Nodaļa — Mūsējo vēsture
Par Strazdumuižas pūtēju 115. Jubilejas koncerta norisi
Lauris Kuzņecovs
Tā nu soli pa solim, stundu pa stundai, tas brīdis bija klāt. 2015. gada 5. decembrī Strazdumuižas kluba lielajā zālē sapulcējās klausītāji un sveicēji, lai klausītos, kā pūš taures mūsu pūtēji, un lai vēlāk viņus sveiktu, jo tiem svinama 115. gadu jubileja.
Kluba zāli piepildīja siltās tauru skaņas un bungu rībināšana.
Tika atskaņoti gan klasiskās, gan modernās mūzikas skaņdarbi, bet publika sirsnīgi svinīgajā noskaņojumā aplaudēja, radot gandarījuma sajūtu pašiem mūziķiem.
Šķita, ka ar katru nākamo izpildīto skaņdarbu kļūst vēl svinīgāk. Mūzikas spēle kļuva aizvien krāsaināka un ierāva savā pasaulē ikvienu no klātesošajiem.
Ik pēc katra skaņdarba tika pateikts kāds vārds par kādu no ansambļa dalībniekiem, par to, ko katrs no viņiem reiz dzīvē sasniedzis un paveicis sevis un citu labā.
Uz baltā ekrāna, kas atradās zāles labajā skatuves malā, par mūziķiem runāja kādreiz tik sen vai nesen uzņemtie fotoattēli, bet to visu vadīja Strazdumuižas kluba Drāmas un dzejas kolektīva režisore Inese Vanaga un Artūrs Barons. Tieši viņi pieteica gan skaņdarbus, gan stāstīja par katru no dalībniekiem.
Tika minēti ne tikai dažādi fakti par pašiem mūziķiem un viņu dzīvi, bet arī runāts par orķestra vēsturi, ar ko klausītājus un sanākušos sveicējus iepazīstināja bijušais kluba vadītājs un vēsturnieks Ilgvars Hofmanis.
Taču neiztika tikai ar izklāstu par vēsturi. Tika minēts arī kāds atgadījums no senākiem laikiem un uzdots pat jautājums pūtēju kolektīva vadītājam Armandam Ozolam par to, vai gadījumā neesot noticis kas līdzīgs. Izrādās, ka nē.
Koncerta pirmajai daļai tuvojoties beigām, uz skatuves tika aicināti bijušie kolektīva dalībnieki, tā sakot — vecbiedri. Tie par godu jubilejai bija gatavojušies cītīgi un parādīja, ka nemaz nav aizmirsuši nevienu no spēlētajiem skaņdarbiem.
Viens no tiem bija tipisks zaļumballes valsis «Lauku gurķis», taču otrs pazīstams kā «Juglas maršs». Tā kā to sakomponējis viens no tagadējiem ansambļa dalībniekiem, tad viņam bija iespēja pašam pastāstīt par tā rašanās iemeslu.
Stāstnieks bija eifonists Indulis Pēcis. Viņa stāsts likās interesants, jo izrādās, ka šo skaņdarbu viņš uzrakstījis vēl tad, kad kolektīvā darbojies tagadējais vecbiedrs Benedikts Tutiņš.
Skaņdarbs esot rakstīts tieši Benediktam ar basa solo partiju, lai mūziķis varētu izpausties uz sava mūzikas instrumenta.
Tad vēl jāmin fakts, ka šim skaņdarbam ir divi citi nosaukumi — «Induļa maršs» un «Nezāle neiznīkst». Tā nu pirmā koncerta daļa arī pamazām izskanēja.
Jāmin, ka mūziķi bija nopietni piestrādājuši pie sava repertuāra, jo viņu skaņdarbu arsenālā ietilpa dziesma «Lai jums izdodas draugi», kura pavasarī tika atskaņota Pērnavā, Baltijas valstu Neredzīgo biedrību festivālā «Baltijas vilnis».
Protams, pierasts, ka pūtēji parasti spēlē taures un bungas, taču šoreiz divi dalībnieki, Kristīne Lapuha un Edgars Fomičevs, to dziedāja trijās valodās. Oriģinālvalodā — latviešu, lietuviešu un igauņu.
Maz pamazām starp pūtēju skaņdarbiem parādījās sveicēji, kuri bija arī kā viesmākslinieki un nāca zāles priekšā ar muzikāliem sveicieniem. Vieni no sveicējiem — pianiste Kristīne Smuidre un saksofonists Aivars Smudris, kurš arī Mārtiņa baznīcas mācītājs. Šajā baznīcā jau agrāk spēlējis pūtēju kolektīvs. Izsakot pa kādam labam atzinības vārdam un nākotnes cerībai, pūtējus ar savu muzikālo priekšnesumu — trompetes spēli, sveica arī docents Jānis Porietis.
Starp sveicējiem arī pašmāju kolektīvi, kā, piemēram, kluba deju kolektīvs, kas sacīja trāpīgus vārdus un dejoja uz skatuves, rādot savas prasmes. Un neizpalika arī Ineses Vanagas vadītā Strazdumuižas Drāmas un dzejas kolektīva asprātīgi teatrālais, nelielais viencēliena uzvedums.
Tas tika pasniegts tik jautri un krāsaini, gluži kā iedzīvināta apsveikuma kartiņa, kam pievienots smaids.
Patika gan jubilāriem, gan zālē sēdošajiem klausītājiem. Pūtējus sveica arī pašmāju ansamblis «Epsilons», tā vadītājs Dailonis Ezeriņš un Vladimirs Krops. Arī viņu apsveikums bija muzikāls, taču tika atskaņots ierakstā un pasniegts kā joks.
Sveica arī kora «Jolanta» un sieviešu vokālā ansambļa «Rudens roze» kolektīvu pārstāvji, kuri arī teica atzinīgus un sirsnīgus vārdus pūtējiem, kā esošajiem, tā vecbiedriem. Līdz visbeidzot pie vārda tika Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas kluba vadītāja Inita Ozoliņa. Tika pasniegti ziedi katram no spēlmaņiem un atzinības raksti.
Savu gaišo vārdu izsacīja arī Latvijas neredzīgo biedrības deleģētā pārstāve Sandra Smona, nododot sirsnīgos apsveikumus un dāvaniņas Jubilāriem.
Tā minūti pa minūtei Tauru skaņās, aplausu šalkoņā un labos vārdos, kā saulaina diena ar siltiem sveicieniem, nemanāmi aizritēja laiks un jubilāru koncerts izskanēja.