Gunta Bite, LNerB Braila raksta nodaļas vadītāja

Ikvienas tautas valoda ir dzīva. Tā nestāv uz vietas, bet gan attīstās un mainās. Nenoliedzami valodas izmaiņas ir cieši saistītas ar vēsturiskiem notikumiem, citu valodu ietekmi, tehnoloģiju attīstību, kas ietekmē arī valodas atveidi rakstos jeb ortogrāfiju. Par to gadu desmitiem ir rūpējušies izglītoti un zinoši cilvēki, izstrādājot noteikumus latviešu valodas ortogrāfijai. Tomēr arī tie laika gaitā ir mainījušies, piem., 1908. gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija Kārļa Mīlenbaha vadībā noteica, ka starp garajiem patskaņiem ir arī burts ō (Braila rakstā to pieraksta kā latīņu valodas burtu Z), starp burtiem ar mīkstinājuma zīmēm ir burts ŗ (Braila rakstā pieraksta kā kvadrātiekava vaļā), savukārt divskaņus ie un o (kā vārdā «ola») pieraksta pēc lietuviešu parauga ie un uo (šis pieraksts ir sastopams grāmatā «Mūsu karoga stāsti», kas šobrīd tiek reproducēta Braila rakstā). 1921. gadā Latvijas Republikas valdība izdeva lēmumu, ka turpmāk divskaņa uo vietā jāraksta burtu o. Savukārt burta ŗ izmantošanu atcēla 1946. gadā, kad Latvijā ieradās speciālisti no Maskavas un izstrādāja jaunu ortogrāfijas likumu. 1995. gadā tika izdota «Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca», kas atspoguļo pašreizējo latviešu valodas ortogrāfiju.

Arī Braila raksta ortogrāfija, kopš tās izstrādāšanas, ir mainījusies un attīstījusies. Bez šaubām, latviešu valodas pareizrakstības noteikumi attiecas arī uz Braila rakstu, tomēr te ir kāda atšķirība. Diemžēl latviešu valodā Braila rakstā netika ieviesta lielā vai mazā burta pazīšanas zīmes lietošana, tāpēc neredzīgam lasītājam pašam jāpārzina Lielā burta lietošanas likums, jo grāmatās pie šiem vārdiem netiek liktas zīmes. Tajā pašā laikā, grāmatu reprodukcijas Braila rakstā procesi ir autortiesību objekts, kas nosaka, ka reprodukcijas laikā jāievēro autora izteiksmes un pieraksta veids. Piemēram, ja autors raksta, izmantojot rusicismus vai anglicismus, grāmatu reproducētāji tos nedrīkst labot. Turklāt, ja autors savā darbā izvēlējies ar lielo burtu rakstīt vārdus, kas parasti rakstās ar mazo (piem., Spēks), reproducētājam ir pienākums pirms vārda ievietot latīņu alfabēta lielā burta pazīšanas zīmi (turpmāk — lielā zīme), kas Latvijā pierakstās ar 4., 6. punktu.

Turpinot par lielo zīmju lietošanu Braila raksta grāmatās, nebūtu par skādi atgādināt to lietojumu pie saīsinājumiem. Parasti pie saīsinājumiem tiek liktas divas lielās zīmes, ņemot vērā to, no kādas valodas vārdiem tas ir veidots, kā arī to, vai visi abreviatūras burti ir lielie. Piemēram, USA (United States of America) — raksta ar divām latīņu alfabēta lielām zīmēm un angļu valodas burtiem. КГБ (Комитет государственной безопасности) — raksta ar divām krievu valodas alfabēta lielām zīmēm (4., 5. punkts) un attiecīgās valodas burtiem. Ja abreviatūra ir veidota no latviešu valodas vārdiem, piem., ANO (Apvienoto Nāciju organizācija), tad zīmes netiek lietotas. Tomēr ir izņēmumi. Ja abreviatūru var sajaut ar kādu no latviešu valodas vārdiem, piem., ES (Eiropas Savienība) vai TO (teritoriālā organizācija), tad pirms saīsinājuma tiek lietota viena latīņu alfabēta lielā zīme.

Te ir svarīgi atcerēties, ka neatkarīgi no tā kādā valodā teksti tiek atspoguļoti, Latvijā izdotajās Braila raksta grāmatās jāizmanto Latvijā pastāvošās Braila raksta pareizrakstības tradīcijas, tādas kā — latīņu alfabēta lielā zīme ir 4., 6. punkts; mazā zīme — 6. punkts; aiz komata netiek likta atstarpe; teksta atkāpes tiek rakstītas 3. «rūtiņā» ar teksta pārnesumu 1.; dzeju raksta 1. «rūtiņā» ar pārnesumu 3. Savukārt lappušu numerācijai jāatrodas lapas augšējā labajā malā — kā pāra tā nepāra lappusēs. Šādus Braila raksta tekstu reprodukcijas noteikumus nosaka gadiem izkoptas tradīcijas, kas balstītas uz loģiku un starptautisko pieredzi. Piemēram, pierakstot tekstus svešvalodās, tiek izmantots konkrētajā valstī pastāvošais alfabēts, saglabājot Latvijas interpunkciju.

Kā jau tika minēts raksta sākumā: valoda un tās pieraksts ir dzīvs, tāpēc ik pa laikam mums ir jābūt gataviem kādām izmaiņām vai papildinājumiem arī Braila raksta pierakstā, tomēr tiem ir jābūt uz loģiku balstītiem un pamatotiem. Lūk, pāris izmaiņu un papildinājumu, kas ieviesti turpmākajos tekstu reprodukcijas Braila rakstā procesos.

1. Līdz pat mūsdienām Vācijā grāmatas Braila rakstā tiek izdotas trijos veidos: pilnajā, saīsinātajā (noteiktu burtu savienojumi tiek aizvietoti ar vienu simbolu) un stenogrāfijas pierakstā. Latvijā gadu desmitiem tika izmantots saīsinātais pieraksts. Tomēr 2016. gada nogalē Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta redakcija, kas ir 1953. gada neredzīgo raksta redakcijas pārmantotāja un tradīciju uzturētāja, aizdomājās par mūsdienu lasītāju, kurš nepārzina šo saīsināto pierakstu, jo arī skolā jau kādu laiku šī valoda netiek mācīta. Šobrīd neredzīgam lasītājam daudz palīdz interneta vārdnīcas, atliek vien pareizi ievadīt vārdu. Nezinot kādus burtus aizvieto konkrētais simbols, nav iespējams atrast vācu valodas vārdam tulkojumu, nemaz nerunājot par informācijas atrašanu. Šī iemesla dēļ Braila raksta redakcija, profesionālā redaktora Ivara Ozoliņa vadībā, nolēma, ka vācu valodas pierakstam jāmainās lasītājam saprotamā veidā. Tas nozīmē, ka sākot ar 2017. gadu, reproducējot grāmatas Braila rakstā, vācu valodas teksti tiks pierakstīti pilnajā pierakstā bez saīsinājumiem.

2. Šobrīd informācijas tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Tās arvien biežāk ienāk mūsu ikdienā un kļūst par neatņemamu sastāvdaļu kā ikdienas dzīvē, tā arī komunikācijā un darba vidē. Arī Braila raksta tekstos ne vienu reizi vien parādās mājaslapu, e-pastu adreses, kas nezinātājam var sagādāt lielas raizes. Lai mazinātu neizpratni paskaidrojam, ka interneta adreses tiek pierakstītas ar latīņu alfabēta burtiem, nevis latviešu, tāpēc tās ir bez garumzīmēm un Braila rakstā priekšā tiek likta latīņu alfabēta mazā burta zīme jeb 6. punkts. E-pasta adresēm 4. punkts apzīmē zīmi @ (et), bet mājaslapu adresēs latviešu valodas burts U apzīmē šķērssvītru jeb slīpsvītru (/), kas atdala vietnes sadaļas.

3. Lai ievērotu autortiesību prasības pie tekstu reprodukcijas Braila rakstā, turpmāk tiks reproducēts arī grāmatās iekļautais literatūras saraksts, kas pierakstīts, izmantojot Bibliogrāfiskā apraksta standarta noteikumus. Lai to varētu izdarīt, Braila raksta redakcijai vajadzēja meklēt risinājumu, kā turpmāk Braila rakstā pierakstīt bibliogrāfijas specifiskos apzīmējumus, jo līdz šim šādi apzīmējumi nebija ieviesti. Pēc radošām diskusijām un bibliogrāfa konsultācijām, tika nolemts lietot šādas bibliogrāfisko aprakstu zonu atdalošas zīmes:

- slīpsvītra ar atstarpēm abās pusēs ( / ) — atstarpe, latviešu val. alfabēta burts U, atstarpe

- divas slīpsvītras ar atstarpēm abās pusēs ( // ) — atstarpe, latv. val. burti UU, atstarpe

- kols ar atstarpēm abās pusēs ( : ) — atstarpe, defise, atstarpe

- semikols ar atstarpēm abās pusēs ( ; ) — atstarpe, semikols, atstarpe

- vienādības zīme ar atstarpēm abās pusēs ( = ) — atstarpe, vienādības zīme, atstarpe.

2017. gads Latvijas Neredzīgo bibliotēkai un visiem Braila raksta grāmatu lasītājiem būs īpašs. Šogad apritēs 95 gadi, kopš 1922. gadā skolotāji P. Eihe un A. Rutkis izstrādāja latviešu alfabētu Braila rakstam. Par godu šim nozīmīgajam notikumam, Braila raksta redakcija izdos vadlīnijas grāmatu reprodukcijai Braila rakstā. Tajā būs apkopoti vairāku pasaules valstu šobrīd spēkā esošie Braila raksta alfabēti, Latvijā pastāvošās Braila raksta interpunkcijas un ortogrāfijas tradīcijas, poligrāfijas noteikumi, t.sk., teksta aplauzuma veidošana. Lai šīs vadlīnijas būtu visaptverošas un detalizētas, aicinām piedalīties to izstrādē, informējot par tēmām, kas būtu jāiekļauj grāmatā. Būsim priecīgi par Jūsu līdzdalību!