts veids, kā izstāstīt pagātni, tagadni un nākotni, kļūstot par savas dzīves režisoru. Pierasts uzskatīt, ka pasakas domātas bērniem. Var jau būt, ja vien tu spēj ieraudzīt bērnu arī savā — pieauguša cilvēka — sirdī. Vēlme stāstīt, izdzīvot, piedzīvot, uzrakstīt scenāriju un to realizēt jeb būt pasakā ir terapeitiska ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Bērniem pasaku terapija notiek neapzinātā līmenī. Nereti viņi lūdz vecākiem lasīt priekšā vienu un to pašu pasaku neskaitāmas reizes. Ne vienmēr iespējams uzminēt, kas konkrēti kādā pasakā mazo uzrunā, kādu dvēseles vitamīnu viņš tur smeļas. Bērns caur pasaku izdzīvo savu sāpi, jo neprot pateikt, kas ar viņu notiek. Saslēgšanās notiek neapzinātā līmenī, jo pasakās ir divas pasaules: sociālā un garīgā. Pasaka ir kā tilts starp šīm pasaulēm.
Ieraudzīt bērnu sevī
Pieaugušie pasaku terapiju izvēlas apzināti, lai piekļūtu dvēseles slēptākajiem slāņiem, palīdzētu atklāt savu vērtību sistēmu, atdzīvinātu aizmigušos instinktus, kas dzīvē vitāli nepieciešami. Tā var palīdzēt atpazīt un atšķetināt savas dzīves pasakas samezglojumus, dziedēt traumas, ieraudzīt un sasniegt patiesos mērķus.
Pasaku terapija ir viena no efektīvākajām metodēm, kā stiprināt kontaktu ar savu iekšējo pasauli radošā un neuzspiestā veidā. Tā palīdz ieraudzīt dvēselē mītošo bērnu, kurš, iespējams, bija aizmirsts vai arī noslēpts tik dziļi, ka to grūti atrast. Ļaujoties šai terapijai, pasaku jēgu iespējams pārnest realitātē un veidot saikni starp notikumiem pasakās un uzvedību reālajā dzīvē.
Atrast sevi pasaku tēlos
Pasaku terapijā sev jāatbild uz jautājumiem, kas ir ļaunais un labais tēls manā dzīvē, kādi ir resursi un šķēršļi. Kurp dodos un kāpēc vēlos pārmaiņas? Šīs atbildes tiek meklētas tautas brīnumpasakās. Piemēram, sievietes populārajās pasakās par pamātēm un pameitām meklē savas dzīves klupšanas akmeņus un ieguvumus. Viņas velk paralēles ar savu un Pelnrušķītes dzīvi, analizē savus un varones šķēršļus un sasniegumus. Salīdzinot pasaku varoņu un savu ceļu, vīrieši izdzīvo sižetu par trim tēva dēliem, kuriem jāatstāj tēva mājas un jāiet pasaulē. Šīs pasakas māca atdalīt labo no ļaunā, graudus no pelavām.
Izejot pasaku terapijas kursu, cilvēks saprot, kur kļūdījies, kādas mācībstundas nav izgājis. Nodarbību mērķis ir saprast, kas es esmu un ko gribu. Kad tas noticis, nākotnes ceļu ieraudzīt ir vieglāk. Tad var ķerties klāt un rakstīt savu dzīves pasaku.
Nākotnes režisors
Kad uzrakstīta pasaka jeb dzīves nākotnes modelis, tu kļūsti par savas pasakas režisoru. To izdarīt ir vieglāk nekā dzīvē, jo pasaku terapija notiek grupās. Pārējie grupas dalībnieki kļūst par aktieriem šajā izrādē, bet autors ir režisors, gaismotājs, kustību mākslinieks, viņš «ieliek» pārējiem mutē tekstu. Jebkurā brīdī, kamēr grupa izspēlē pasaku, procesu iespējams apstādināt un mainīt to, kas nav izdevies.
No malas parasti daudz skaidrāk redzams, ko dzīvē vajadzētu pārveidot, lai mērķus sasniegtu ātrāk. Labā vēsts ir tā, ka pasaku var pārrakstīt vēl un vēl. To var izspēlēt neskaitāmas reizes. Dzīvē dažkārt grūti pieņemt lēmumus, jo ir bailes. Bet tās izūd, ja cilvēks situāciju ierauga no malas un varonis viņa vietā šo ceļu iziet.
Ja mēs paši nerakstām un nespēlējam savas pasakas, tad to dara citi — slimības, citi cilvēki, augstākā vara. Pateicoties pasakai, cilvēks reāli izjūt, ka ir savas dzīves saimnieks, pats radītājs un postītājs. Pārmaiņas notiek, kad esi gatavs kaut ko darīt.
Ko spēj pasaka
— Pasakai piemīt pašvirzošais efekts, kas darbina iztēli.
— Tā pamodina instinktus, kas bijuši katrā no mums kā bērnā, bet dzīves laikā notrulinājušies un iesnaudusies.
— Pasaka cilvēkam atjauno intuīciju un personības patību. Bet tas nav viegls un ātrs ceļš. Tas ir meklējumu, cīņu un drosmes pilns ceļš.