Akcija Rīgas ielās par Balto spieķi
Līga Ķikute
LNB RPO valdes locekle
2011. gada oktobrī SIA «Rīgas satiksme» mājaslapā tika publicēta informācija, ka uzņēmums pievērsīs īpašu uzmanību un atbalstīs vājredzīgus un neredzīgus pasažierus.
Cik skaists un sirdi sildošs paziņojums Starptautiskās Baltā spieķa dienas priekšvakarā!
Bet cilvēki ar redzes invaliditāti ir aktīvi un sabiedrisko transportu izmanto visa gada garumā, nevis tikai vienu dienu oktobra vidū, kad baltajam spieķim tiek veltīta īpaša uzmanība visā pasaulē.
Tāpēc Latvijas Neredzīgo biedrības Rīgas pilsētas organizācija (LNB RPO) nolēma pārbaudīt, kā «Rīgas satiksme» pilda savu apņemšanos, šā gada 13. jūnijā rīkojot akciju Rīgas ielās.
Kā būtu jābūt
Tātad SIA «Rīgas satiksme» amatu aprakstos, kas attiecas uz VISIEM sabiedriskā transporta līdzekļu vadītājiem, ir noteikts, ka gadījumā, ja sabiedriskā transporta pieturvietā stāv cilvēks ar paceltu balto spieķi, sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir:
— izkāpt no transportlīdzekļa;
— noskaidrot, vai konkrētais transporta līdzeklis pasažierim ir nepieciešams;
— precizēt nepieciešamo pieturvietu;
— palīdzēt iekāpt transporta līdzeklī, kā arī vajadzīgajā pieturā izkāpt no tā.
Kas tika plānots akcijā
Par tēmu «Cilvēks ar redzes invaliditāti un sabiedriskais transports» ir runāts daudz, un teju vienmēr šīs runas beigušās ar pretnostatījumu: sliktie pārvadātāji, transportlīdzekļu vadītāji pret nabaga invalīdiem. Bet šāda bezjēdzīga ķengāšana un ar pirkstu uz slikto pretinieku rādīšana var izvērsties par bezgalīgu un nevienam nevajadzīgu cīņu ar vējdzirnavām. Tāpēc mēs, LNB RPO valde, nolēmām paskatīties no citas puses un organizācijas vārdā pateikties tiem, kuri pret mums ir draudzīgi, vērīgi un izpalīdzīgi. Un tā tapa pateicības raksts: «Acīgais vadītāj! Paldies, ka mani ieraudzīji!», kuru plānojām piešķirt tiem transporta līdzekļu vadītājiem, kuri akcijas laikā būs palīdzējuši cilvēkam ar balto spieķi.
Un, nu, pie darba!
Siltajā un saulainajā 13. jūnija pēcpusdienā LNB RPO valdes priekšsēdētāja Sarma Pārstrauta un divi LNB RPO valdes locekļi — es un Aleksejs Volkovs ar suni-pavadoni Teodoru — brīvprātīgās fotogrāfes Anastasijas pavadībā devāmies uz tramvaja pieturu «Merķeļa iela» noskaidrot, vai, paceļot balto spieķi, cilvēks ar redzes invaliditāti var tikt pa ielas vidu kursējošajā tramvajā vai nē.
Ap pl. 15 kā pirmā savus spēkus ar paceltu balto spieķi izmēģināju es. Pēc daudziem neveiksmīgiem baltā spieķa cilāšanas mēģinājumiem, stāvot gan pie pieturas staba, gan ietves malā, mani nomainīja kolēģis A. Volkovs, kuram sākumā negāja labāk, līdz viens vadītājs tomēr atcerējās savu pienākumu un apvaicājās, kur viņš vēlas nokļūt.
Tad mēs «noenkurojāmies» pieturvietā «Ģertrūdes iela», kur atkal pie darba ķēros es. Varēju ar balto spieķi kaut diriģēt un ap to dejot, un pat autovadītāji bija ar mieru laist mani pāri ielai, bet nevienā tramvajā tā arī netiku.
Pēc laika mani atkal nomainīja A. Volkovs, šoreiz aizņēmies manu spieķi, jo mans esot baltāks, un ļaujot sunim Teodoram atpūsties. Un arī kolēģis varēja cilāt spieķi cik uziet, kaut līdz debesīm, bet viņa centieni palika bez ievērības. Tad talkā tika ņemts suns-pavadonis. Nezinām, vai apstākļu sakritības vai Teodora šarma dēļ, vēl viena tramvaja vadītāja pievērsa uzmanību uz ietves stāvošajam cilvēkam ar balto spieķi un bija pēdējā acīgā vadītāja šajā akcijā.
Rezultāts
13. jūnijs skaitļos — stundas un 20 minūšu laikā cilvēkiem ar balto spieķi atsaucās divi tramvaju vadītāji un palīdzību neprasot piedāvāja seši atsaucīgi garāmgājēji. Milzīgs paldies viņiem par to!
Transportlīdzekļu vadītāji, kuri amata aprakstā noteikto izpildīja pilnā apmērā — NEVIENS!
Kā atzina LNB RPO valdes priekšsēdētāja S. Pārstrauta: «Arī tie divi, kas atsaucās, ir daudz, jo mēs esam pamanīti,» un plāno šādas akcijas rīkot arī turpmāk dažādās Rīgas vietās.
«Mums ir visa Rīga,» pēc akcijas smaida S. Pārstrauta.
