Kā LNB devās aplūkot mūsu zeltaino rudeni
Sandra Smona

Vienā saules pielietā rudens dienā LNB žurnāla «Rosme», Tiflotehnikas un Centrālās valdes darbinieki devās aplūkot zeltaino rudeni. Tā teikt, pelnītā atpūtā, cerot brauciena laikā uzzināt vairāk vienam par otru, kas darba dienās nav izdevies. Tāpat — iepazīt dzimto Latviju.

Koku lapas tikai šur tur sārtojās un vasara negribēja atkāpties. Draudzīgi sasēdušies automašīnās, uzsākām ceļu uz pirmo galamērķi — kino pilsētiņu «Cinevilla». Kino pilsēta «Cinevilla Studio» ir vienīgais brīvdabas filmēšanas laukums Baltijā un lielākais Ziemeļeiropā. To veido 3 galvenās daļas: pilsēta Rīga, priekšpilsēta/mazpilsēta Pārdaugava un Rūdolfa sēta.

Tāpat kino pilsēta ir ceturtā pilsēta Latvijā, kurai ir sava tramvaja līnija. Jāatzīmē, ka pilsētiņā atrodas divi filmēšanas paviljoni, dzelzceļš ar tvaika lokomotīvi un vagonu sastāvu, sešdesmit metrus garš perons un upe Daugava ar trīs vēsturiskajiem tiltiem.

Kino pilsētiņas apskate izvērtās vienlīdz gan izklaidējoša, gan izglītojoša. Šķiet, bijām nokļuvuši vairākus gadu desmitus senā pagātnē. Pieslēdzot savu fantāziju varējām vien prātot, kā būtu, ja būtu. Senas mašīnas, vilcieni, armijas tehnika, celtnes un ielas pavērās mūsu skatam, ko arī varējām smalkāk izpētīt.

Trāpīt mērķī

Stundas raiti ritēja savu gaitu un mums bija jādodas uz nākošo pieturas punktu, kur mūs gaidīja radoša rakstura nodarbības. Mūsu mērķis bija iepazīties ar biedrību «7 BALLES» un ļauties radošajiem procesiem, ko tās pārstāvji mums piedāvāja. Biedrība «7 BALLES» dibināta 2010.gadā, lai nodarbotos ar dažādu veidu kultūrvēsturisko amatniecības tradīciju saglabāšanu un mūsdienīgu attīstīšanu.

Viņu pārliecība — tautas amatniecība Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā ieņem būtisku vietu, līdzās dziesmu un deju tradīcijām. Biedrība pēta zināšanas un prasmes, kas saglabātas no paaudzes paaudzē, kā arī mūsdienu materiālus un tehniskās iespējas amatu attīstībai. Darbnīcas balstās uz latviešu tautas kultūras mantoju mūsdienu skatījumā, kas sniedz iespējas ikkatram dalībniekam izvēlēties sev vēlamu darba stilu un tehniku.

Viņu darbs domāts visiem interesentiem — pavisam jauniem un pieredzējušiem, amatu meistariem un tiem, kam šis ir pirmais mēģinājums ko praktisku izveidot. Gadsimtiem sena tradīcija, kas atdzimst mūsdienu pasaulē, ir labirints. Biedrība «7 BALLES» iestādījuši 3,5 hektāru lielu dzīvu egļu stādījuma labirintu, kurš veidots dzirnakmens formā.

Šodien dzirnakmens, kā simbols ar dziļām vēsturiskām tradīcijām, radis piepildījumu labirinta celiņu rakstā. Divu senu simbolu spēks ir apvienojies jaunā mūsdienu vides objektā. Tikai ar mūsu visu kopīgiem spēkiem, staigājot labirintu, ir iespējams iegriezt dzirnakmens attīstības enerģiju. Labirints tikko paaudzies, nedaudz aiz pļavas zāles aizslēpies, gaida pirmos staigātājus.

Biedrības vadītājs Māris ar dzīvesbiedri mūs laipni uzņēma savā lauku teritorijā, sākumā izrādot apkārtni un nedaudz pastāstot par saviem sasniegumiem un nākotnes plāniem. Pirmais lielais pārbaudījums — šaušana ar loku mērķī. Izklausās vienkāršāk nekā patiesībā ir. Jāatzīst, ka visi ekskursanti bija vienlīdz prasmīgi šajā nodarbē, lai gan visi apgalvoja, ka ir iesācēji.

Lai šaušana neapdraudētu nedz pašu šāvēju, nedz apkārtējos, tika ievēroti visi drošības noteikumi: uzvilkta speciāla rokas uzmava un cimdi, lai nesatraumētu roku, kā arī pārējie dalībnieki stāvēja nomaļus no šāvēja, lai lieki viņu netraucētu un ļautu koncentrēties. Šī nodarbe izraisa nelielu atkarību un azarta sajūtu. Bija dalībnieki, kuri ilgi vēl nevarēja atrauties no šīs nodarbes. Brīnišķīgs veids kā atpūsties brīvdienās.

Sveču gaisma tumsā

Pēc šaušanas ar loku devāmies uz sveču liešanas nodarbību. Visi kā viens bijām pārsteigti par telpu gaišumu un siltumu. Tik lielu krāsu daudzveidību nebijām redzējuši sen. Sasēduši ap gaišu koka galdu, uzklausījām nodarbību vadītāju par sveču liešanas īpatnībām, kas jāņem vērā, lai sveces būtu izdevušās. Taču, kā minēja radošo darbnīcu vadītāja, nepareizu sveci nemaz nevar izliet, jo katram krāsu izjūta atšķiras.

Patīkami bija apzināties, ka dalībnieku vidū ir izveidojusies lieliska sadarbība — viens otram palīdzējām ar padomiem un veicamajiem darbiem un gala rezultātā bijām paši izveidojuši sev sveces, kas sildīs mūs drēgnajos un tumšajos rudens vakaros. Krāsaini, spilgti un radoši!

Kamēr citi darbojās pie svecēm, jo process tomēr nopietns un laikietilpīgs, citi dalībnieki izmēģināja savas prasmes pie dažādu koka figūru izgriešanas ar figūrzāģi. Tas nudien bija kaut kas nemēģināts un paldies biedrības «7 BALLES» pārstāvjiem par uzticēšanos mums. Kādi tik darbiņi no koka netika izgatavoti — Baiba izgatavoja latvju rakstu zīmi, Svetlana koka puzli un Armands no žurnāla «Rosme» koka sēni, kuru pēc tam arī izkrāsoja košās krāsās.

Ikvienam no dalībniekiem mājas saimnieki spēja atrast individuālu pieeju, tādēļ nevienā brīdī nebija sajūta, ka esi pamest novārtā vai arī nav īsti ko darīt. Laiks lidoja vēja spārniem un aiz loga bija kļuvis tumšs, tādēļ, teikuši tikai tos labākos vārdus mūsu skolotājiem, devāmies uz vietu, kur bija paredzēta nakšņošana — uz viesu māju «Kurzemes rezidence».

Kurzeme taču ir skaista

Viesu māja «Kurzemes rezidence» atrodas gleznainā Talsu novada Strazdes pagastā. Meža ieskauta, bet tajā pašā laikā saules apspīdēta. Viesu mājā mūs laipni sagaidīja tās saimnieks, ierādot mums gaišas un siltas istabiņas, kur pārlaist nakti. Viesu mājā ikviens no dalībniekiem iesaistījās dažādās aktivitātēs — spēles un smiekli nebeidza rimties līdz pat pusnaktij. Noguruši, bet ar patīkamām emocijām varējām doties pie miera, lai jau nākamajā dienā dotos uz deviņu pakalnu pilsētu —Talsiem.

Rīts iesākās visnotaļ možs un pēc bagātīgām brokastīm visi bija gatavi doties uz Talsiem, iepazīt Latvju āres un to daudzveidību. Talsu pilsēta ir unikāla ar savu ainavisko krāšņumu — pauguri, kalni, ezeri un arhitektūras pērles — koka mājas. Tas, kas dara neatkārtojamu Talsu pilsētas arhitektūru ir ēku divslīpju jumti ar nošlauptiem galiem. Šādi jumti Talsos ir ļoti raksturīgi, kā nevienai citai Kurzemes pilsētai.

Pastaigājoties pa Talsiem varēja just šīs pilsētas burvību un šarmu — savs gars, ritums, sava pagātne, tagadne un nākotne. It kā šķietami maza, taču tajā pat laikā tik krāsaina šī zeme. Viena no apskates, jeb pareizāk būtu teikt sajūtu, vietām bija Tiguļkalns, kur ikvienam bija iespēja izjust dabas neatkārtojamo daili un spēku. Apķērušies ap ozola kokiem, saplūdām kopā ar dabas enerģiju.

Laiks sev, pārdomām par eksistenciālām lietām un savu sajūtu definēšanu. Tur pat netālu, no kalna nokāpjot lejā, skatam pavērās Talsu brīvdabas estrāde. Ņemot vērā, ka teju katrs kolektīva dalībnieks ar mākslu ir uz «Tu», paši sev sniedzām mazu koncertu, pieskandinot Talsu pilsētu ar skaņām balsīm.

Tik saulainas un siltas rudens dienas sen nebija piedzīvotas. Nesteidzīgi un plūstoši aplūkojām Talsu pilsētu, taču laiks atgriezties atpakaļ Rīgā nepielūdzami tuvojās. Prieks, jaunu draudzību aizsākums un smiekli ir lielākie ieguvumi šajā braucienā. Un nevajag jau nemaz tik daudz, lai kādu no visām dienām padarītu īpašāku kā to izdarījām mēs. Atmiņas par braucienu un kopā būšanas laiku silda mūs drēgnajos un tumšajos rudens vakaros.