Nodaļa — Latvijas Neredzīgo biedrībā
Biedrība paraksta sadarbības memorandu ar Ministru kabinetu
2015. gada 25. februārī Ministru kabineta Zaļajā zālē Latvijas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētāja Svetlana Sproģe kopā ar citām NVO parakstīja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu.
Sadarbības padomes funkcijas
Kopš 2005. gada, kad pirmās 57 NVO organizācijas sāka pievienoties NVO un MK sadarbības memorandam, to parakstījušas jau 366 organizācijas. Parakstot memorandu, organizācijas pirmām kārtām parāda savu labo gribu sadarboties ar valdību.
NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, kas darbojas kopš 2006. gada, sniedz priekšlikumus Ministru prezidentam un MK par sabiedrības līdzdalības uzlabošanu, izskata NVO darbību ietekmējošus jautājumus, nosaka memoranda īstenošanas padomes prioritātes un īsteno tās saskaņā ar gada plānu, un uzrauga memoranda izpildi.
Padomes sastāvā darbojas ministriju valsts sekretāri, Valsts kancelejas direktors, Ministru prezidenta biroja pārstāvis, kā arī astoņi pilnvaroti pārstāvji no memorandu parakstījušajām NVO.
NVO un MK Sadarbības memoranda īstenošanas padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt memoranda mērķu un principu īstenošanu valsts pārvaldē un sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās valsts pārvaldē, veicinot pilsoniskās sabiedrības attīstību.
Februāra sanāksmes tēmas
2015. gada 25. februāra Sadarbības memoranda īstenošanas padomes tikšanās laikā Valsts kancelejas direktore E. Dreimane informēja, ka šobrīd uzsākts darbs pie jauna portāla izveides, kurā ikviens varēs sekot līdzi tiesību aktu izmaiņām. Šis būs instruments, kas nodrošinās, ka neviens dokuments nenonāks līdz MK bez iepriekšējas diskusijas un sabiedrības iesaistīšanas (tā saucamais Zaļais dokuments).
LM ES struktūrfondu departamenta direktore S. Uzuliņa iepazīstināja ar plānotajiem ES fondu ieguldījumiem labklājības nozarē 2014. — 2020. gada plānošanas periodā, un kuru prioritāšu programmās būs iespēja iesaistīties NVO — Jauniešu garantijas iniciatīvā, nodarbinot un sniedzot pirmo darba pieredzi jauniešiem, kā arī sociālās uzņēmējdarbības pilotprojektā. Šajā jautājumā tiek aicinātas visas NVO, kuras darbojas kā sociālie uzņēmumi, šī gada nogalē pieteikties iepriekš minētajam pilotprojektam, uz kuru tiks izsludināts konkurss.
LM pārstāve solīja, ka tiks akceptēti visdažādākie sociālie uzņēmumi — uzņēmumi no dažādiem Latvijas reģioniem, ar lielu, mazu pieredzi, atšķirīgu darbinieku skaitu, dažādu atbalstīto sociālo grupu u. c.
Kultūras ministre D. Melbārde savā runā akcentēja, ka, lai gan vēl nav izveidots NVO fonds, valsts pārvalde jau šobrīd atbalsta nevalstisko sektoru, slēdzot līdzdarbības līgumus. S. Vēvere šo papildināja ar faktiem — 2014. gadā KM lūgusi ministrijas sniegt informāciju par to piešķirtajiem finanšu apjomiem NVO, slēdzot sadarbības līgumus. Tā kā no 14 ministrijām atbildi sniegušas tikai 11, KM nevar nosaukt precīzu apjomu, taču šo 11 ministriju finansējumu kopsumma sastādot 26,7 miljonus EUR. Runājot par NVO fonda izveides progresu, S. Vēvere norādīja, ka koncepcijai izveidots skelets, vēl nepieciešams pabeigt darbu pie esošā tiesiskā regulējuma analīzes un valdības vienošanās par budžetu. Attiecībā uz iespējām iesaistīties NVO fonda izveides procesā, S. Vēvere informēja, ka šī gada pavasarī notiks darba grupas tikšanās, savukārt, rudenī tiks organizētas sabiedriskās apspriešanas.
Padomes darba pārtraukumā tās dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā pa Ministru kabineta ēku.