Jaunās LNB Centrālās valdes pirmās 100 dienas

   Kopš Latvijas Neredzīgo biedrībā ievēlēta jauna Centrālā valde un priekšsēdētāja, pagājušas jau 100 dienas. 22. novembrī īpašas svinības par godu šim notikumam netika organizētas, tikai jaunie valdes locekļi to pieminēja kārtējā valdes sēdē. Darbu ir daudz, iesāktās reorganizācijas biedrībā uzliek lielu slodzi CV priekšsēdētājai Svetlanai Sproģei un viņas komandai.

   Vēlot izturību, stingru nostāju un pārliecību, īsumā ieskatīsimies jau padarītajā un lūkosim katrs, lai varam nākt palīgos! Jo tāda ir nevalstiskas organizācijas sūtība — kalpot cilvēkiem ar savu brīvprātīgo darbu.

16. augusts
— Par CV priekšsēdētāju ievēl Svetlanu Sproģi.
— Tiek runāts par informācijas aprites uzlabošanu starp LNB CV un teritoriālām organizācijām, par LNB uzņēmumu saimnieciskās darbības izvērtējumu un nākotnes projektiem.

22. augusts
— Pārrunā jautājumu par LNB biedru reģistra sakārtošanu.
— Tiek ievēlētas CV priekšsēdētājas vietnieces: Ilva Jansone un Aija Rīvīte.
— CV locekļi sadala atbildīgās darbības jomas — TO darbu koordinēšana (V. Lansberga), vide (M. Ceirulis), nodarbinātība (G. Dzindzuks), sports (K. Biezais), normatīvie akti (LNB administrators), kultūra un starptautiskie sakari (P. Locāns).
— Pārrunā dažādus saimnieciskos jautājumus.

3. septembris
— Uzņēmumu reģistrs nav apstiprinājis LNB 18. kongresā pieņemtos Statūtus. Tiek runāts par juridiskām precizitātēm Statūtos.
— Tiek piešķirtas īres tiesības S.Sproģei dzīvoklim Rīgā, Pāles ielā.
— Apspriež Rīgas pilsētas organizācijas izvirzīto jautājumu par to, kā iegūt ziņas par Rīgas pislētā mirušām personām, lai sakārtotu biedru datu bāzi. Tiek nosūtīta vēstule Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

9. oktobris
— Laikā starp valžu sēdēm S. Sproģe piedalījusies ILNP sēdē par invaliditātes piešķiršanas jautājumiem un SIVA sniegtiem pakalpojumiem, iepazinusies ar Nedzirdīgo savienības darbību un apmeklējusi LNB struktūrdaļas. Uzsākusi saimnieciskās darbības izvērtējumu LNB SIA «Brailinform» un SIA «LNB Jugla». Iesniegusi Labklājības ministrijai ieteikumus Nacionālam Attīstības plānam un risnājusi jautājumus par tiflotehnikas krājumu izsniegšanu.
— Izskatīti saimnieciskie jautājumi: Daugavpils organizācijas izmaksu pārskatīšana, iepazīšanās ar Cēsu īrnieku iesniegumu (51 paraksts), kurā kritizēts šo māju apsaimniekotāja Egona Zariņa darbs. Izveidoja komisiju un nolēma doties uz Cēsīm noskaidrot iesniegumā minēto faktus un atbildēt uz māju iedzīvotāju jautājumiem.
— Uzklausot Rīgas teritoriālās organizācijas valdes priekšsēdētāju J.Vanušku un apspriežot šīs organizācijas pēdējo gadu darbību, nolēma to likvidēt.
— Uzklausot LNB projektu koordinatora Gata Grīntāla ziņojumu par suņu-pavadoņu sacensībām Somijā, kurās LNB uzrādīja teicamus rezultātus, nolemts iestāties Eiropas Suņu skolas federācijā.
— P. Locāns dalījās pieredzē pēc konferences apmeklējuma Parīzē. Galvenais ieguvums ir kontakti.
— Izveidota komisija portatīvo datoru patapinājuma saņēmēju pretendentu pieteikumu izvērtēšanai: S. Sproģe, U. Krūkliņš, P. Locāns, M. Locika. Līdz 9. oktobrim patapinājumā atrodas 15 datori, kas izsniegti mācībām, un 13 — darbam.
— Valdes locekļi informē par savu darbības jomu.
— Piešķirtas īres tiesības LNB dzīvojamā fondā 6 personām.

17. oktobris
— Tiek izvērtēta SIA «Brailinform» (žurnāla «Rosme») valdes priekšsēdētājas Judītes Putānes darbība un, ievērojot esošo likumdošanu, viņa tiek atsaukta no amata.

23. oktobris
— Tiek izvērtēta SIA «LNB Jugla» saimnieciskā darbība un nolemts izveidot komisiju, kura veiks invertarizāciju un novērtējumu.

31. oktobris
— Par SIA «Brailinform» valdes priekšsēdētāju tiek iecelta Ilva Jansone. Bet žurnāla «Rosme» izdošanu pārņem Latvijas Neredzīgo biedrība.

22. novembris
— Izskatot konkrētu iesniegumu ar lūgumu ļaut LNB piederošā dzīvoklī reģistrēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, valdes locekļi pēc būtības šajā jautājumā pieņēma lēmumu — atteikt.
— Pēc SIA «Cēsu MRU» māju iedzīvotāju sapulces apmeklējuma un uzklausot ziņojumus, LNB CV valdes locekļi nolēma apkopot ierosinātos priekšlikumus un par rezultātiem ziņot māju iedzīvotājiem un uzņēmuma vadībai. Reizi pusgadā kopā ar uzņēmuma vadību rīkot iedzīvotāju sapulces un izstrādāt kārtību, kādā īrnieki saņems informāciju par veiktajiem remontdarbiem un citiem ieguldījumiem. Bet SIA «Cēsu MRU» vadībai lūgs atdalīt māju apsaimniekošanu no uzņēmējdarbības.
— Uzklausot komisijas ziņojumu par veikto novērtējumu SIA «LNB Jugla», nolemts atsaukt no valdes priekšsēdētāja amata Anatoliju Karkocki un iecelt viņa vietā Gati Grīntālu.
— Turpinot risināt smago finansiālo jautājumu par SIA «Brailinform», nolemts iesniegt pieteikumu par tā maksātnespēju.
— Visām LNB teritoriālām organizācijām izteikts aicinājums iesniegt priekšlikumus par LNB biedru naudas paaugstināšanu.

LNB Eiropas Gada cilvēks 2012

   Latvijas Neredzīgo biedrība un Liepājas Neredzīgo biedrība šogad lepojas ar saviem biedriem, kas saņēmuši Eiropas Gada cilvēka 2012 titulu. Tie ir Eiženija Grīga no Jūrmalas un Andis Dzērve no Liepājas.

   Andis Dzērve ir Liepājas Neredzīgo biedrības brīvprātīgais, SIA «Liepājas pērkonīte» valdes priekšsēdētājs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks ar 20 gadu stāžu. Jau vairāk nekā desmit gadus viņš enerģiski aizstāv cilvēkus ar invaliditāti, ir atsaucīgs un zinošs pašvaldības sadarbības partneris un sniedzis nenovērtējamu ieguldījumu vides pieejamības attīstībā Liepājā un citās Latvijas pilsētās, ieviešot universālā dizaina principus.

   Ženija Grīga ir LNB Jūrmalas teritoriālās organizācijas vadītāja vietniece — ilgus gadus organizējusi aktīva un veselīga dzīvesveida pasākumus personām ar redzes traucējumiem, mazinot sociālās atstumtības risku, veicinot viņu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū un veidojot sadarbības tīklu ar citām nevalstiskām organizācijām, valsts un pašvaldības iestādēm.

LNB Rīgas organizācija uzņemta Rīgas domes padomē

   22. novembrī LNB Rīgas pilsētas organizācijas uzņemta Rīgas domes Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvā padomē (turpmāk — Padome). Organizācijas valdes priekšsēdētāja Sarma Pārstrauta bija gandarīta par sasniegto un atzīst, ka priekšā daudz darba.
   Šajā padomes sēdē S. Pārstrauta kopā ar citām invalīdu organizācijām risināja jautājumu par palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļu jautājumu risināšanā Rīgā un par programmu «Pieejamā Rīga», par kuru referēja invalīdu un viņu draugu apvienības «Apeirons» valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
   Padomes mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī sadarbību starp personu ar invaliditāti pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un Rīgas pilsētas pašvaldību. Padomes sastāvā ir RD, LD un 20 personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju pārstāvji.
   Padomes uzdevumi: piedalīties ilgtermiņa stratēģijas izstrādē personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā un sekot tās īstenošanai pašvaldībā;
sniegt atzinumus par pašvaldības institūciju un iestāžu normatīvajiem un stratēģiskajiem dokumentiem; izskatīt un sniegt atzinumus par RD lēmumu projektiem, kas skar pašvaldībā dzīvojošo personu ar invaliditāti tiesības;
veicināt sabiedrības iesaistīšanos lēmumu projektu izstrādes procesā; izstrādāt un iesniegt priekšlikumus pašvaldības institūcijām un iestādēm veiksmīgākai personu ar invaliditāti integrāciju veicinošo pasākumu īstenošanai un pilsoniskai līdzdalībai;
aktualizēt informāciju par personu ar invaliditāti jautājumiem, problēmām, vajadzībām un interesēm pašvaldībā.
   Padomes sēdes ir atklātas, tajās kā klausītājs var piedalīties jebkurš interesents.

Koru draudzības koncerts Liepājā

   Rute Erenberga. kora «Jolanta» dziedātāja, kora vecākā

   LNB Strazdumuižas kluba jauktais koris «Jolanta» 2012. un 2013. gada koncertsezonu uzsāka 16. novembrī ar valsts svētkiem veltītu koncertu Strazdumuižas klubā kopā ar mūsu pūtēju orķestri un dzejas un drāmas kolektīvu.

   Tūlīt pēc nedēļas, 24. novembrī, pateicoties Bauskas kultūras centra jauktajam korim «Dzīle», braucām ciemos uz Liepāju pie Liepājas Kultūras centra jauktā kora «Kursa». Te jāpastāsta mazliet sīkāk par to, kā veidojās šis koncertbrauciens.

   Kori «Kursa» vada diriģente Ilze Āboliņa, koncertmeistare Santa Jašina, kori «Dzīle» vada diriģents Jānis Āboliņš, kormeistare Marina Lazdiņa, koncertmeistare Linda Razalinska, mūsu kori vada diriģents Jānis Āboliņš, kormeistare ir Baiba Ozoliņa, koncertmeistare Ina Fedorovska. Kā jau manījāt, Jānis Āboliņš ir mūsu «Jolantas» un arī Bauskas kultūras centra jauktā kora «Dzīle» diriģents. Bauskas Dome atbalstīja kori, apmaksājot autobusu braucienam uz Liepāju. Savukārt, mūsu korim ir draudzīga sadarbība gandrīz desmit gadu garumā ar vienu no vecākajiem Liepājas jauktajiem koriem «Kursa».

   2013. gada maijā «Kursa» svinēs kolektīva pastāvēšanas 60 gadu jubileju. «Jolantas» un «Kursas» sadarbība sākās tad, kad viens «bariņš» redzes invalīdu no «Kursas» brauca dziedāt arī «Jolantā». Tolaik maestro Arnolds Skride mēģināja realizēt senu ideju par Vislatvijas Neredzīgo kori. Līdz ar šo sadarbību tika organizēti arī abu koru koncerti Rīgā un Liepājā.

   Nesen Bauskas koris «Dzīle» mūsu kori uzaicināja kopīgā braucienā uz Liepāju. Mēs, savukārt, uzturējām sakarus ar Liepājas kori «Kursa» un vienojāmies par visu triju koru koncertu Liepājas Latviešu biedrības nama lielajā zālē.

   Koncerts bija daudzveidīgs, krāsains, jo katrs koris dziedāja savu repertuāru, kopdziesmas dziedāja «Dzīle» ar «Jolantu». Noslēgumā visu triju kolektīvu izpildījumā izskanēja latviešu kora dziesmu «zelta fonds» — Ērika Ešenvalda un Anitas Kārkliņas «Dvēseles dziesma», Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera «Svētī debesīs šo zemi», Jāzepa Vītola un Ausekļa «Gaismas pils», Mārtiņa Brauna un Raiņa «Saule, Pērkons, Daugava».

   Pateicoties solistēm Patrīcijai, Sabīnei, Kristīnei un Marinai, vairākas dziesmas izskanēja krāšņi un neatkārtojami. Arī mūsu Annas Dubovikas flautas solo deva īpašu muzikālu akcentu. Programmu pieteica Alda Zariņa.

   Ja ticam klausītāju vērtējumam, tad koncerts esot bijis skaists. Pašiem arī liekas, ka nodziedājām labi, nekādus īpašus «podus neizgāzām».

   Ir prieks dziedāt tādā zālē! Skaists remonts, pārdomātas gaismas, gaumīga apskaņošana un lieliska akustika. Man ir tā iespēja salīdzināt šo zāli ar to, kādu to ieraudzījām pēc tam, kad ēku atstāja padomju virsnieki. Pirmie koncerti atgūtajā Latviešu Biedrības namā notika telpā, kuru grūti nosaukt par koncertzāli. Vējš vilka kā caurā šķūnī, un gar griestiem novilktas baltas lupatas, lai mazāk redzētu to, ka normālu griestu jau nemaz nav. Visā ēkā tagad ir veikts skaists remonts. Arī kamerzālē un kolektīvu mēģinājumu telpās.

   «Kursa» uzņēma abus mūsu korus sirsnīgi un ar izpratni par praktiskiem jautājumiem. Pēc koncerta mūs visus aicināja pie kafijas galda. Mēs, protams, atbraucām ar saviem «groziņiem». Ciema kukulim vedām mūsu kora dziedātājas Tatjanas ceptu septiņus kilogramus smagu medus torti. Bet mums bija vēl viens ciemakukulis — mūsu kluba estrādes ansamblis «Epsilons» — Dailonis, Ilona un Vladimirs spēlēja visu triju koru ballītē. Tā bija «Epsilona» dāvana. Jā, visīstākā dāvana!

   Atceroties šo skaisto koncertbraucienu, mūsu kora «Jolanta» dziedātāji — redzes invalīdi — ir ļoti pateicīgi kora «Dzīle» dalībniekiem par izpratni un sniegto praktisko palīdzību, pārvietojoties svešā vidē un sarežģītos apstākļos!

   Mēs atkal pārliecinājāmies, ka dziesma ir tā, kas spēj vienot visus ļaudis. Šo koncertu varam uzskatīt par vienu no 25. Vispārējo latviešu dziesmu un 15. Deju svētku ieskaņas koncertiem (Dziesmu svētki notiks 2013. gadā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam).

Pasaule ap mums
Tikai vienu vienīgu reizi
Es pieskaros mākoņa malai,
Bet zibens ieskrēja manī,
Un tagad miera vairs nav.
(Ā. Elksne)

Inga Klīdzēja, RA Sociālā rehabilitētāja studiju programmas 1. kursa studente

   Pavisam nesen (novembrī) Latvijas Neredzīgo biedrības Rēzeknes TO un Rēzeknes Neredzīgo bibliotēka pulcināja cilvēkus uz Aleksandra Sediha un Ineses Boļšakovas autorkoncertu «Pasaule ap mums».
   Abu mākslinieku autorkoncerts bija veltīts tādām mākslas izpausmēm kā dzeja un mūzika, kas ļāva klausītājam gan atgriezties bērnības draiskajos mirkļos, gan sajust mātes mīlestības bezgalīgumu, gan ietērpties mīlestības virpuļos, gan sajust skumjas, gan tieši pretēji — prieku. Jāatzīmē, ka Aleksandrs un Inese ar savu māksliniecisko nodarbošanos ir sākuši nodarboties pavisam nesen.
   Aleksandrs Sedihs ir radošs un izdomas pilns cilvēks, kurš ne tikai dzied un muzicē, bet arī pats raksta savām dziesmām tekstus. Spēlē ģitāru un sintezatoru. Parasti Aleksandrs biedrības un bibliotēkas pasākumos ievieš zināmu dvēselisko skanējumu, kas neatstāj vienaldzīgu it nevienu. Viņa vārdos un mūzikā jūtams dzirkstošs dzīvesprieks un optimisms pāri visam.
   Savukārt, Ineses Boļšakovas dzeja priecē ne tikai rēzekniešus. Tā skanējusi arī Rīgā Neredzīgo bibliotēkas Ziemassvētkiem veltītajā dzejas kompozīcijā pagājušā gadā, iepatikusies arī Daugavpils neredzīgo bibliotēkas lasītājiem. Ineses dzeja ir lasāma gan latviešu, gan krievu valodā.Viņas dzejas inspirācijas ir dažādas un tai pašā laikā ļoti fundamentālas, vienkopus to var nosaukt par reālās dzīves pieteikumu mirkļu impulsos, kur svarīga loma ir jūtām. Autore filozofē gan par zaudētu mīlestību, gan piešķir dzīves rūgtumam laba humora devu.
   Par dzejas rakstīšanu Inese saka: «Dzeja ļauj man apstāties un ļauties pārdomām. Ja kādreiz ir kāds smagums uz sirds, atliek tikai rakstīt, un dzejolis pats tevi aizved pie risinājuma. Un visiem, kas vēl nav sadūšojušies, lai rakstītu, es saku — ņemiet papīru un pildspalvu un rakstiet, rakstiet, rakstiet, piepildot sevi ar dvēselisku gandarījumu.»
Jāatzīmē, ka gan Aleksandrs Sedihs, gan Inese Boļšakova savas muzikālās prasmes un spējas izpausties radoši turpināja attīstīt un pilnveidoja saskarsmes un radošās pašizteiksmes iemaņu apguves nodarbībās, kas, kā atzīst paši nodarbību dalībnieki, ir ļoti saistošas un interesantas.
   Latvijas Neredzīgo biedrības Rēzeknes TO pārstāvji ir gandarīti par to, ka jau pašlaik sasniegtie rezultāti projektā «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā» ir pamanāmi un iepriecina darbiniekus un tā dalībniekus.
Paldies Aleksandram Sediham un Inesei Boļšakovai par skaistajiem mirkļiem!

LNB Tiflotehnikas nodaļas padarītais novembrī

Liene Lotko, LNB vecākā tiflotehnikas speciāliste

LNB Tiflotehnikas nodaļa 2012. gada novembrī ir izsniegusi:
— 51 asinsspiediena mērāmo aparātu ar runas funkciju;
— 28 termometrus ar runas funkciju (ķermeņa);
— 4 taktilos spieķus nesalokāmus;
— 12 taktilos spieķus salokāmus;
— 25 svarus ar runas funkciju (virtuves);
— 12 lupas bez gaismas avota;
— 13 lupas ar gaismas avotu;
— 38 atskaņotāji;
— 58 pulksteņus, no kuriem 19 galda pulksteņi ar runas funkciju, 37 rokas pulksteņi ar runas funkciju un 2 Braila rokas pulksteņi;
— 1 krāsu noteicējs ar runas funkciju;
— 100 acu protēzes, no kurām 5 bija pēcoperācijas acs protēzes.

Var pieteikties specializētām datorprogrammām

   Latvijas Neredzīgo biedrībā tiek iepirktas specializētās datorprogrammas: ^javs (ekrānlasošā) un ^MAGIC (ekrānpalielinošā).
Visi, kam šīs programmas nepieciešamas darbam vai mācībām, tiek aicināti rakstīt iesniegumu (brīvā formā) Latvijas Neredzīgo biedrībai un sūtīt to uz LNB Tiflotehnikas nodaļu (Pāles iela 14, k. 2, Rīga, LV1024).
Iesniegumam jāpievieno:
— invaliditātes apliecības kopija un
— darba vietas vai mācību iestādes izziņa, kurā norādīts, ka specializētās datorprogrammas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai vai mācību procesa apguvei.

Taktilās grāmatas gatavo Cēsu jaunieši
Gunta Bite, LNerB Braila raksta nodaļas vadītāja

   Pirmdien, 19. novembrī, viesojos Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Cēsis mani sagaidīja ar miega pilnām acīm: ielas klusas un tukšas, no gaisa rasināja snieglietus migla, bet visam pāri 2014. gada kultūras galvaspilsētas pretendentes rūpīgi koptā vecpilsētas aura.
   Ieejot aiz dzeloņstiepļu cepurītēm rotātiem mūriem, mani pārsteidza interesanta sajūta: miers un paļāvība. Nebija ne baiļu, ne nedrošības, ne slēgtas teritorijas nospiedošās smakas. Man bija sajūta, ka esmu kārtējā izbraukuma aktivitātē, kādas ik palaikam nodrošina Latvijas Neredzīgo bibliotēka. Es bija atbraukusi pie jauniešiem, nevis notiesātajiem vai apcietinātajiem. Jauniešiem!
   Kultūras nama izremontētās, svaigās sienas audzināšanas iestādes teritorijā, krasi kontrastēja ar pārējo ēku padomijas rūgtā laikmeta apgrauztajām un nolietotajām telpām. Tikko zāles durvis bija atdarītas, pa kāpnēm augšup sāka plūst jauniešu straume. Labrīt! Labdien! Sveiki! — skanēja no visām pusēm. Vairākas izpalīdzīgas rokas steidzās palīdzēt uzstādīt projektoru un datoru, lai varu sākt semināru.
   «Ir pieteikušies tikai trī jaunieši, kas palīdzēs radošajā darbnīcā,» audzināšanas iestādes kultūras programmas vadītāja Daiga iečukstēja man ausī.
Nu, labāk trīs nekā neviens, nodomāju. Kamēr vēl norisinājās semināru materiālu lejuplāde un ekrāna sagatavošana, uzsāku sarunas ar jauniešiem par ikdienišķām lietām, lai vairāk atraisītu viņus darbam semināra un darbnīcu laikā. Ievēroju, ka uz apmēram 20 jauniešiem zāles tālākā malā apsēžas septiņi apsargi. Tas bija vienīgais, kas atgādināja par vietu, kur atrodos.
   Uz jautājumu, cik tad man būs tie palīgi darbnīcā, pacēlās jau 5 rokas. Pasmaidīju, un seminārs varēja sākties.
Mana prezentācija lielākoties sastāvēja no fotogrāfijām, kas uzskatāmi parādīja to pasauli, kuru neredzam.
   Ikviens redzīgs cilvēks, neredzot pats savām acīm kādu lietu vai cilvēku, pieņem par patiesību tā izskatu, kādu viņš ir redzēji TV, Internetā, žurnālos, grāmatā utt. Piemēram, mūsu planētas Zeme vizuālo izskatu: zaļš ar zilu. Taču lielākā daļa cilvēku savā dzīvē Zemi nekad paši nav skatījuši to no kosmosa puses. Tad, kā mēs varam būt pārliecināti par to, ka Zeme tieši tā izskatās un ne citādi? Lielākā daļa cilvēku personīgi nepazīst ne Madonnu, ne Ašeru, ne Lady Gaga, bet, ieraugot fotogrāfiju ar šiem māksliniekiem, viņus atpazīst. It kā mums neredzēta pasaule, bet tomēr vizuāli atpazīstama, pateicoties vizuālai informācijai. Bet, ko lai dara neredzīgie, kuriem vizuālās informācijas nav? Tad vajadzīgs informatīvais apraksts un taustāmas ilustrācijas, lai pasaule, kas ir apkārt, taptu «redzama».
   Otrs gadījums, kad pasaule ir neredzama tieši redzīgajiem. Tas ir brīdī, kad informācija redzīgajam tiek iedota Braila rakstā! Tad, savukārt, redzīgais, skatās uz pasauli, kas viņam ir neredzama, jo informāciju no aprakstītās lapas neredz.
   Tādas un citādas tēmas mēs runājām seminārā. Noslēgumā ļāvu jauniešiem rakstīt savu vārdu Braila rakstā ar tāfelītes un grifeles palīdzību, kā arī mēģināt atšifrēt Braila rakstā rakstītu tekstu.
   Kad pienāca laiks darboties darbnīcā, kuras mērķis bija sašūt 3D saliekamu kubu, kas palīdzēs neredzīgiem bērniem iepazīties ar 3D ģeometrisku figūru un tās attēlojumu plaknē, pie darba galda sēdēja jau deviņi jaunieši. Ikviens no viņiem ķērās pie darba ar vislielāko atbildības sajūtu un centību.
   Pirksti darbojās ar smalkām adatām un diegiem, ar raupjām auduma līmlentām un bieziem filca gabaliem, bet sarunas aizplūda gan par atbalstu neredzīgiem, gan par grāmatām, gan par ikdienišķām lietām.
   Laiks paskrēja nemanot. Es jutos gaidīta un pieņemta. Es jutos gandarīta un novērtēta. Es jutos aizkustināta.
   Darba noslēgumā bibliotēka ikvienam dalībniekam par darbu bija sagatavojusi dāvanas — grāmatas. Jaunieši, pasituši savu grāmatu padusē, priecīgi un gandarīti devās atpakaļ uz kamerām, bet es, rūpīgi salocījusi tikko sašūto kubu, sajutu smeldzi krūtīs. Atsaucība, ieinteresētība, radošums un sapratne bija pārpārēm šajos jauniešos.
Es noteikti tur atgriezīšos, lai atkal kopīgi darbotos un radītu jaunu pasaules redzējumu.
   Aizverot Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem durvis, manās rokās bija jauniešu rokām darināta apsveikumu kartiņa Ziemassvētkos, bet iekšā ieraksts: LIELS PALDIES! CĒSU AIeN PUIŠI.
Paldies arī puišiem, ka uzņēma mani savā pulkā un paldies par nenovērtējamo darbu, ko viņi todien bija paveikuši! Mēs noteikti vēl tiksimies!

Dzeja un mūzika vienojas pasākumā
Ināra Zeltiņa,
LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkas vadītāja

   3. decembrī visā pasaulē atzīmēja Starptautisko invalīdu dienu ar mērķi pievērst uzmanību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, viņu ikdienai, tiesībām un problēmām. Tas ir arī aicinājums vienoties pasākumos, lai mazinātu atstumtību un veicinātu cilvēku ar īpašām vajadzībām sociālo iekļaušanos.
   Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēkā šogad šim notikumam sākām gatavoties jau oktobrī, apvienojot to ar Latvijas valsts 94. gadadienas atzīmēšanu. Līdz 18. novembrim bibliotēkā ilga dzejas sacerēšanas mēnesis. Bibliotēkas apmeklētājiem dzejas vārdiem bija jāatbild uz jautājumu: «Kas Tu man esi, Latvija?» Bibliotēkas lietotāji kā allaž bija aktīvi. Pavisam tika iesniegti 13 dzejoļi latviešu un krievu valodā — gan rakstīti uz papīra lapas, gan atsūtīti elektroniski vai ierunāti magnetafona kasetē.
Kas tad mūsu lasītājiem ir Latvija? Latgale — lūk, kas ir Latvija vairākiem dzejoļu autoriem! Katram ir sava sapņu zeme, bet Latvija ir mājas. Kas var būt skaistāks par zemi, kur esi dzimis? Nekur nav tik skaista daba, kultūra, tradīcijas kā mūsu zemē, Latvijā. Tās ir atziņas, kas nāk no mūsu lasītāju sacerētiem dzejoļiem. Dzejas sacerēšanas maratons noslēdzās ar dzejas sacerētāju, klausītāju un ciemiņu kopā būšanu — pasākumu, kur novembra beigās vienojās dzeja, ko sacerēja cilvēki ar redzes traucējumiem, un mūzika, ko spēlēja un dziedāja jaunieši.
   Šis pasākums bija īpašs, jo ciemos bija ieradušies mūsu pilsētas jaunieši no Rēzeknes Augstskolas, Rēzeknes Mūzikas un Mākslas vidussskolām. Pasākumu vadīt bija uzņēmusies Rēzeknes Augstskolas sociālā rehabilitētāja, studiju programmas 1. kursa studente Inga Klīdzēja. Viņai tas izdevās lieliski!
   Jauniešu dziedātās un spēlētās latviešu tautasdziesmas, instrumentālās improvizācijas starp dzejas lasījumiem neatstāja vienaldzīgu nevienu. Tik daudz jauniešu un tik daudz mūzikas instrumentu mūsu pasākumā bija pirmo reizi!
   Patīkami atzīmēt, ka dzima arī jaunas sadarbības iespējas — bibliotēkas lasītāja Aleksandra Sediha dziesmu izpildīja Inga Klīdzēja.
   Dzejoļu autori Pēteris Meikstums, Lilija Spale, Aleksandrs Sedihs, Viktors Filatovs, Rita Grigorjeva, Anatolijs Kuprijanovs, Gaļina Kolenkova, Inese Boļšakova, Sandra Zeltiņa saņēma suvenīrus — latvju rakstu zīmes , ko speciāli ar domu par cilvēkiem ar redzes traucējumiem no koka darināja tēlnieks Artis Rubuļņīks. Saldo cienastu, garšīgu torti, pasākuma dalībniekiem bija sarūpējusi SIA «Edgars».
   Sakām sirsnīgu paldies par atbalstu tēlniekam Artim Rubuļņīkam, SIA «Edgars» saimniekam Edgaram Paškovam, kā arī Ingai Klīdzējai un pārējiem jauniešiem, kuri izrādīja lielu interesi un vēlēšanos atnākt un muzicēt!
   Esam gandarīti, ka mūsu bibliotēkas apmeklētāji atkal parādījuši savas radošās prasmes, ka, pateicoties šim pasākumam, arī jaunie cilvēki, kas viesojās pie mums, uzzināja, ka Rēzeknē ir tāda vieta — neredzīgo bibliotēka, kur satiekas, komunicē, radoši izpaužas, gūst informāciju, kā arī saņem literatūru cilvēki ar redzes traucējumiem. Ka arī viņi sacer dzeju un dziesmas, dzied un spēlē. Kā teikusi Zenta Mauriņa — «nav svarīgi, ko cilvēks sasniedz vai pazaudē, bet gan — kā viņš panes iegūto un zaudēto».

Lilija Spale
Kas Tu man esi, Latvija?

Pagātnē —
zeme, kur dzimusi esmu,
zeme, kur bērnība un skolas gadi gāja,
zeme, kur jaunībā skrēju,
zeme, kas darba augļus deva.

Tagadnē —
zeme, kur pelnīta atpūta bez darba steigas,
rūpes un raizes par maksājamiem rēķiniem,
zeme, kur mani pēcteči skrien, lai dzīves labklājība būtu,
mana, mana veselība… tik, cik Dieviņš dos.

Nākotnē —
zeme, kur man viss tik «rožains» būs —
bez ekonomiskās krīzes un «treknajiem» gadiem,
zeme, kad mūzika un vides trokšņi klusi kļūs,
zeme, pie kuras smārda jau tagad jāpierod.

Zeme, mana Latgale, ņem un glabā mani!

Risinājumi rodami pie sarunu galda

   Lai atzīmētu Starptautisko invalīdu dienu, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kopā ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju «Sustento» 3. decembrī organizēja diskusiju «Saeima — cilvēkiem ar invaliditāti». Tajā piedalījās arī mūsu LNB CV priekšsēdētāja Svetlana Sproģe.

   Risinājums ikvienai problēmai vai sarežģījumam nāk tad, kad tas ir izrunāts un izdiskutēts visu iesaistīto pušu starpā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, diskusijas «Saeima cilvēkiem ar invaliditāti» atklāšanā aicinot klātesošos nepadoties, aktīvi diskutēt un aizstāvēt sev svarīgos jautājumus.

   S. Āboltiņa atsauca atmiņā kāda 2012. gada Londonas paraolimpisko spēļu dalībnieka sacīto un uzsvēra, ka šie vārdi skan īpaši spēcinoši un iedvesmojoši: «Mirklī, kad rodas sajūta, ka spēki ir galā un vairs nav redzams mērķis, kā dēļ cīnīties, un gribas padoties, es domāju par to, kas ļāvis man noturēties tik ilgi. Un tas ļoti palīdz».

   Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ikviena cilvēka dzīve ir jēgpilna un nozīmīga. «Esmu pārliecināta, ka ikvienam ir tiesības dzīvot sabiedrībā, kur tiek ievērotas katra cilvēka tiesības vienādā mērā. Mēs dzīvojam tehnoloģiju izaugsmes laikmetā, kas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām paver daudz plašākas iespējas, nekā tas bija desmit, divdesmit vai pat vēl vairāk gadus atpakaļ. Cilvēki ar īpašām vajadzībām šodien veiksmīgi spēj iekļauties sabiedrībā un aizvien veiksmīgāk spēj iekļauties darba tirgū, un pierāda, ka spēj paveikt ļoti daudz un gūt ievērojamus panākumus,» sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

   Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča uzsvēra, ka cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas ir nozīmīgs partneris komisijas ikdienas darbā, un kopš pirmās diskusijas 2010. gadā kopīgiem spēkiem ir izdevies paveikt daudz. Kā piemēru A. Barča minēja jaunā Invaliditātes likuma pieņemšanu — par spīti krīzei un pateicoties organizāciju neatlaidībai, tiek ieviesti jauni valsts finansēti pasākumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Komisijas priekšsēdētāja aicināja klātesošos arī paust kritiku un dot uzdevumus Saeimai, kas būtu veicami cilvēku ar invaliditāti labā.

   Savukārt, «Sustento» valdes priekšsēdētāja Gunta Anča pauda gandarījumu par iespēju sadarboties ar Saeimu ne tikai ikdienā, bet arīdzan ik gadu tikties šādā diskusiju formātā un izteikt viedokli par sasāpējušiem jautājumiem. Ir būtiski vērtēt, cik lielā mērā Latvija ir ieviesusi Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām prasības un kas kopīgiem spēkiem vēl darāms, lai Latvija būtu iespēju valsts visiem — neatkarīgi no veselības vai materiālā stāvokļa, uzsvēra G. Anča.

Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena 2012

Baiba Bicēna, «Apeirons»

   Jau atkal pienācis 3. decembris — Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena. Tā ir diena, kad visā pasaulē izvērtē padarīto cilvēku ar invaliditāti jomā, aktīvi iestājas par savu tiesību aizstāvību, kā arī mēģina nospraust nākotnes mērķus. Pasaules prakse rāda, ka šī ir atskaites diena, un īpaši nevalstiskās organizācijas cenšas izdomāt kādas jaunas pieejas savu tiesību aizsardzībā.

Kas notiek Latvijā?
   Pēdējais gads Latvijā, kā parasti, nav ar milzīgi lielām izmaiņām, kaut arī ir atzīmējamas pozitīvas un negatīvas lietas cilvēku ar invaliditāti politikā. Kā pozitīvākās var minēt, ka BEIDZOT valstī ir sākuši strādāt personiskie asistenti! Urā! Pēc vairāk kā 10 gadu nemitīgas cīņas valsts atbildīgās amatpersonas var droši paziņot: «Valsts nodrošina asistentu pakalpojumu!». Skolās un mājās no nākamā gada asistentu pakalpojumi ir kļuvuši pieejami. Liekas, cīņa varētu būt galā, tomēr, ieviešot pakalpojumu, ne vienmēr mēs runājam par to procedūru, kas cilvēkam jāiziet, lai šo pakalpojumu dabūtu, nedz arī par apjomu, kas paredzēts. Tie joprojām ir strīdīgi jautājumi, kuru asās problēmu šķautnes parādīsies tikai pēc laika.

   Kaut kur apstājusies cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības politikas ieviešana. Nav īsti zināms, vai subsidētajām darbavietām būs paredzēts finansējums un vai tas būs pamatots ar kādu pētījumu, vai arī vienkārši iedos, cik varēs. Laba iniciatīva, tomēr arī diskutējams jautājums ir par subsidēto darbavietu ilgumu. Varbūt tomēr būs iespējams pieņemt cilvēkus uz trīs gadiem, kā to jau sen atpakaļ ieteica NVO pārstāvji. Varbūt arī nākamgad kaut kas mainīsies sociālo uzņēmumu jomā, jo pasaulē šī prakse daudz tiek izmantota, lai nodrošinātu darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Jādomā par darba devēju ieinteresētību un ieinteresēšanu.

   Arī zāļu jomā nekas daudz nav mainījies, un kompensējamo zāļu sistēma rada vairāk neskaidrības un jautājumus nekā atbildes. Ir daudz cilvēku, kuriem joprojām trūkst zāles un nav nekādu iespēju tās iegādāties. Rehabilitācija kā parasti norit kampaņveidīgi un nevis tad, kad cilvēkiem tas ir vajadzīgs un ar to var rēķināties. Piemēram, gada beigās «pēkšņi» tiek atrast papildus finansējums un tad pa galvu pa kaklu tiek meklēti klienti, un visi tiek rehabilitēti. Paldies, par tādu iespēju! Daudz cilvēku to ar pateicību arī izmanto, bet nu nedrīkst tā — pēdējā brīdī. Jāplāno un jārada iespēja tad, kad tā ir vajadzīga.

   Tehnisko palīglīdzekļu jomā ir līdzīga situācija, un daži iepirkumi nav pabeigti vēl kopš pavasara. Rindas garas, naudas nav, un arī tuvākajos gados situācija būšot līdzīga. Nav pārāk optimistiskas prognozes.

   Vēl pie cilvēku ar invaliditāti politikas paliek izglītība, pieejamība, sociālie jautājumi. Joprojām tiek nodotas ekspluatācijā ēkas, kas neatbilst Latvijas valsts standartiem un normām. Joprojām ir bērni, kas kaut kādu iemeslu dēļ netiek pieņemti skolās, jo «tādus» bērnus nevajag. Joprojām aprūpes pakalpojumus var atteikt, jo nepatīkot, kā viens vai otrs klients raksta savas dienasgrāmatas.

Un gada noslēgumā skandāls SIVA.

   Tas, ko vēlētos no valsts, ir stingrāka likumu realizācijas uzraudzība. Ciešāka sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Ne tikai skaista līguma parakstīšana, bet arī reāla rīcība no valsts puses. Kurš gan zina labāk par nevalstiskām organizācijām, vai likumi un normas darbojas.

   Gribētos arī lielāku atbalstu nevalstiskām organizācijām, un reizēm ir kauns, ka visās Eiropas valstīs ir izveidoti valsts atbalsta mehānismi, bet Latvija ir vienīgā, kur tāda nav. Kaut arī vairākos politikas plānošanas dokumentos minēts, ka tādu izstrādās un ieviesīs vēl pagājušā gadsimta beigās.

   Protams, ka var to visu fiksēt, un gada nogalē atskatīties un izvērtēt, bet varbūt tomēr aktīvāk jāiestājas par savām tiesībām, jo mūsu vietā jau neviens to nedarīs. Varbūt pietiks rīkot konferences, bet aktīvi jāiet pieprasīt atbalsta mehānismus, pietiekoša apjoma pakalpojumus. Vai arī nākamgad vairāk jāraksta sūdzības un priekšlikumi? Varbūt, jāiet ielās un jāpieprasa — kad tiks ieviestas ANO konvencijā noteiktās tiesības? Varbūt, ka izdosies pievērst politiķu uzmanību ne tikai īpašos vēlēšanu vai atceres dienu brīžos, bet arī ikdienā, pieņemot lēmumus un veidojot cilvēku ar invaliditāti politiku.

LNB REHABILITĀCIJAS CENTRA PAKALPOJUMI

Māra Henele, LNB Rehabilitācijas centra valdes priešsēdētāja
(1. turpinājums)

1. PSIHOLOĢISKĀS ADAPTĀCIJAS TRENIŅI

Psiholoģiskās adaptācijas nodarbību svarīgākais uzdevums ir sniegt rehabilitējamai personai pozitīvu psiholoģisko atbalstu, lai sekmīgi varētu apgūt rehabilitācijas pasākumu programmu.
Psiholoģiskās adaptācijas nodarbības tiek organizētas trijos veidos:
— Kvalificēta psihologa individuālās nodarbības, ievērojot individuālus psiholoģijas pamatprin¬cipus;
— Sociālā darbinieka, sociālā rehabilitētāja vai psiholoģiskās adaptācijas nodarbību vadītāja individuālās nodarbības, sniedzot klientam atbalstu un iedrošinājumu iesaistīties sabiedriskajā dzīvē;
— Atbalsta grupu nodarbības, kuras dotu iespēju klientiem rast problēmu iespējamos risinājumus, citu skatījumu cilvēku savstarpējās attiecībās, atgūtu daļēji zaudēto ticību savām spējām, iemācītu analizēt situāciju un vērtētu to no dažādiem aspektiem.
Psiholoģiskā rehabilitācija tiek virzīta uz rehabilitējamās personas psiholoģisko adaptāciju, kura sastāv no četriem komponentiem: sevis un savas dzīves pieņemšana; sadarbība ar citiem cilvēkiem; jaunu zināšanu un iemaņu apguve; sevis realizācija.

Tematiskā plānā tiek iekļautas tēmas:
1. Komunikācija.
2. Vides iekšējie un ārējie resursi.
3. Stress un tā pārvarēšanas paņēmieni.
4. Invaliditāte un tās iespaids uz cilvēka dzīves kvalitāti.
5. Iespējamais atbalsts un rīcība krīzes situācijā.
6. Dzīves mērķi, vērtības, to realizācijas iespējas.
7. Sasniegto rezultātu izvērtēšana, jaunu mērķu izvirzīšana.

2. ORIENTĒŠANĀS UN PĀRVIETOŠANĀS IEMAŅU APGUVE

Orientācijas nodarbības tiek organizētas teorētisku pārrunu un praktisku nodarbību veidā, maksimālu nodarbību skaitu paredzot praktiskajām nodarbībām.
Teorētiskās nodarbībās ietilpst sekojoši jautājumi:
— Orientācijas nozīme neredzīgu cilvēku dzīvē.
— Pasliktinātās vai zaudētās redzes kompensēšanas mehānismi un orientācijas palīglīdzekļi.
— Orientēšanās īpatnības telpās, plašākā apkārtnē un nepazīstamā vidē.
— Telpiskās izpratnes principi (konstruktoru, maketu u. c. palīglīdzekļu izmantošana).
— Spieķa izvēle un lietošanas paņēmieni.
— Fiziskās rehabilitācijas nozīme orientācijā apkārtējā vidē.
Praktiskās nodarbības notiek regulāri pēc individuāli sastādīta plāna katrai rehabilitējamai personai — orientēšanās telpās, tuvākā (noteiktu maršrutu apguve) un plašākā apkārtnē (orientācija nezināmā vidē).

3. PAŠAPRŪPES IEMAŅU APGUVE

Pašaprūpes programmā ietilpst trīs tēmas — mājturība un pašapkalpošanās, ēdienu gatavošana, mājsaimniecības darbi. Pašaprūpes iemaņu apgūšanai katrai apmācāmai personai tiek sastādīta individuāla programma, no katras apmācību tēmas izvēloties ikdienas iemaņu apguvei nepieciešamo tieši šim klientam.

3.1. MĀJTURĪBA UN PAŠAPKALPOŠANĀS
Šeit iekļautas nodarbības, kas saistītas gan ar elementāro ikdienas pašaprūpi, gan sarežģītāku darbu veikšanu:
— personīgā higiēna, veselības aprūpe (ķermeņa kopšana — sejas, roku, kāju, matu kopšana, skūšanās; temperatūras mērīšana, acu pilienu pielietošana; asinsspiediena mērīšana; cukura līmeņa noteikšana ar glukometru; automātisko insulīna injekciju šļirču lietošana u. c.);
— apģērba kultūra;
— veļas mazgāšana un gludināšana;
— apģērbu labošana;
— apavu kopšana;
— dzīvokļa kopšana;
— uzvedības kultūra;
— istabas augu kopšana;
— iepirkšanās u. c.

3.2. ĒDIENU GATAVOŠANA
Ēdienu gatavošanas nodarbībās atkarībā no apmācāmo personu redzes iespējām un priekšzināšanu līmeņa tiek apgūtas elementārās darbības virtuvē (trauku formu izpēte, ūdens uzvārīšana, saliešana tasītēs, utt.), pamazām pārejot uz sarežģītāku ēdienu pagatavošanas apguvi.
Tematiskajā plānā tiek iekļautas tēmas:
— produktu atšķiršana, marķēšana un glabāšana, ūdens ieliešana traukos un vārīšana;
— sviestmaižu pagatavošana;
— dārzeņu ēdienu pagatavošana;
— salātu pagatavošana;
— putraimu ēdienu pagatavošana;
— zupu pagatavošana;
— gaļas ēdienu pagatavošana;
— zivju ēdienu pagatavošana;
— saldo ēdienu pagatavošana;
— virtuves piederumu un sadzīves tehnikas izvēle un lietošana.

3.3. MĀJSAIMNIECĪBA
Atslēdznieka darbi — nažu, šķēru, asmeņu asināšana; diega ieveramā izgatavošana; darbs ar mērinstrumentiem; orientācijas spieķa remonts.
Sadzīves elektroiekārtu remonts — gludekļi, elektriskās plītis, putekļu sūcēji, kontaktdakšas, vadu savienojumi un elektrospuldžu nomaiņa, u. c.
Santehniķa darbi — ūdens krānu labošana; klozeta ūdens tvertnes labošana.
Galdnieka darbi — ēvelēšana, zāģēšana, urbšana, kalšana, naglas iedzīšana; līmēšana; pamatņu izgatavošana pītiem priekšmetiem.
(Turpinājums sekos)

Ar solījumiem un ironiju par pacientu tiesībām

Līga Ķikute

   Valsts dzimšanas dienas priekšvakarā 16. novembrī Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija «Sustento» rīkoja nu jau 7. Latvijas Pacientu organizāciju konferenci.
   Konferenci ar sveicienu svētkos atklāja Veselības ministre Ingrīda Circene un atzina, ka veselības aprūpei atvēlētā nauda kopumā ir par maz. Tiek domāts par ģimenes ārstu darba kvalitāti: «Kvalitāte nedrīkst būt brīvprātīga, kvalitātei jābūt obligātai,» skaidroja ministre, atzīstot, ka to sasniegt nebūs viegli.
   Konferences atklāšanu turpināja «^Sķstento» valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, uzsverot, ka šī gada laikā uzlabojusies sadarbība gan ar dažādām pacientu organizācijām, gan Veselības ministriju un citām organizācijām.

Kas mainīsies nākamgad?
   Kā informēja Nacionālā Veselības dienesta (NVD) direktors Māris Taube, ģimenes ārstu darbu plānots vērtēt pēc uz profilaksi un savlaicīgu slimību atklāšanu vērstiem kvalitātes kritērijiem. Ar hroniskām slimībām sirgstošiem pacientiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības, būs pieejams jauns pakalpojums — veselības aprūpe mājās. Arī nākošgad tiks saglabāts sociālās drošības spilvens trūcīgām personām.
   Jauns pakalpojums slimnīcās — observācijas gultas. Tas nozīmē, ka pacients var tikt novērots līdz vienai diennaktij, kuras laikā tiek veikti nepieciešamie izmeklējumi, lai neskaidrās situācijās noskaidrotu, vai ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, vai tomēr nē.
   M. Taube aicināja izmantot iespēju meklēt informāciju par rindām uz ambulatoriem izmeklējumiem vai pie speciālistiem NVD mājaslapā, vai noskaidrot pa tālruni 80001234. Mēdz gadīties, ka kaimiņpilsētā rinda uz izmeklējumu ir īsāka.

E-Veselība
   E-veselība ir veselības nozares efektivizācijas programma, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Kā konferencē informēja Veselības ministres padomniece informācijas tehnoloģiju jautājumos Dita Gabaliņa, šobrīd gan ārstiem, pacientiem, gan farmaceitiem jāsastopas ar tādām problēmām kā nepilnīgu informāciju par pacientu veselību un nesalasāmiem speciālistu rokrakstiem. Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu dokumenti tiks noformēti elektroniski, kas mazinās pārpratumus, jo dokumenti būs izlasāmi un tos nevarēs nozaudēt. E-veselības plānu plānots uzsākt jau šogad.
   E-veselība dos iespēju pacientiem aplūkot visu medicīnisko informāciju par sevi, ārstējošajiem ārstiem aplūkot informāciju par konkrēto pacientu. Dzīvē mēdz gadīties, ka pacients apmeklē vairākus ārstus, no kuriem viens izraksta pacientam zāles, bet otrs par to nezina un arī izraksta zāles, kuras, diemžēl, nedrīkst lietot kopā ar pirmajām. Ja informācija par pacientu ārstam būtu pieejama, tas pasargātu no nepiemērotu zāļu izrakstīšanas. Tāpat arī receptes ar laiku tiks rakstītas elektroniski un nebūs jābaidās no papīra receptes pazaudēšanas vai tā, ka farmaceits nevar izlasīt ārsta rokrakstu.
   Tomēr viss jaunais un nezināmais rada bažas, un ne viens vien no klātesošajiem uztraucās, ka informācija par viņu būs pieejama internetā, uz ko D. Gabaliņa atbildēja, ka katram sistēmas lietotājam būs precīzi noteiktas sadaļas, ko varēs apskatīt, piemēram, pacients varēs apskatīt tikai savus un savu bērnu datus, savukārt, farmaceitam būs redzamas tikai izrakstīto zāļu receptes. Ar sistēmas palīdzību pacients varēs savā ziņā kontrolēt ārstniecības personas, jo varēs ieraudzīt un attiecīgi arī ziņot, ja viņam būs «pierakstīti» veselības aprūpes pakalpojumi, kurus viņš nebūs saņēmis.

Ironija
   Kaut arī amatpersonas jau kuro gadu stāsta par iespējām veselības aprūpes jomā, ar to ir par maz, un finansējuma, kā konferences sākumā atzina pati Veselības ministre,  veselības aprūpei ir par maz, tāpēc biedrība «Apvienība HIV.lv», ironizējot par veselības aprūpes budžetu, konferences dalībniekiem prezentēja aizkapa naudu, kas domāta kā kauns politiķiem un valdībai, kas konsekventi nepilda savu solījumus. Šo Tautas slakteru bankas «emitēto» naudaszīmi ar uzrakstu «Aizkapa nauda» un nominālu 1 miljons latu varēja saņemt ikviens konferences apmeklētājs, un tā ir paredzēta veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai aizkapa dzīvē.
   Skarbi, bet ar nesamērīgi garām rindām uz izmeklējumiem pie speciālistiem un operācijām ir saskāries teju ikviens veselības aprūpes pakalpojumu lietotājs. Par finansējuma trūkumu veselības aprūpē tiek runāts, bet tikai runāts. Atliek vien cerēt, ka aizkapa nauda paliks kā ironija, kaunināšanas līdzeklis un mājiens, ka ar veselības aprūpi kaut kas tomēr nav kartībā.

Braila pārvaldes izveide jūsu valstī — kādēļ tas nepieciešams un kā to izdarīt?
(2. daļa)

  Mērija Šnekenberga (Mary Schnackenberg), Angļu valodas Braila raksta starptautiskā padome, Oklenda, Jaunzēlande. Kongresa «Brails-21» rakstu krājumā publicētā referāta tulkojums. Tulkojusi: Terēza Landra.

Šeit atzīmēti daži jautājumi, ko būtu vērts apsvērt:
Ja uzskata, ka Braila pārvaldes galvenā mērķa auditorija ir neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, kas iedalāmi trīs nosacītās grupās: bērni, pieaugušie, kas neredzīgi no bērnības, un pieaugušie, kas redzi zaudējuši dzīves laikā, vai galvenā uzmanība būtu jāvelta bērnu vajadzībām? Tas, kāda ir izvēle attiecībā uz primāro mērķa grupu, var atspoguļoties arī pašas organizācijas darbībā ieinteresēto organizāciju komplektācijā.

Kādi ir Braila pārvaldes izveides mērķi un uzdevumi? Vai tie ir sekojoši:
— Braila standarta izstrāde un ieviešana;
— taktilās grafikas un taktilo objektu (taktilo piktogrammu) standarta izstrāde un ieviešana;
— Braila grāmatu un dokumentu noformējuma standartu izstrāde un ieviešana;
— Braila grāmatu pārrakstītāju (digitalizētāju) sertifikācijas sistēmas izstrāde un ieviešana;
— Braila lietotāju informatīvais atbalsts — informācija par Braila standartu papildinājumiem, izmaiņām, diskusijām, standartu pilnveides jautājumiem;
— organizāciju un ieinteresēto privātpersonu konsultēšana par Braila un taktilās grafikas produkcijas izstrādes un pavairošanas jautājumiem;
— Braila standartu ievēršanas monitorings un atgriezeniskās saites nodrošināšana ar Braila materiālu lietotājiem;
— konsultēšana par Braila materiālu uzglabāšanu un pavairošanu;
— kvalitatīvas Braila apmācības bērniem un pieaugušajiem popularizācija un atbalstīšana;
— Braila grāmatu — īpaši mācību materiālu, pieejamības un pietiekamības monitorings;
— informācijas pieejamības līdztiesības (ar redzīgajiem cilvēkiem) idejas popularizācija un praktiska atbalstīšana;
— Braila lietošanas paradumu, iemaņu utt.izpēte, un tās rezultātu analītiska apstrāde;
— Braila lietošanas kaimiņvalstīs un citviet pasaulē izpēte, un kontaktu uzturēšana ar līdzīgām organizācijām.

   Vai nepieciešams izstrādāt Braila pārvaldes vīzijas un misijas aprakstu?
Šāds apraksts palīdzētu tām organizācijām un privātpersonām, kas ieinteresētas Braila pārvaldes izveidē, izprast organizācijas dibināšanas nepieciešamību un iezīmēt tās darbības īsākas un ilgāka termiņa prioritātes.

Kāda varētu būt Braila pārvaldes pārstāvniecība? Vai nepieciešams piesaistīt tikai organizācijas un komerciālos partnerus, vai arī privātpersonas?
Piemēram, Kanādas Braila pārvalde (The Canadian Braille Authority) sastāv no individuāliem dalībniekiem, bet līdzīgas organizācijas Austrālijā un Jaunzēlandē — no organizāciju partneriem. Lielbritānijas Pieejamo digitālo formātu asociācija (The UK Association for Accessible Formats) apvieno gan individuālos, gan organizāciju partnerus.

Ja par pārvaldes dalībniekiem izvēlas organizācijas, kādi ir izvēles kritēriji un dalības nosacījumi? Dalībai piemērotu organizāciju spektrā varētu ietilpt:
— ministriju struktūrvienības, kuru funkcijas aptver speciālo izglītību;
— organizācijas, kuru funkcijas aptver speciālo izglītību un kuras tiek daļēji vai pilnīgi dotētas no valsts budžeta;
— skolu uzraudzības institūcijas;
— skolas neredzīgiem un vājredzīgiem bērniem;
— vispārizglītojošās skolas, kur izstrādāta īpaša politika bērnu ar smagiem redzes traucējumiem integrācijai;
— bērnu ar smagiem redzes traucējumiem vecākus pārstāvošas nevalstiskas organizācijas, kopas;
— Braila materiālu ražotāji;
— neredzīgo un vājredzīgo organizācijas, biedrības;
— bibliotēkas, kurās pieejamas Braila grāmatas un citi informatīvie materiāli neredzīgajiem;
— pieaugušo neredzīgo interešu organizācijas (sporta klubi, studentu apvienības, interešu izglītības kopas utt.);
— Braila drukas iekārtu ražotāji;
— goda biedri — dibinātāji — privātpersonas ar lielu pieredzi Braila materiālu izstrādē, popularizācijā un lietošanā.

Kādām jābūt to personu profesionālajām zināšanām un iemaņām, kas aktīvi darbosies Braila pārvaldē?
— spējai lasīt Braila materiālus ar taustes vai redzes starpniecību;
— dažādu Braila raksta variāciju, piemēram, mūzikas un matemātikas pieraksta, pārzināšana;
— iemaņas un pieredze Braila materiālu ražošanā (ar mūzikas un matemātikas pieraksta pārzināšanu);
— iemaņas un pieredze taktilās grafikas izstrādē;
— pieredze Braila mācīšanā bērniem un/vai pieaugušajiem;
— pieredze darbā ar neredzīgi-nedzirdīgiem cilvēkiem.

— Vai vairākumam individuālo dalībnieku jābūt cilvēkiem, kas lasa Brailā ar taustes palīdzību?
— Vai Braila pārvaldes interešu lokā ietilps tikai Braila raksts un taktilā grafika kā «papīra formāta» produkcija, vai arī tā aptvers visa veida — arī elektroniskos failu formātus, kas izmantojami cilvēku ar smagiem redzes traucējumiem informatīvās telpas paplašināšanā?
— Kādam jābūt organizācijas nosaukumam, un vai tas varētu būt arī bilingvāls/trilingvāls?
— Cik daudz dalībnieku vai partneru pārvaldē jābūt? Vai nepieciešams veidot biroju ar pastāvīgiem biroja darbiniekiem, un vai nepieciešama īpaša pārvaldes struktūra (valde)?
— Cik bieži pārvaldes dalībniekiem jātiekas pilnā sastāvā? Kā nodrošināt informācijas apmaiņu starp biroju kā pārvaldes orgānu un visiem dalībniekiem?
— Kā pareizi izvēlēties organizācijas tiesisko ievaru? Šis jautājums jārisina katrai valstij individuāli. Vai pārvaldei jābūt valsts vai nevalstiskai organizācijai? Kādi varētu būt tās statūti un finansēšanas principi? Vai atbildīgā ministrija (piem., LR IZM) būtu ieinteresēta pārvaldi dibināt kā savu aģentūru?

Nobeigums
   Katrai valstij pašai jāizvēlas, kādā veidā visefektīvāk nodrošināt neredzīga cilvēka Braila lasīt- un rakstītprasmi. Šī izvēle ietver Braila standartizāciju, apmācību, materiālu ražošanu, to izplatīšanu, kā arī daudzus citus nozīmīgus jautājumus.
   Viena no iespējām, kā efektīvi risināt visas minētās problēmas vienlaikus, ir nacionālās Braila pārvaldes izveide. Ideālas formulas šādas pārvaldes izveidei pasaulē nav, katrai valstij tā jāveido no jauna, vadoties pēc savas specifikas un iespējām.
   Izstrādājot Angļu valodas Braila raksta starptautiskās padomes rekomendācijas Braila pārvaldes izveidei, tika ņemts vērā fakts, ka valstis, kurām šis jautājums varētu būt interesants, ir ļoti dažādas. Tomēr, neraugoties uz šo dažādību, mērķis ir kopīgs — izveidot produktīvi darboties spējīgu Braila pārvaldi, kas kalpotu cilvēku ar smagiem redzes traucējumiem vajadzībām un sniegtu atbalstu Braila jautājumu koordinācijā nacionālā līmenī.

Paldies par skaisto gadu!
Ligita Ģeida, Strazdumuižas internātvidusskolas-attīstības centra direktore

   Tradicionāli, gadumijai tuvojoties, mēs mēdzam atskatīties uz paveikto un vērtēt, kāds bijis aizvadītais gads.
2012. gadā apritēja 140 gadi, kopš Latvijā dibināta mācību iestāde neredzīgiem bērniem. Un kaut arī pati apaļā jubileja tika atzīmēta maija beigās, visa gada garumā, sadarbībā ar žurnālu «Rosme», tika veidota rakstu sērija, kurā stāstījām par skolas dzīvi šodien — tās pedagogiem, skolēniem, mācību procesu, prioritātēm un nākotnes vīzijām.
   Netika apietas arī problēmas, ar kurām jāsaskaras skolas kolektīvam ikdienas darbā. Rakstu sērijā bija iespēja paraudzīties ar to, kā skolas dzīve mainījusies aizvadīto gadu gaitā — kas jauns un vērtīgs ieviests un kas izzudis no mācību «aprites».
   Par to, kas reiz bijis un vēl joprojām ir dzīvā atmiņā daudziem žurnāla lasītājiem kā mūsu skolas absolventiem, atmiņās dalījās arī skolas bijušie pedagogi, darbinieki, skolēni.
   Skolas kolektīva vārdā vēlreiz pateicos visiem, kas mūs sveica, apciemoja, atcerējās ne tikai svinību laikā, bet visa gada garumā!
Tāpat sakām lielu paldies žurnāla «Rosme» redakcijai par veiksmīgo un abpusēji bagātinošo sadarbību! Ceram turpināt.
Lai balti un priecīgi Ziemassvētki un bagāts, laimes pilns Jaunais — 2013. gads!

Austrālijas neredzīgā lakstīgala
Līga Ķikute

   Reičela Vendija Bartolomjū (Rachael Vendy Bartholomew), dzimusi 1994. gada 22. februārī un plašākai publikai pazīstama ar vārdu Reičela Līkāra, ir austrāliešu dziedātāja un dziesmu autore, kura spēlē arī flautu un klavieres. Adelaidē dzimusī un augusī dienvidaustrāliete piedalījās realitātes talantu šovā «The Voice Australia» un ieguva trešo vietu. Drīz pēc tam viņa noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju un albums «Shooting Star», kurš tika izdots šā gada jūlijā, debitēja Austrālijas mūzikas albumu topa piektajā vietā.

Bērnība
   Reičela Līkāra ir dzimusi un augusi Adelaidē. Viņas skatuves uzvārds radies no dziedātājas vārda, rakstot no otra gala (Rachael Leahcar). Meitene piedzima ar tīklenes distrofiju un ir praktiski neredzīga. Jau agrā bērnībā viņa iemīlēja mūziku, dziedāja un spēlēja dažādus mūzikas instrumentus. Divpadsmit gadu vecumā Reičela tika uzņemta Dienvidaustrālijas publiskās pamatskolas korī, tad prestižajā Braitonas vidusskolas mūzikas programmā. Jaunā dziedātāja piedalījās Fellini jauno zvaigžņu konkursā, kur iekļuva finālā un sniedza vienu no trīs labākajiem vakara priekšnesumiem, iegūstot naudas balvu 200 dolāru apmērā un žūrijas veicināšanas balvu — iespēju izmantot ierakstu studiju 1000 dolāru vērtībā.
   2009. gada martā 15 gadus vecā Reičela uzvarēja Dino Prizzi Starptautiskā dziesmu konkursā un balvā ieguva iespēju uzstāties televīzijā Romā. 2010. un 2011. gadā dziedātāja tika aicināta uzstāties daudzos klubos Adelaidē.
   Turpinot savu uzvaras gājienu, Reičela piedalījās un uzvarēja «Star Life» jauno zvaigžņu konkursā, balvā iegūstot 500 dolārus skolai un tikpat arī sev. Vienu no žūrijas locekļiem, vietējā radio zvaigzni Endrjū Kozī Kostello, jaunās mākslinieces sniegums tā iedvesmoja, ka viņš uzaicināja dziedātāju savu uzvaras dziesmu nodziedāt radio. Viņš bija tik pārņemts ar meitenes talantu, ka lūdza viņai uzstāties kāzu ceremonijā, ko viņa arī izdarīja.
   2009. gada oktobrī Reičela izdeva savu pirmo albumu «Reičelas repertuārs», kurā tika apkopotas desmit viņas tajā laikā visvairāk dziedātās dziesmas. Māksliniece nolēma no katras pārdotās albuma kopijas vienu dolāru ziedot labdarības organizācijai «Can Do 4 Kids», kura bija viņu atbalstījusi visu viņas dzīvi. Redzot pirmā albuma panākumus, drīz vien tam sekoja otrs pašas dziedātājas vārdā «Rachael Leahcar».
   2011. gadā Reičela pabeidza 12. klasi un veiksmīgi iestājās Flandersa Universitātē, lai apgūtu runas patoloģiju, citiem vārdiem sakot, logopēdiju, bet mācības nācās atlikt karjeras dēļ. Meitene ir Dienvidaustrālijas Neredzīgo biedrības goda biedre, kā arī piedalījusies televīzijas reklāmās.

Straujā karjera
   Turpinot savu karjeru, Reičela devās uz Austrālijas televīzijas talantu realitātes šova «The Voice Australia» atlasi. Viņa parādījās šovā tā otrajā sērijā, dziedot Edītes Piafas «La Wie En Rose». Visi četri šova pedagogi gandrīz vai nokrita no krēsliem un vēlējās ar jauno mākslinieci sadarboties. Reičela par savu apmācītāju un padomdevēju izvēlējās populāro un pieredzējušo Deltu Gudremu. Jaunā dziedātāja pamazām virzījās uz priekšu. Viņa uzvarēja divkaujā ar šova dalībnieku, arī Deltas Gudremas skolnieku, Adamu Hoeku, dziedot dziesmu «Over The Rainbow». Rezultātā Delta Gudrema nosauca meiteni kā divkaujas uzvarētāju. Jaunās dziedātājas izaugsme turpinājās ar iekļūšanu ceturtdaļfinālā un pusfinālā, kuros Reičela iekļuva skatītāju balsojuma rezultātā. Jaunā dziedātāja iekļuva arī finālā, kur pirmajā kārtā viņa dziedāja pašas sacerētu dziesmu «Shooting Star» un Čārlija Čaplina dziesmu «Smile». Fināla otrajā kārtā dziedātāja ierindojās trešajā vietā un ieguva naudas balvu 20 000 dolāru apmērā.
   24. jūnijā tika paziņots, ka Reičela kopā ar diviem citiem «The Voice Australia» dalībniekiem ir noslēgusi līgumu ar ierakstu kompāniju «Universal Music Australia». 29. jūnijā tika izdots mākslinieces debijas singls «Coming Home Again». 13. jūlijā iznāca Reičelas debijas albums «Shooting Star». Tajā ir iekļautas koverversijas dziesmām, ar kurām māksliniece uzstājas «The Voice Australia», ka arī jaunas koverversijas Betas Midleres dziesmai «The Rose» un «The Bee Gees» — «Words».
   Jūlija Reičela sociālajā tīklā Facebook darīja zināmu, ka turpina rakstīt mūziku. Augustā sekoja paziņojums, ka dziedātāja uzstāsies kā iesildītāja Deltas Gudremas koncertturnejā oktobrī un novembrī.

Apsveikumi

Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve.
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs tas, kurš spēj ar savu dzīvi
Kaut vienu labu rindu tajā ierakstīt.

Sirsnīgi sveicu Latvijas Neredzīgo bibliotēku, tās darbiniekus un lasītājus 50. dzimšanas dienā! Lai pietiek spēka, izturības un radošu ideju arī turpmākajiem darbības gadiem!
LNB CV priekšsēdētāja Svetlana Sproģe

Latvijas Neredzīgo bibliotēkai — 50!

Latvijas Neredzīgo bibliotēka šodienas vāveres ritenī ir kā skābekļa maska tiem, kuri slāpst pēc citādas pasaules — lasītājiem iegrimt grāmatu pasaulē, viesiem izjust kultūras pasākumu pieskārienus, bet darbiniekiem — ik dienu dzīvot ar apziņu, ka esi šīs citādās pasaules daļa. Vai nav lieliski?! Vēlu noturēt šo skābekļa līmeni augstāku par sabiedrībā pieprasīto normu, lai elpot gribētos vēl un vēl, un vēl!

Mīļi sveicu Latvijas Neredzīgo bibliotēku 50. dzimšanas dienā!

Žurnāla «Rosme» galvenā redaktore Anita Zvirgzde

Rutei Erenbergai sveicieni jubilejā

Atzīmējot 65. dzīves jubileju, sveicam Ruti Erenbregu un sakām mīļu paldies par ieguldījumu LNB Strazdumuižas kluba vokālās amatieru mākslas attīstībā un pašaizliedzīgu brīvprātīgo darbu.
LNB CV priekšsēdētāja Svetlana Sproģe
Strazdumuižas kluba vadītājs Ilgvars Hofmanis

Žurnāla lasītājiem gadumijā

   Ir vēl viens gads aizvadīts. Paldies, ka bijāt kopā ar žurnālu «Rosme»! Lasījāt to, zvanījāt uz redakciju, izteicāt ierosinājumus un sūtījāt savus rakstus publicēšanai! Tikai kopā ar saviem lasītājiem un autoriem žurnāls spēj iet savu ceļu. Aicinu nākamā gadā to darīt tik pat sirsnīgi un pat vēl vairāk, jūtot atbildību par visas sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu cilvēku ar redzes invaliditāti problēmu risināšanā. Kopā strādāsim, kopā priecāsimies un kopā iesim uz priekšu! Jo vēl daudz darāmā mūs sagaida nākamā gadā.
   Lai Jums svētīgs Ziemassvētku gaidīšanas laiks! Lai kopā ar saviem mīļajiem sagaidiet skaistu Jauno gadu! Uz tikšanos 2013.