Nodaļa — Pieredzes stāsts

Izglītības iespējas vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem
Armands Dīriņš

Par autoru

Man ir 26 gadi. Studiju gados dzīvoju studentu kopmītnēs. Esmu vājredzīgs kopš dzimšanas (centrālā un perifērā tīklenes abiotrofija). Grāmatas ar lielu druku bērnībā lasīju bez palielināmā stikla. Pamazām redze pasliktinājās, attēls kļuva miglaināks un ņirbošs. Visvairāk man traucē spilgta dienas gaisma, tad sajūta ir tāda, it kā skatītos caur biezu plēvi, neredzu, kur lieku kāju. Priecājos par krēslas stundām, tajās varu pārvietoties diezgan brīvi. Redzes atlikums, uzsākot studijas un pašlaik, ir 2 % abās acīs. Pašlaik nestrādāju algotu darbu. Esmu LNB Rīgas pilsētas organizācijas valdes loceklis, palīdzu veidot mājaslapu.

Studiju iespējas

Kopš cilvēkiem ar 1. grupas redzes invaliditāti, kuri mācās, ir iespēja saņemt 40 stundu asistenta pakalpojumus nedēļā, faktiski ir dota iespēja mācīties jebkurā izglītības iestādē. Protams, izslēdzot tās izglītības programmas, kurās nevar iztikt bez labas redzes. Agrāk šādas iespējas nebija un vajadzēja cīnīties pašiem, lūdzot palīdzību apkārtējiem. Joprojām arī šķietami vieglākais ceļš mācīties cilvēkiem ar invaliditāti ir pielāgotā mācību iestādē — Sociālās integrācijas Valsts aģentūrā (SIVA).

Lai gan mans sākotnējais plāns pēc vidusskolas bija doties uz SIVA, tomēr izlēmu par labu Latvijas Universitātei (LU). Visiem, kuri vēlas iestāties SIVA, kas apvieno divas mācību iestādes — koledžu RRC un Jūrmalas profesionālo vidusskolu, jāiziet divu nedēļu pārbaudījumi. Tā kā pats esmu to darījis, mazliet par tiem pastāstīšu.

SIVA

Uzsvars tajos tiek likts uz latviešu valodu un matemātiku. Noteikti nevajadzētu paļauties uz savām zināšanām, bet rūpīgi atkārtot šos priekšmetus. No pārbaudījumu rezultātiem būs atkarīgs tas, vai tiksiet uzņemts koledžā, vidusskolā vai tikai varēsiet iziet kādus kursus. Šajā ziņā LU iestāties ir vienkāršāk, jo tur tiek ņemtas vērā atestāta atzīmes, kas izšķir vietu valsts budžeta vai maksas grupā. Finansiālā ziņā SIVA mācības noteikti būs daudz izdevīgākas, jo gan ēdināšana 3 reizes dienā, gan dzīvošana dienesta viesnīcā ir bez maksas. Turklāt nebūs jāsatraucas par izkrišanu no budžeta grupas, kā tas ir LU. Psiholoģiski arī būs vieglāk, jo apkārtējie lielākoties ir cilvēki ar invaliditāti, nejutīsieties atšķirīgs.

SIVA piedāvā apgūt tikai profesionālo izglītību, kas noteikti palielina iespējas darba tirgū. Pēc 5 gadu pārtraukuma ir iespēja atkal uzsākt mācības citā mācību programmā par valsts finansējumu. Lai gan tiku uzņemts koledžā (dažādu iemeslu dēļ, arī tāpēc, ka vēlējos pierādīt savas spējas mācīties universitātē), nolēmu iestāties LU. Šeit būtu jāpiemin, ka iedrošināja mani draudzene, kura arī ir vājredzīga. Iestājāmies kopā.

Latvijas Universitāte

Izvēloties studēt universitātē, iesaku atkārtot savas datorprasmes, apgūt skenēšanas iemaņas, iemācīties lasīt skenētos tekstus ar Visvari. Augstskolā jālasa būs daudz un veikli. Bez jaudīgas un kvalitatīvas datortehnikas un pielāgotām programmām mācību process būs neiespējams.

Pats mācību process un atmosfēra atkarībā no fakultātes ir atšķirīga, ko ietekmē profesionālās vai akadēmiskās izglītības izvēle. Vienu kursu mācījāmies LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē (PPF), bet tolaik nebijām vēl tik gatavi strādāt ar augstāk minētajām iekārtām un programmām, tādēļ pārgājām uz Vēstures un filozofijas fakultāti (VFF). PPF mācījāmies programmā Latviešu valodas un literatūras skolotājs. Vajadzēja daudz lasīt un pildīt mājasdarbus. Tolaik vēl lasījām tikai ar lasāmo mašīnu, tās bija mocības. Mēs viens otram palīdzējām. Draudzene mazliet labāk redz, tāpēc bija kā mans pavadonis, bet es labāk orientējos tehnoloģijās, ātri rakstīju datorrakstā. Viņa ilgāk spēja koncentrēties lasīšanai un bieži man lasīja priekšā grāmatas. Mēģinājām rakstīt lekcijas diktafonā un tās pārrakstīt, bet tas aizņēma pārāk daudz laika, tādēļ diktafons tika atzīts par nederīgu. Sekmīgi pabeidzām 1. kursu un tikām arī budžeta grupā nākamajā kursā, tomēr bijām pārmācījušies.

PPF atmosfēra bija ļoti draudzīga gan no kursabiedru, gan pasniedzēju puses. Kursā biju vienīgais vīriešu kārtas pārstāvis starp 30 meitenēm, tas bija kā pasakā (joks!).

Spriedze un laba atzīme

Ja esi budžeta students, tad katra atzīme ir svarīga, tādēļ izvērtās cīņa par atzīmēm. Jutos diezgan muļķīgi, mums vajadzēja iespraukties, pārtraukt citam citu, lai tikai pelnītu plusiņus semināros. Kopumā sajūtas bija tādas, ka joprojām atrodamies skolā.

VFF aura bija citāda. Mūsu izvēlētā studiju programma bija akadēmiskā — vēsture. 1. kursā bijām 150 studenti. Ļoti grūti bija iepazīties ar kādu, atšķirt no citiem.

Kad vēlāk dalījāmies grupās, bija nedaudz vieglāk. Līmenis šeit noteikti bija daudz augstāks, bet mācīties — nosacīti vieglāk. PPF bija daudz sīku mājasdarbu katru dienu, bet šeit lieli pārbaudījumi ik pēc ilgāka laika.

Vislielākās problēmas sagādāja kursa darbs un vēlāk arī bakalaura darbs.

Ierasti vēsturnieks strādā ar arhīva materiāliem, bet mēs to fiziski nevarējām izdarīt. Savā bakalaura darbā veicu preses pētījumu, jo daļa no tās ir pieejama internetā. Attiecības starp kursabiedriem bija visai vēsas, pasniedzēji norobežojās no studentiem, iedvesa cieņu. Tā kā vēsturniekos salīdzinoši ir daudz budžeta vietu, pietika studēt ar labām atzīmēm. Nebija jūtama spriedze.

Mums viss nāk daudz grūtāk

Studējot sapratu, ka mums viss nāk simtiem reižu grūtāk kā citiem. Vislielākās problēmas sagādāja bakalaura darbs, ko nepaspēju uzrakstīt laikā. Mana bakalaura darba tēma bija «Eiropas lielvalstu ārpolitikas atspoguļojums laikrakstā «Latvijas Kareivis» no 1938. līdz 1940. gadam». Materiālu izpēte un apkopošana bija laikietilpīgs process, un savu darbu aizstāvēju pēc pus gada.

Gribētu visiem atgādināt, ka atzīmēm nav nozīmes, tas ir pasniedzēju subjektīvs vērtējums. Ja salīdzina, cik daudz darba mācībās iegulda neredzīgi un vājredzīgi studenti un cik — pārējie, tad mēs visi esam izcili.

Es nesaskatīju jēgu turpināt studijas, pārāk daudz nervu biju iztērējis. Manuprāt, sasniedzu to, ko šajā novirzienā varēju sasniegt.

Ar akadēmisku izglītību ir visai grūti atrast darbu. Iespējams, nākotnē varētu apgūt kādu profesiju. Ieguvu citu skatu uz dzīvi. Vēsturnieka galvenais uzdevums ir kritiski domāt, analizēt un vērtēt, tas noder jebkurā dzīves situācijā. Patīkami apzināties, ka tev ir augstākā izglītība, lai arī ar darba atrašanu ir grūti.

Liekas, arī cilvēki savādāk izturas, varbūt vairāk ciena, zinot, ka esi studējis.

Stipendiju iespējas

Visiem studēt gribētājiem noteikti iesaku papētīt LU fonda mājaslapu par dažādām mecenātu stipendijām. Pats savulaik saņēmu stipendiju «Ceļamaize», kas varētu būt mums viena no pieejamākajām. Reizi semestrī studenti ar invaliditāti savā fakultātē var pieteikties vienreizējai stipendijai.

Ar ļoti augstām atzīmēm iespējams saņemt ikmēneša stipendiju fakultātes ietvaros. Ja nu gadījumā nav paveicies tikt budžeta grupā, ir iespēja saņemt līdz 50% lielu atlaidi studiju maksai.

Pareizā izvēle

Pēc vidusskolas beigšanas ir visai grūti izdarīt pareizo izvēli un turpināt mācības patiesi piemērotā izglītības programmā.

Jebkurā gadījumā zināšanas nekad nebūs par daudz, tādēļ mācīties var atkal un atkal. Iesaku izvēlēties profesionālu izglītību, jo statistika rāda, ka pēc mācībām noteikti būs lielāka iespēja atrast darbu.

Tāpat vajadzētu padomāt, vai izvēlētajā profesijā ir iespējams strādāt ar attiecīgām redzes problēmām.