Rēzeknē māca latviešu valodu

Marianna Jukņeviča, LNB Rēzeknes TO biedre

Valoda ir laipa no cilvēka uz cilvēku, tā ir galvenais saziņas līdzeklis. «Cik valodu zini, tik Tu arī bagāts,» tā teicis kāds gudrais. Īpaši svarīgi zināt valsts valodu. Tā ir katra Latvijas pilsoņa goda lieta.

Jau otro gadu latviešu valodas pulciņa nodarbībās palīdzu apgūt sarunu valodu, papildināt vārdu krājumu, pareizi izteikt savas domas, izjūtas, vērojumus.

Sākām ar fonētiskiem vingrinājumiem, cik svarīga un nozīmīga ir garumzīme — izzūd svītriņa, mainās vārda nozīme: lapa un lāpa, seja un sēja, lini un līņi. Vēl sarežģītāka ir skaņas «o» izruna. Vienos vārdos — kino, loto, domino — izrunā citādi nekā ola, soma, Madona (kā uo), autors, dators (kā ō), ir vārdi, kur iespējami divi gadījumi: motors un motōrs.

Katrā nodarbībā atkārtojam fonētiskos vingrinājumus.

Cilvēkam pasaules izzināšana sākas ar tuvāko. Tā arī valodas apguvē. Katru reizi iztirzājot jaunu tematu, apgūstot vārdus, mani klausītāji prot stāstīt par sevi, ģimeni, dzīvokli, māju, savu pilsētu.

Pagājušajā gadā nodarbību beigās iemācījāmies kādu tautasdziesmu vai dzejas četrrindi, tādejādi papildinot savus vārdu krājumus ar dzīvē noderīgiem izteicieniem: vajag vieglu roku, vieglu kāju vai «Mūžam saule debesīs», nekur nav tik labi kā mājās u. c.

Kad nodarbībās runājam par mūsu valsts svētkiem, lūdzam «Dod, Dieviņi, kalnā kāpt».

Šogad apgūtais leksikas krājums jau dod iespēju iemācīt dažādus komunikatīvus vingrinājumus — veidot dialogus, telefona sarunas, iemācīties ikdienā biežāk lietojamos izteicienus, pareizi iesaistīt teikumos skaitļu un īpašības vārdus.

Ar lielu interesi mani klausītāji mācās pasakas, tādejādi var iemācīties jaunus vārdus un atkārtot jau zināmos. Pasakas var stāstīt individuāli vai dramatizējot. Nu jau varam savas zināšanas parādīt pasākumos plašākai auditorijai īsu skeču veidā.

Vēl daudz darāmā, lai iemācītos valodu. Sajūtot mūsu organizācijas vadības atbalstu un manu klausītāju interesi, es, izmantojot savas pedagoga zināšanas, palīdzu cilvēkiem ar redzes problēmām kļūt zinošākiem, apgūt bagātību, ko «zagļi nezog», ir viegli līdzņemama, ejot svešumā.

Valsts valodas zināšanas vieno cilvēkus un attīsta pilsonisko piederību savai zemei, kurā dzīvo.