Nodaļa — Latvijas Neredzīgo bibliotēka

LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkai — 35
Viktors Filatovs, Rēzeknes filiālbibliotēkas lasītājs

Bibliotēku nedēļas, kas notika no 20. līdz 26. aprīlim, vadmotīvs šogad bija «Pastāvēs, kas pārvērtīsies!»

LNerB Rēzeknes filiālbibliotēka šogad atzīmē savu 35 gadu pastāvēšanas jubileju, un šai laikā ir pārvērtusies no neliela grāmatu izsniegšanas punkta līdz informācijas, izglītības, kultūras un sabiedriskās saskarsmes centram.

Filiālbibliotēkas vēsture sākas 1980. gada 15. aprīlī, kad 8 kvadrātmetrus mazā daudzdzīvokļu mājas ratiņu telpā tika atvērta Republikāniskās Neredzīgo raksta bibliotēkas filiāle Rēzeknē (Maskavas ielā 4).

Līdz tam šī reģiona lasīt gribošos cilvēkus ar redzes invaliditāti, sūtot grāmatas pa pastu, apkalpoja Daugavpils filiāle.

Rēzeknes filiāles atvēršanā daudz palīdzēja LNB Rēzeknes pirmorganizācijas darbinieki. Pirmsākumos grāmatu krājums bija neliels, to pārsvarā veidoja magnetafona lentās ieskaņotās grāmatas.

Kad pirmās bibliotekāres Marijas Ņikitinas, kura šeit nostrādāja vien nepilnus 2 gadus, iesākto darbu atnāca turpināt pašreizējā LNB Rēzeknes TO vadītāja Valentīna Lansberga, nesen izveidotās bibliotēkas dzīvē notika pirmās pārmaiņas — tika rīkotas izstādes, organizēti tematiski pasākumi, radās pirmie braila raksta grāmatu lasītāji, jo V. Lansberga paralēli bibliotekāres pienākumiem uzsāka neredzīgu cilvēku apmācību braila rakstā.

Nākošās pārmaiņas sekoja 1984.gadā, kad bibliotēka kopā ar LNB Rēzeknes organizāciju pārcēlās uz jauno ēku Čkalova (tagad Bukmuižas) ielā 20 un turpmāk īrēja no LNB 23,9 kvadrātmetrus lielu telpu. Sākumā tā šķita lielāka par iepriekšējo, tomēr patiesībā bibliotēkas vajadzībām ne cik piemērota nebija.

Neilgi pēc pārcelšanās darbu uzsāka arī jauna bibliotekāre Genoveva Vlasova, kas arī ienesa jaunas vēsmas bibliotēkas dzīvē. Taču vislielākās pārvērtības notikušas pašreizējās Rēzeknes filiālbibliotēkas vadītājas Ināras Zeltiņas darba laikā, kura bibliotēkas izaugsmei veltījusi nu jau vairāk nekā 20 gadus. Šajā laikā ne vien vairākkārt mainījies bibliotēkas nosaukums, bet arī grāmatu formāti piedzīvojuši pārvērtības.

Bibliotēkas darba rādītāju izaugsmi šajā laikā veicinājusi otras štata vienības izveidošana, un, sākot ar 2006. gadu, arī Rēzeknē ir divi bibliotekāri.

Lielas pārmaiņas sākās, kad bibliotēkā ienāca jaunās informācijas tehnoloģijas. Bibliotēku projekta «Trešais tēva dēls» ietvaros tika saņemts aprīkojums datortelpas ierīkošanai neredzīgiem un vājredzīgiem apmeklētājiem.

Pateicoties LNB Rēzeknes TO, bibliotēka paplašinājās par vēl vienu telpu, kurā tika ierīkota, kā mēs ar humoru sakām — interneta zāle. Klāt nākuši arī daudzi jauni pakalpojumi bibliotekārajā apkalpošanā, kā arī darbs pie sabiedrības informēšanas interneta vidē par aktualitātēm bibliotēkā.

Der atzīmēt, ka pēdējos gados pārmaiņas skārušas arī neredzīgo bibliotēkas atpazīstamību Rēzeknes pilsētā. 2014. gadā uzsākta sadarbība ar divām pilsētas publiskajām bibliotēkām, kur nu jau sarīkots viens pasākums un divas izstādes.

Aizvadītā gada nogalē bibliotēka piedalījusies arī Latgales vēstniecībā GORS rīkotajā Rēzeknes pilsētas NVO pasākumā ar izstādi «Neredzīgo bibliotēka Rēzeknē», par ko bibliotēka saņēma Rēzeknes pilsētas domes Sociālo jautājumu komisijas pateicības rakstu. Arī šogad bibliotēku nedēļas noslēgumā notika kopīgs pasākums ar Rēzeknes pilsētas Centrālo bibliotēku.

Mēs, lasītāji, esam ievērojuši, ka pēdējā laikā bibliotēkā bieži skan bērnu un jauniešu balsis, jo bibliotēka sadarbojas gan ar pilsētas skolām, Rēzeknes Augstskolu, gan ar biedrībām, kas apvieno bērnus ar īpašām vajadzībām. Arī tās ir patīkamas pārvērtības, jo ekskursijā pa bibliotēku jaunā paaudze uzzina par citādo, atšķirīgo — cilvēku ar redzes invaliditāti dzīvi.

Bet to, cik daudz pasākumu un izstāžu notiek mūsu Rēzeknes bibliotēkā un kā tā vizuāli piedzīvo pārvērtības pirms svētkiem, nemaz īsi nav iespējams aprakstīt. Ne velti viens apmeklētājs bibliotēku iesaucis par gaismas namiņu.

Noslēgumā jāpiebilst, ka šis gaismas namiņš ir ne vien zināšanu glabātājs, bet tas sagādā garīgu gandarījumu un sniedz dzīvības eliksīru apmeklētāju sirdīm un dvēselēm.

Vajag minēt arī mūsu jaukās un lieliskās gaismas namiņa zināšanu un kultūras pavadones — bibliotēkas vadītāju Ināru Zeltiņu un bibliotekāri Inu Sprūžu, kuras vienmēr mūs sagaida ar mirdzošu acu skatienu un labsirdīgu smaidu, dāvājot mums savu sirsnību.

Mēs, Rēzeknes filiālbibliotēkas lasītāji, novēlam mūsu bibliotēkai arī turpmāk tikai labas un pozitīvas pārvērtības!