"Neredzīgo biedrības ciemats" ir nosaukums vienam no mikrorajoniem Daugavpilī. Tajā ir vairākas daudzdzīvokļu ēkas, ražošanas zona un sava specifiskā infrastruktūra, kā arī  īpaša atmosfēra. Vietējie iedzīvotāji vairāk jūtas kā ciemata, nevis pilsētas iedzīvotāji. Intervijas laikā mazu ekskursiju pa ciematu vada Ludmila Borska un Romāns Pranēvičs.

Ludmilai ir 3. grupas invaliditāte, viņa dzīvo Neredzīgo biedrības ciematā 46 gadus. Pēdējos septiņus gadus, Ludmila vada ciemata padomi. Tā ir  sabiedriska organizācija, kas izveidota pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas. "Lai varētu veikt dažus projektus un tos īstenot," skaidro Ludmila. 

Romānam Pranēvičam kopš bērnības ir redzes invaliditāte. Viņš ir dzimis Daugavpilī, bet dzīvo citā pilsētas mikrorajonā un nekad nav dzīvojis Neredzīgo biedrības ciematā. Daugavpils Universitātē viņš ieguva maģistra grādu sociālajā psiholoģijā. Nesen viņš vadīja Latvijas Neredzīgo biedrības vietējo nodaļu. Šīs filiāles birojs ir viens no ciemata ēkas dzīvokļiem.

Vairāk ar Ludmilu un Romānu par Neredzīgo biedrības ciematu, lasi intervijā krievu valodā šeit: http://novayagazeta.ee/articles/36053/