Gandrīz vai riņķa dancis CSDD
Līga Ķikute, LNB Rīgas organizācijas valdes locekle
Nu jau teju 5 gadus cilvēkiem ar 1. grupas redzes invaliditāti ir iespēja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) saņemt invalīda stāvvietas izmantošanas karti. Neraugoties, ka Ceļu satiksmes noteikumi paredz šādas kartes izmantošanu automašīnām, kuru pasažieri ir 1. grupas redzes invalīdi, tikšana pie šī dokumenta izrādījās sarežģītāka nekā plānots.
Nepievērš uzmanību redzes invaliditātei
2009. gada 3. novembrī Ceļu satiksmes noteikumu 270.1. punktā veiktie grozījumi nosaka: «Automobiļiem, kurus vada invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem (invalīdi, kuriem ir tiesības uz valsts sociālo pabalstu — pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās), un automobiļiem, kuru pasažieri ir invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem vai 1. grupas redzes invalīdi, automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegto informāciju.»
Arī CSDD mājaslapā informācija liecina, ka personai ar 1. grupas redzes invaliditāti stāvvietas kartes saņemšanai nepieciešams uzrādīt redzes invaliditāti apliecinošu dokumentu, kas agrāk bija 9. VDEĀVK izsniegta invalīda apliecība, bet tagad — VDEĀVK slēdziens par redzes invaliditāti.
Diemžēl, vēršoties CSDD, saņēmu darbinieces atteikumu, jo es neesot reģistrēta datu bāzē. Hm, kas tā par datu bāzi? Kā vēlāk VDEĀVK noskaidroju, šī datu bāze uz redzes invalīdiem neattiecas un stāvvietas kartes saņemšanas kārtību redzes invalīdiem neviens, izņemot pašus CSDD darbiniekus, nav sarežģījis.
Par šo gadījumu iesniedzu pretenziju un pēc pāris dienām saņēmu CSDD darbinieces atvainošanos — viņa neesot pievērsusi uzmanību, ka man ir redzes invaliditāte.
Vēsture gandrīz atkārtojas
Saņēmusi atvainošanos un ar domu, ka notikušais bija tikai vienreizējs gadījums, atkal devos uz CSDD. Bet te tev nu bija — es atkal nebiju datu bāzē! Un ceļošana ap CSDD informācijas lodziņiem turpinājās, tikai šoreiz jau ar piebildi:
«Ziniet, CSDD jau vienreiz man par atteikumu atvainojās!»
Visbeidzot nonācu līdz kabinetam, kur izgatavo stāvvietu kartes. Un beidzot arī CSDD atradās darbinieki, kuri nolēma pārbaudīt informāciju kā pienākas un konstatēja, ka dokumenti ir kārtībā.
Tomēr ceļš līdz stāvvietu izmantošanas kartes saņemšanai izrādījās garš un pašu CSDD darbinieku nekompetences dēļ nevajadzīgi sarežģīts.
Arī par otro «nebūšanu datu bāzē» informēju CSDD vadību un saņēmu atvainošanos.
Šķiet taču tik vienkārši — noteikumos rakstīts, dokumenti kārtībā, tik vien kā izdarīt, tomēr, lai saņemtu vienu pašu stāvvietu karti, bija nepieciešami vairāki gājieni uz CSDD, pretenzijas un atvainošanās, bez kā visa lieliski varēja iztikt.