Strazdumuižas kluba teātra aizvadītā sezona
Lauris Kuzņecovs, teātra dalībnieks

Kā jau visiem pašdarbības kolektīviem, tā arī mums sezona sākas rudenī, kad kokiem sāk lapas dzeltēt, un beidzas pavasarī, kad viss plaukst un zaļo. Šis laiks aizrit neticami ātri, bet kas par to? Padarīts ir gana daudz. Netrūkst mums ne dzejas rindu, ne dziesmu, ne lugu, kuru ir tik daudz, ka būs ko spēlēt vienmēr. Aizvadītā sezona pagājusi Rūdofa Blaumaņa, Ārijas Elksnes un Gunāra Priedes zīmē, jo tieši šo autoru darbi šosezon cilāti visvairāk.

Tikko sākoties pirmajiem mēģinājumiem, vēl mazliet neskaidri iezīmējās mūsu dzejas uzveduma «Es ticu cilvēkam savam» pirmās aprises. Iesākumā no šīs izrādes vairāk skanēja Ā. Elksnes dzeja, dažas tai pieskaņotās dziesmas. Neizpalika arī ideja par to, ka visi personāži darbojas iedomātā āra kafejnīcā, kas uzbūvēta uz skatuves ar vienkāršām, darinātām dekorācijām, kuras ataino iedomāto kafejnīcu.

Ar laiku no šīs nelielās idejas izauga skaista izrāde, kas vēl jo vairāk tika apaudzēta ar dziesmām, kuras pavadīja ģitāras spēle, liekot skatītājam, klausītājam dziļāk ieslīgt pasakainajā burvībā. Jāatzīst — izrāde ar katru reizi kļuva aizvien spilgtāka un krāsaināka.

Dienas paskrien ātri. Tā pienāk laiks, kad jābūt gataviem parādīt savu veikumu skatītājiem. Zināms, ka uz skatuves publikas priekšā būs jāspēlē ne tikai vienu reizi vien, tāpēc ķērāmies pie jau iepriekšējā sezonā apgūtās Rūdolfa Blaumaņa dziesmuspēles «Īsa pamācība mīlēšanā». Šī ir ļoti aizraujoša, jestru dziesmu caurvīta izrāde ar spilgtām epizodēm un daudz noderīgiem padomiem. Te galvenā tēma ir mīlestība, par kuru lugas varoņi izsaka savu viedokli vai arī dalās ar pieredzi, tādejādi sniedzot skatītājam vērtīgus padomus.

Ir arī kāda vēl senāk iestudēta izrāde, kas ir krietni vien nopietnāka par R. Blaumaņa dziesmuspēli un Ā. Elksnes dzejas uzvedumu. Tā ir Gunāra Priedes luga «Udmurtijas vijolīte», kas tika spēlēta 2013. gada 16. martā Jāņa Akurātera muzejā amatieru teātru festivāla «Rīga spēlē teātri» laikā. Lugā darbojas četri galvenie varoņi: Zinta, Maira, Tālivaldis un Aurēlija. Stāsts ir par šo cilvēku izjūtām, jūtām un dzīvi, kurā katram ir sava pieredze.

Viens no mūsu uznācieniem bija kultūras namā «Iļģuciems» 2015. gada 14. februārī festivālā «Geikiniāde», kas ik gadu notiek par godu latviešu režisora, dramaturga, rakstnieka, aktiera un aktiermākslas pedagoga Ārija Geikina piemiņai. Tur kopā sanākušos priecējām ar Ā. Elksnes dzejas uzvedumu «Es ticu cilvēkam savam». Savukārt, 26. februārī rādījām R. Blaumaņa lugu «Īsa pamācība mīlēšanā» pašu mājās — Strazdumuižas klubā, kur norisinājās «Pūt un spēlē Strazdumuižā» noslēguma pasākums.

Aulēkšiem tuvojās nākamais uznāciens. 7. martā piedalījāmies amatieru teātru iestudējumu skatē «Gada izrāde 2014», ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām un Latvijas Amatieru teātru asociāciju.

Tur atkal uz skatuves nācām ar publikas iecienīto R. Blaumaņa dziesmuspēli. Mēneša beigās, 28. martā, Gārsenes kultūras namā rādījām Gunāra Priedes lugu «Udmurtijas vijolīte», bet sezonu noslēdzām 22. maijā ar Ā. Elksnes dzejas izrādi «Es ticu cilvēkam savam» festivāla «Rīga spēlē teātri 2015» ietvaros. Jāpiebilst, šoreiz festivāla žūriju patīkami pārsteidzām ar izvēlēto spēles vietu kafejnīcā «BeaBasil Cafe».

Tā bija arī interesanta pieredze mums pašiem, jo līdz tam iepriekš nebijām uzdrošinājušies spēlēt šo izrādi īstā kafejnīcā pie īstiem galdiņiem, pie kuriem ikdienā sēstas ļaudis, kas vēlas padzert tēju vai ko uzkost.