Svētki Strazdumuižā
Alda Zariņa, LNerB Lasītavas bibliotekāre

Mums katram Latvijā ir kāda sirdij īpaši mīļa vieta. Man šāda vieta ir mūsu ciematiņš — Strazdumuiža. Šeit dzīvoju kopš dzimšanas, vairāk nekā 50 gadus. Te ir manas dzimtas mājas trešajā paaudzē. Šeit es strādāju, esmu izaugusi, skolojusies, audzinājusi bērnus, un tieši šeit, Strazdumuižā, man patīk auklēt arī mazbērnus.

Te zinu katru taciņu, katru līkumu un stūrīti. Varētu domāt, ka dzīvoju paradīzē, bet tā gluži nav. Problēmu mums netrūkst. Ikdienas sadzīvē mūsu ciemats neatšķiras no citām vietām. Bet, neskatoties uz mūsu «muižas» raibo sabiedrību un atšķirīgajiem tikumiem, Strazdumuiža manās acīs bija, ir un būs brīnišķīga vieta, kur dzīvot un strādāt, augt un attīstīties bērniem, un mūža nogalē piedzīvot vecumdienas.

Cilvēki Strazdumuižā ir vērtība

Dzīvē viena no lielākajām vērtībām ir sastaptie cilvēki. Gandrīz visi manas dzīves nozīmīgākie, mīļākie cilvēki dzīvo šeit — Strazdumuižas ciematā. Tos satieku katru dienu. Daudzi ciemata iedzīvotāji man pazīstami, ja ne pēc vārda, tad pēc izskata gan. Un tieši tāpēc es nedrīkstu stāvēt malā un neko nedarīt, ja Strazdumuižā gatavojas svētkiem.

Īstenoju savā dzīvē Raiņa vārdus: «Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.» Un tāda, kuru iedvesmo šie Raiņa vārdi, neesmu vienīgā. Man labs piemērs ir Ausma Dimitrijeva un Rute Erenberga. Daudzus gadus aktīvi piedalos darba grupā, kas plāno un rīko mūsu svarīgāko gada notikumu — Strazdumuižas ciemata svētkus.

Šī gada svētku projekta idejas autore un īstenotāja bija Sandra Smona, kas strādā LNB Centrālajā valdē. Rīgas dome atbalstīja viņas izstrādāto projektu un Sandra ar lielu atbildības sajūtu īstenoja šo projektu dzīvē. Man bija patīkami strādāt viņas vadībā. Cik vien sevi atceros, vasaras nogalē mūsu ciemats ir svinējis svētkus.

Esmu priecīga, ka šī tradīcija ir tik noturīga. Un, protams, tie ir cilvēki, pateicoties kuriem viss turpinās un notiek. Ojārs Vācietis ir teicis: «Te nu mēs esam. Debess no perlamutra, tā ir tā gliemežnīca, kas pāri.

Bezvēja nopulēts ezers. Un te mums ir jākļūst par pērlēm.» Jā, mūsu ciematā blakus bezatbildīgiem un vienaldzīgiem cilvēkiem dzīvo daudz aktīvu, čaklu, atsaucīgu un sirsnīgu cilvēku, kurus mēs varam salīdzināt ar pērlēm. Tieši svētku reizē mēs, kā pērļu zvejnieki, varam izcelt mūsu ciemata pērles no dzelmes saulītē un pateikt lielu paldies par viņu ieguldījumu un darbu ciemata un iedzīvotāju labā.

Paldies visiem mūsu senioriem, kas, neskatoties uz lielo gadu nastu, bija paši atnākuši uz svētkiem un izturēja visu garo programmu līdz galam. Tas nemaz nebija tik viegli. Īpašs sveiciens Genovefai Blimhenai, Alisei Deičmanei, Vallijai Briedei, Ligitai Laumai Ozolai, Aivaram Lorencam. Paldies, ka vēl aizvien esat tik darbīgi, kustīgi un neesat kļuvuši vienaldzīgi. Arī jūs mēs saucam par mūsu ciemata pērlēm.

Piedzīvojumu pilnā svētku programma

Rīgas svētki šogad izskanēja jūras zīmē. Un kas tad ir Strazdumuiža, ja ne lielās Rīgas maza daļiņa? Tāpēc arī mēs turējāmies pie jūras. Jau laikus gādājām zili balti strīpainus jūrnieku tērpus, kakla lakatiņus, cepures, zīmējām, krāsojām un izgriezām tematiskas skatuves dekorācijas.

Ilgvaram Hofmanim tika uzticēts sagatavot vēsturisku aprakstu par Rīgas ostas attīstību, bet LNB Rehabilitācijas centra vadītājai Natālijai bija jāgatavo savs stāsts, kamēr Strazdumuižas kluba pašdarbības kolektīvi apņēmās sagatavot dziesmas par jūru. Tika sadalīti pienākumi. Idejiski mūsu svētku skatuve bija domāta kā jūras viļņos peldošs kuģis, kuru pavada lidojošas baltas kaijas, un kuram no nospraustā kursa neļauj nomaldīties bāka ar mirguļojošu uguntiņu.

Par svētku kuģa kapteini tika iecelts Vladimirs Krops un par kapteiņa palīdzi — es. Trīsarpus stundu garumā mēs ar Vladimiru gādājām, lai uz mūsu svētku kuģa klāja raiti mītos svētku uzrunas ar dzeju, apsveikuma vārdi, godināšana ar mazām intervijām un dziesmām.

Apsveikumi mijās ar mūsu kluba pašdarbības kolektīvu muzikālajiem sveicieniem. Īpaši svētkiem tika gatavotas dziesmas par jūru, jūrniekiem, zvejniekiem, meitenēm, kaijām un, protams, par mūžīgu mīlestību.

Dziedāja senioru jauktais koris «Jolanta», vīru vokālais ansamblis «Senozols», sievu vokālais ansamblis «Rudens roze», jauniešu vokālais ansamblis «Pavasara brīnumputni», estrādes ansamblis «Epsilons».

Muzikālu, jautru, humora pilnu izrādi «Mans kuģis tālu jūrā» parādīja kluba Drāmas un dzejas teātris sadarbībā ar deju kolektīvu «Strazdi» (vēl aizvien daudziem atmiņā šarmantās un draiskās nāras parādīšanās), ezermalā spēlēja pūtēju orķestris. Noslēdzās viss ar vakara dejām, kuras spēlēja muzikālā apvienība «Tonic».

Kā ierasts sveicām jaundzimušos bērnus, kas gada laikā — no augusta līdz augustam ir deklarēti SIA «Strazdumuiža». Šogad sveicām trīs meitenītes un trīs zēnus. Godinājām arī 50 seniorus, kas sasnieguši 80 gadu vecumu.