Nodaļa — Latvijas Neredzīgo biedrībā

LNB kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana
Sandra Smona, LNB projektu vadītāja

LNB sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu īsteno projektu «Neredzīgo mantojums cauri gadiem», kā ietvaros daļēji tiks apkopoti un atjaunoti LNB vēstures materiāli. Projektu plānots pabeigt līdz šī gada jūnijam, kad tiks organizēts arī ekspozīcijas atklāšanas pasākums, uz kuru aicināti būs visi interesenti.

Sabiedriskā muzeja organizēšanas jautājums LNB bija aktuāls jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākuma. Izpētes un materiālu vākšanas, pētīšanas un apkopošanas procesu uzsāka tajā laikā Neredzīgo pansionāta direktore Izolde Vītola kopā ar savu dzīvesbiedru. No apkopotās informācijas un materiāliem tika izveidota LNB sabiedriskā muzeja ekspozīcija, kas 1986. gada 1. novembrī tika atklāta.

Apkopotās informācijas un materiālu fondā bija vairāk kā 5000 materiālu vienību. Plašs bija foto materiālu, ražošanas uzņēmumu izstrādājumu, redzes invalīdu tautas daiļrades darinājumu, tiflotehnikas u. c. priekšmetu klāsts. Tajā savulaik bija arī kino filmas, skaņu plates un ieraksti lentēs un kasetēs. Jāpiebilst, ka ekspozīcijas goda vieta bija vienam no pirmajiem latviešu dziesminiekiem — Neredzīgajam Indriķim veltīta vitrīna, kas patlaban nodota izstādīšanai LNerB telpās.

Likumsakarīgi, ka tika noteikts projekta pamatmērķis — atjaunot to neredzīgu un vājredzīgu cilvēku nodoto kultūrvēstures mantojumu, kas jau šo gadu laikā bija apkopots, un darīt to pieejamu plašākai sabiedrībai, veidojot sadarbību ar izglītības iestādēm un pašvaldībām, kā arī popularizēt ideju par neredzīgu un vājredzīgu cilvēku mākslinieciskajām prasmēm.

Darbu pie ekspozīcijas apkopošanas un atjaunošanas uzsākusi Lija Indāne, kurai iegūts diploms Latvijas Universitātes Vēstures fakultātes programmā Vēstures skolotājs, maģistra grāds filozofijā un sociālo zinātņu maģistra grāds socioloģijā. L. Indāne konsultējas ar Valentīnu Ķīsi, kura ar savu ilggadējo pieredzi LNB vēstures materiālu apkopošanā un uzglabāšanā sekmē šī projekta attīstību un būtiski atvieglo darbu pie ekspozīcijas izveidošanas.

L. Indāne šajā projektā darbojusies tikai nepilnu mēnesi, bet atziņas jau iegūtas:

— Esam sākuši darbu pie muzeja fondu izpētes. Nozīmīgs atradums ir LNB muzeja viesu grāmata, kurā atrodami ieraksti no Latvijas neredzīgo organizācijām, viesiem no Skandināvijas valstīm, Lielbritānijas, Vācijas, Krievijas, kā arī dzejas rindas, sajūsmas pilnas atsauksmes gan par bagātīgo materiālu klāstu, gan rokdarbiem un pinumiem. Interesants atradums ir sarkanais karodziņš, ko Latvijas Neredzīgo savienība 1926. gadā nolēma izmantot vājredzīgo cilvēku drošībai, šķērsojot ielu. Kā pastāstīja muzeja labais gariņš līdz tā slēgšanai 2013. gadā Valentīna Ķīse, tos piedāvājuši par 50 santīmiem gabalā.

LNB vēstures materiālos atrodams arī Baltais spieķis, ko izmantoja kā rekvizītu filmā «Likteņdzirnas». Starp materiāliem atrodams plašs klāsts ar dāvinājumiem, ko padomju laikā pasniegušas neredzīgo organizācijas no Turkmēnijas PSR, Kazahstānas PSR, Armēnijas PSR, kas liecina par plašajām iespējām ceļot, uzstāties koncertos vai piedalīties sporta sacensībās.

L. Indāne par saviem atklājumiem var stāstīt un stāstīt, taču būtiskākais ir fakts, ka ar Valsts Kultūrkapitāla fonda palīdzību mēs spēsim saglabāt un nodot pašu svarīgāko, kas Latvijas Neredzīgo biedrībai pieder — kultūrmantojumu. Mūsu biedru pieredzi, stāstus, pārdzīvojumus un to degsmi, kas ik vienā no jums mīt. Kopā mums izdosies!

REDAKCIJAS KĻŪDAS LABOJUMS:

Iepriekšējā «Rosmes» numurā esam kļūdaini nosaukuši Valentīnu Ķīsi par LNB muzeja vadītāju. Viņa strādājusi tikai kā brīvprātīgā darbiniece.