Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Top sociālo uzņēmumu likums

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2017 / Nr. 2 - 2017

Top sociālo uzņēmumu likums

Annija Petrova

Latvijā vēl nav īpašu nosacījumu sociālo uzņēmumu darbībai, tāpēc tie visbiežāk noformēti kā nevalstiskās organizācijas (NVO) — biedrības vai nodibinājumi. Šo problēmu Latvijā grasās novērst, taču iesaistītie pauž bažas par iecerēto nosacījumu, ka visa peļņa būtu jāatvēl sociāli nozīmīgiem mērķiem

Ir uzņēmumi, kuru galvenais uzdevums ir gūt peļņu. Taču ir uzņēmumi, kas dibināti arī citam nolūkam — uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti, iekļaut darba tirgū, piemēram, cilvēkus ar invaliditāti vai cilvēkus, kuriem palikuši daži gadi līdz pensijai. Ar to nodarbojas sociālie uzņēmumi.

 

Pārdod, lai palīdzētu

Jelgavā labdarības veikalā «Tuvu» apmeklētāji cilā piedāvātās preces: puķu podus, brilles, skatās drēbes, apavus un dažādas citas mantas. Labdarības veikalu atvēra 2015. gadā. Taču uz šo vietu tas pārvācies nesen, un apmeklētāju kļuvis vairāk. Pie durvīm joprojām palikuši piekārti krāsaini baloni, kurus uzdāvinājuši jaunie kaimiņi. Šajā labdarības veikalā pārdod mantas lielākoties no Vācijas.

Pārdevēja un konsultante Eva Meldere stāsta, ka dažreiz apmeklētāji ne pilnībā izprot labdarības veikala mērķus: «Cilvēkiem šķiet, ka tā labdarība ir vērsta uz viņiem, bet īstenībā viņi ar savu pirkumu piedalās biedrības darbā.» Veikalu ir dibinājusi biedrība «Tuvu», un no pircējiem iegūto peļņu tā izmanto, lai organizētu dažādus pasākumus un nometnes trūcīgām ģimenēm. Veidot veikalu iedrošināja partneri no Vācijas, kas ziedo biedrībai dažādas mantas. Daļu no šīm mantām atdod trūcīgajiem, savukārt daļu pārdod veikalā.

Nākotnē biedrība cer iegūt sociālā uzņēmuma statusu. Pagaidām tas nav iespējams, jo valsts vēl nav radījusi tam mehānismu. Šobrīd Latvijā top sociālās uzņēmējdarbības likums.

Lāsma Cimermane, lai gan ikdienā neseko līdzi tā tapšanai, cer, ka tas sakārtotu pašreizējo situāciju: «Būtu skaidrība, ko mēs drīkstam darīt, ko mēs nedrīkstam darīt, kas ir atļauts, kas nav atļauts. Jo šobrīd, man liekas, ir tāda taustīšanās. Mēs kā biedrība, kā nevalstiskā organizācija it kā nodarbojamies ar uzņēmējdarbību, un arī nav skaidrs varbūt, cik daudz mēs to drīkstam un cik mēs to nedrīkstam. Nav, man liekas, īsti reglamentēta tā darbība. Un tāpēc varbūt ir nedrošība, tāda taustīšanās. Es domāju, ar likuma pieņemšanu būtu skaidrība, kas ir kas. Uz to vairāk tās cerības.»

Tas būs īpašs regulējums, kas paredzēs atbalstu sociāli nozīmīgiem uzņēmumiem —

atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Tāpat sociālais uzņēmums varēs saņemt ziedojumus vai dāvinājumus, nodarbināt brīvprātīgos. Tas cita veida uzņēmumam ir liegts. Pašvaldībām būs tiesības piešķirt sociālajam uzņēmumam nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Tāpat pašvaldībām būtu tiesības piešķirt šādiem uzņēmumiem mantu un cita veida atbalstu. Taču, lai saņemtu šo atbalstu, būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Sociālais uzņēmums var nodarbināt ilgstošus bezdarbniekus, cilvēkus ar invaliditāti. Tas var sniegt sociālos pakalpojumus, atbalstīt zinātni, vides aizsardzību, veicināt izglītības pieejamību. Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību jeb SIA. Tāpat, piemēram, tam jānodarbina algoti darbinieki.  Tāpat uz sociālo uzņēmumu attiektos vēl viens svarīgs nosacījums: uzņēmums peļņu nesadala, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Šis noteikums nosaka, ka visa peļņa vai nu jāiegulda atpakaļ uzņēmumā, vai arī jāpalīdz cilvēkiem, kurus nodarbina, jāiegulda nauda labdarībā vai citu sabiedrībai svarīgu mērķu īstenošanā.

 

3D zīmējumi neredzīgajiem

Taču šis nosacījums raisa diskusijas. «Te ir tagad tā nianse. Tur ļoti skaistos vārdos ir aprakstīts tas, ka pēc būtības sociālajam uzņēmumam nevar būt peļņas,» kritiski noskaņots ir uzņēmējs Mareks Matisons, «manuprāt, ja mēs strādājam ar uzņēmējdarbību, nodarbojamies, ieguldām tajā savu laiku un enerģiju, tad mūsu nākotnes mērķis ir nopelnīt un ar šo nopelnīto naudu izdarīt kaut ko vairāk.»

Mareks Matisons ir uzņēmuma «Tactile Eyesight» idejas autors. Šobrīd uzņēmums ir dibināšanas procesā, un Mareks Matisons vismaz pagaidām strādās kā individuālais komersants. Uzņēmumā veido 3D attēlus neredzīgu cilvēku izglītībai. Piemēram, iedomājieties uzzīmētu meiteni, kurai melnā krāsā ir apvilkta kontūra. Zīmējumu izdzēsiet un atstājiet tikai kontūru. Velkot pa apjomīgu kontūru ar pirkstu kā pa trotuāra maliņu, jūs jūtat, kas ir uzzīmēts.

Iepriekš ideja bija izpelnījusies arī starptautisku atzinību. Sākotnēji uzņēmums bija iecerējis veidot grāmatas, kurās publicētu stāstus Braila rakstā ar attēliem neredzīgajiem bērniem: «Kuras ir drukātas ar 3D drukas palīdzību 2015. gada pašā nogalē tad, kad mēs domu biedru grupa satikāmies pilnīgi nejauši «Global start-up battle» konkursā.» Laika gaitā izrādījās, ka no potenciālajiem klientiem — Eiropas neredzīgo izglītības iestādēm — lielāka interese ir nevis par grāmatu, bet gan tieši par attēliem. «Jo ikdienā neredzīgo skolā pedagogs veido savu mācību programmu, stāsta savus stāstus. Un grāmata var būt tikai viena detaļa tajā mācību gada posmā, kura laikā bērnam tiek iemācīts kaut kas jauns literatūrā, matemātikā, botānikā, bioloģijā. Un viņu intereses ir drusku citas. Tātad daiļliteratūra — tas ir jauki, ka tas būtu, bet lielāka interese no viņiem kā no potenciālajiem klientiem un pircējiem ir tieši par šiem 3D attēliem, kuri lēnā garā top. Mēs veidojam šo attēlu datu banku,» stāsta Matisons.

Šobrīd ideju par stāstiem Braila rakstā ar taktilajām ilustrācijām uzņēmums ir atlicis. Mareks Matisons ar kolēģiem cenšas piesaistīt līdzekļus savai idejai par 3D attēliem: «Uzņēmēji, kas ir riska kapitālisti un potenciālie investori, paskatās biznesa plānu, kāda ir atdeve par manu investīciju, ko tad es dabūšu pretī. Un viņi ļoti racionāli rēķina visu tieši tajā pašā naudā. Ja es lasu šobrīd esošo Sociālās uzņēmējdarbības likuma redakciju, šķiet, ka jūs esat kādu tā kā apvainojis tad, kad jūs sākat runāt par naudu. Peļņa? Nē, nu ko jūs. Un, manuprāt, tas nav pareizi.»

Jauno likumu plāno pieņemt vasarā, un iecerēts, ka tas stāsies spēkā nākamgad. Pēc Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas aplēsēm, Latvijā ir aptuveni 80 līdz 120 biedrību, nodibinājumu vai retākos gadījumos uzņēmumu, kas darbojas pēc sociālās uzņēmējdarbības principiem.