Tamāras Dorofejevas pērlīšu eņģeļu spīdums
Vēlos iepazīstināt ar sirsnīgu sievieti no Dagdas novada, ar kuru mums vajadzētu lepoties par viņas dzīves mīlestību, neatlaidību un neviltotu optimismu. Viņa uzskatāmi pierādījusi, ka cilvēks ar redzes traucējumiem dzīvo pilnvērtīgu, radošu un aizraujošu dzīvi, ja pats vien to vēlas.
Tamāra Dorofejeva dzimusi Rīgā 1946. gadā, bet uzaugusi un bērnību pavadījusi Daugavpilī, kur pabeigusi Daugavpils 12. septiņgadīgo skolu, pēc tam mācījusies un absolvējusi Daugavpils Medicīnas skolu. Tad sākusi strādāt Daugavpils bērnu slimnīcā un Stomatoloģiskajā poliklīnikā, vēlāk — dažādās pirmskolas izglītības iestādēs gan par audzinātāju, medmāsu un arī par ēdināšanas speciālisti. Pēdējos 42 gadus Tamāra dzīvo Dagdas novadā, Ezernieku pagastā, ainaviskā Ežezera krastā, kur arī strādājusi bērnudārzā un Ezernieku vidusskolā.
Kaut arī redze Tamārai vienmēr bijusi vāja, viņas sirdsdarbs ir izšūšana — gan ar pērlītēm, gan diegiem krustdūrienā viņa spēj radīt apburošas gleznas. Jautāju — kā tad tā? Kā spējat saskatīt tādus smalkumus? Tamāra smaidīdama atbild: «Mīlestība uz rokdarbiem man bijusi kopš agras bērnības, jo mana mamma bija liela rokdarbniece — mājās visi tepiķi, grīdu celiņi, gultu pārklāji un aizkari bija izšūti rišeljē tehnikā. Tomēr man sirdij tuvāka ir krustdūrienu tehnika. Bet tā nopietni gleznu izšūšanai es pievērsos tad, kad aizgāju pensijā, tas bija pirms 15 gadiem».
Šajos gados Tamāra jau izšuvusi apmēram 70 krāšņas gleznas, tajā skaitā arī piecus lielformāta darbus līdz 100’000 krustdūrieniem.
Savus darbus Tamāra labprāt rāda dažādās izstādēs, kā arī dāvina Dagdas pareizticīgajai baznīcai, radiem un draugiem. Viņas darbi apskatāmi arī plašajā pasaulē — Anglijā, Īrijā, Francijā, Polijā, Baltkrievijā un Krievijā. Tamāra ļoti mīl ziedus, tāpēc arī gleznās atspoguļota plaša ziedu gamma. Bet ir arī bērnu gleznu sērija ar lācīšiem, zaķīšiem un citiem dzīvnieciņiem. Tomēr vismīļākie Tamārai esot eņģeļi. Katras izstādes darbos esot kāds noslēpums — viena glezna izšūta ar vilnas diegiem. Ja kāds šo gleznu atrodot, tad Tamāra viņam dāvinot eņģeli.
Kopā ar vīru, kuram ir pirmās grupas kustību invaliditāte, Tamāra uztur nelielu saimniecību, un abi ir laimīgi par esošo dzīvi. Viņa uzskata, ka ir bagāta — trīs bērni, astoņi mazbērni un jau viena mazmazmeitiņa. Brīvajā laikā viņa rakstot dzeju, kuru lasot sabiedriskos pasākumos. Līdzcilvēkiem Tamāra iesaka nekad nezaudēt ticību, jo ir pārliecināta — ja kaut nedaudz sevi sāksi žēlot un domāt par nelaimēm, kas mūs skar, tad notiks cilvēka iekšējā katastrofa. Vienmēr vajag būt laipniem pret citiem, biežāk smaidīt un vienmēr jāsaglabā optimisms — to viņa iesaka pēc savas dzīves pieredzes. Tamāra pat pirms otrās acu operācijas (2015.g.), kad vairs varēja redzēt tikai 1 cm attālumā, nezaudēja stimulu cīnīties un turpināja izšūt savas gleznas zem lielā palielināmā stikla ar divām brillēm uz acīm. Viņa neieslīga depresijā un nežēloja sevi.
15. oktobrī SIA «LNB Rehabilitācijas centrs» telpās (Braila ielā 8, Rīgā) tika atklāta Latvijas Neredzīgo biedrības Daugavpils teritoriālās organizācijas rokdarbnieces Tamāras Dorofejevas izšūto gleznu izstāde «Pavasara motīvi». Izstādes ekspozīciju veido krustdūriena un pērlīšu izšuvumu tehnikā veidotas gleznas, kas tematiski iedalāmas divās grupās — svētbildes un ziedu kompozīcijas. Visas svētbildes ir darinātas pērlīšu izšuvumu tehnikā, un tajās Tamāra atainojusi Pestītāju, Žēlsirdīgo Dievmāti un citus svētos.
Tamāra šo izstādi veltījusi Latvijas Neredzīgo biedrības Daugavpils teritoriālās organizācijas sešdesmit gadu jubilejai, un Rīgā tā būs apskatāma vēl tikai līdz 30. novembrim. Bet Daugavpilī no 21. novembra būs redzami Tamāras jaunākie mākslas darbi, kā arī trīs svētbildes, kuras rokdarbniece ļoti sargā un mīl — tās iesvētījis pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs. Tamāra saņēmusi arī paša metropolīta svētību kādā sabiedriskā pasākumā savai radošajai darbībai.
Šo sarunu ar Tamāru Dorofejevu vēlētos noslēgt ar viņas labākās draudzenes Zofijas Ioņinas sirsnīgo dzejoli «Dagdas novads», kuru pārtulkojuši Ezernieku vidusskolas audzēkņi kopā ar pasniedzēju Ainu Zariņu.
Dagdas novads
Ezeru zilās acis vilina klāt,
Uz Dagdas parku grib aicināt.
Kur Līgo un Annas svētkus svin:
Kur dejas un dziesmas kamolā tin.
Ežezerā viļņi glāsta daudzas salas,
Makšķerēt un sērfot arī te ir ļauts.
Zivju zupu garšot, mācīties par dabu,
Uzzināt un pētīt «Jaundome» mūs sauc.
Ja jūs esat dēkaiņi — tad braucam!
Narūtai pa pēdām seko, trauc:
Japānas ofuru, upes ūdens pelde,
«Obiķeļa» prieki — katram īsta veldze.
Asūne kā skaista turku meita
Mīļu sirdi tikai vienam sniedz.
«Mīlestības taka» — tā ir viņas teika.
Pastaigāt pa to nevienam neaizliedz.
Arī Andrupenē vajag paciemoties,
Lauku sētu, takas izstaigāt,
«Sovaļņiku» dziesmas ieklausīties,
Gardo rudzu maizi piekost klāt.
Ozolu birzs, svētnīcas un pilskalni,
Kultūrcentrs «Ķepa», Rāznas dabas parks,
Krūmakalna pils ar aizsargvalni,
Katram latgalietim tas ir dārgs.
Visu izteikt trūkst man vārdu,
Labāk atbrauc, paskaties un saki savu vārdu:
Kas vēl var būt labāks par Dagdas novadu!
Paldies Tamārai Dorofejevai par šo sirsnīgo sarunu un novēlam turpmākajā dzīves ceļā nezaudēt pozitīvo attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem un radošo iedvesmu, darinot savus brīnišķīgos darbus!
Ar Tamāru Dorofejevu sarunājās
Aija Sabale.
