Tajā tālajā 19. gadsimtā Ventspils novada Užavas muižā dzīvoja vācu pavalstnieki Kārlis Bauers un Elizabete (Zahe) Bauers. Šajā ģimenē 1883. gadā piedzima Aijas vectēvs Eduards Vilhelms Bauers, kurš izveidoja ģimeni ar Orči Kalažu. Viņiem no Užavas muižas piešķīra zemi zemnieku saimniecības «Purviņi» izveidošanai. Te 1907. gadā piedzima Aijas mamma Finelija Bauere, kura 1934. gadā apprecējās ar Jāni Grīntālu. Ģimenē bija pieci bērni: Ilga, Aija (1938. gada 1. maijs), Imants, Skaidrīte un Haralds. Izglītību Aija ieguva Užavas pamatskolā, Ventspils J. Fabriciusa 1. vidusskolā un Rīgas 22. vidusskolā. Kad nomira Aijas tētis, viņai bija jāpalīdz ģimenei, tādēļ jau 17 gados sāka strādāt. Ieguva specialitāti — rūpniecības uzņēmuma grāmatvede, bet mācījās Aija visu mūžu dažādos kursos. Pēc smagas slimības un redzes zuduma 1971. gadā Aijai tika piešķirta invaliditāte. Šajā laikā viņa pirmo reizi saskārās ar neredzīgiem cilvēkiem. Viņu uzrunāja Ventspils starprajonu organizācijas priekšsēdētājs Valfrīds Feldmanis un piedāvāja palīdzību.
1974. gada 24. aprīlī tika nodibināta Latvijas Neredzīgo biedrības Ventspils starprajonu organizācija, un 1975. gada 14. aprīlī Aijai šajā organizācijā piedāvāja rehabilitatores darbu. 1983. gadā viņa tika ievēlēta par šīs organizācijas priekšsēdētāju. Lai varētu pilnvērtīgi strādāt ar neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, Aija mācījās Maskavā, kur apguva neredzīgo rakstu un darbu ar cilvēkiem, kuriem ir redzes invaliditāte. Vēl dažādos kursos viņa apguva prasmi rakstīt projektus līdzekļu piesaistei, saskarsmes mācību, iepazinās ar sociālo un rehabilitācijas darbu, kā arī juridisko jautājumu risināšanas īpatnībām un jaunākām tehnoloģijām, kas nepieciešamas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Aija piekrita strādāt šajā darbā, jo pašai, izejot šo neredzības ceļu, gribējās ar savu pieredzi kaut nedaudz palīdzēt citiem ar līdzīgu likteni. Viņa uzskatīja, ka tā ir Dieva griba būt šai vietā un strādāt citu labā, kā misiju atstrādāt pēc labākās sirdsapziņas un vairākkārtējas Dieva dotas iespējas dzīvot.

Gandrīz 40 gadus no sava mūža Aija pavadījusi, strādājot Latvijas Neredzīgo biedrībā. Ir paveikts daudz un palīdzēts daudziem. Aija stāsta, ka prātā visspilgtāk palicis pats pirmais pasākums, kuru 1979. gada 25. oktobrī viņa organizēja, atzīmējot Luija Braila 170. gadadienu. Tika sameklēta grāmata vācu valodā par Luiju Brailu un izgatavots viņa portrets, kas tagad grezno Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Ventspils filiālbibliotēku. Pasākums notika Dzelzceļnieku klubā Ventspilī, un tajā piedalījās Paņevežas deju kolektīvs, koris «Līvzeme», «Sarma» un Ventspils mūzikas skolas meiteņu ansamblis, kas izpildījis speciāli pasūtītas kompozīcijas. Komponisti Kārlis Tenne un Māra Aivare uzrakstījuši mūziku ar dzejnieces un rakstnieces Dzintras Žuravskas vārdiem. Pasākums bija izdevies, un cilvēki bijuši sajūsmā.
Liels darbs tika ieguldīts, rajonā apsekojot visus tos cilvēkus, kuriem ir redzes invaliditāte, kā arī pārrunājot risināmās problēmas ar ģimenes locekļiem, lai palīdzētu pēc invaliditātes iegūšanas atgriezties aktīvajā dzīvē, sniegtu nepieciešamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu. Šis nav bijis viegls darbs, tomēr to veikt Aijai palīdzēja viņas lielā pieredze.

Aija ir augusi kopā ar LNB Ventspils teritoriālo organizāciju, to lolojusi un auklējusi. Ar viņas palīdzību atjaunots un labiekārtots īpašums ar dārzu Baldones ielā 16, Ventspilī, kurā šobrīd atrodas Ventspils organizācija. Aijas darbības laikā uzņemti biedrībā un apsekoti dzīvesvietā 638 cilvēki ar redzes invaliditāti. 1971. gadā Puzes ciemā tika nopirkts īpašums «Jaunupes » ar zemi 8570 kvadrātmetri, kurā tika uzceltas jaunas mājas, labiekārtota un 1976. gadā atklāta atpūtas bāze. Tās pastāvēšanas laikā līdz 1990. gadam bija atpūtušies 199 cilvēki (591 dienu). Atpūtas bāzi labiekārtoja un uzturēja paši redzes invalīdi. 1993. gadā, kad, samazinoties līdzekļiem, kas ietekmēja atpūtas bāzes uzturēšanu, zemei pieteicās īpašnieks Jānis Puķe no Amerikas, Aija centās darīt visu, lai īpašumu saglabātu, bet LNB Centrālajā valdē tam nebija atsaucības. Īpašums ar zemi tika pārdots Aivaram Lembergam.

Ar Aijas aktīvu līdzdalību Ventspils pilsētā tika sakārtota vide un pielāgota neredzīgu cilvēku vajadzībām — jaunas autostāvvietas, apzāģēti koki, iekrāsotas dzeltenās līnijas, kas atdala ietvi no braucamās daļas, un uzstādīti ar skaņu aprīkoti 20 luksofori. Aija piedalījusies Ventspils Nevalstisko organizāciju centra statūtu izstrādē un iesaistījusies vietējās nodaļas darbā. Ar Ventspils pilsētas domes lēmumu tika iekļauta Integrācijas komisijā, palīdzot tai izstrādāt nolikumu cilvēku ar redzes invaliditāti pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā.
Strādājot Latvijas Neredzīgo biedrībā, Aija meklēja iespēju Ventspilī izveidot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiāli. 1978. gada 1. decembrī tā tika atvērta, un pirmās bibliotekāres pienākumus veica Dzidra Uzpils. Bibliotekāres darba pienākumus Aija uzņēmās 1999. gada 14. janvārī, kad Dzidra aizgāja mūžībā. Darbs bibliotēkā nebija viegls — audiogrāmatas tika ieskaņotas kasetēs un biedriem nosūtītas pa pastu. Lai pārvadātu grāmatas, transporta nebija, tādēļ tās pārnēsāja rokām, arī Braila grāmatas. Tās Aija bieži vien veda
no Rīgas ar sabiedrisko autobusu, lai pēc tam nogādātu neredzīgiem bērniem. Aija organizēja un vadīja bibliotēkā dažādus pasākumus. 2004. gada 24. jūlijā LNerB Ventspils filiālbibliotēka tika reģistrēta bibliotēku reģistrā. Aija aizgāja pensijā 2011. gada 31. maijā. Bibliotēkā bija nostrādāti 12,5 gadi. Viņas darbs nebija tikai Ventspilī. Vairākos sasaukumos Latvijas Neredzīgo biedrības kongresos Rīgā viņa tika ievēlēta Centrālajā valdē, kur vadīja Sieviešu komisiju. Strādāja arī Sociālās aprūpes, Ārējo sakaru un Ekonomikas komisijā, bija LNB Centrālās valdes priekšsēdētāja vietniece. Aija pārstāvēja Latviju pasaules un Eiropas neredzīgo organizāciju ģenerālajās asamblejās, kas deva iespēju daudz mācīties no ārvalstu kolēģiem.

No LNB Ventspils teritoriālās organizācijas priekšsēdētājas amata Aija aizgāja 2011. gada 1. decembrī, bet no darba biedrības Centrālajā valdē Rīgā — 2012. gada 15. augustā (pēc kongresa). Pēc aiziešanas no darba pelnītā atpūtā Aija Zenta Vesele sarakstīja grāmatu par LNB Ventspils teritoriālās organizācijas vēsturi (1974 — 2012). Tā tika prezentēta 2014. gadā.
2012. gada 4. maijā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniedza Aijai Atzinības krusta 1. pakāpes (zeltītu) goda zīmi. 2017. gadā Aija izdeva savu dzejas grāmatu «Dvēseles noskaņas», kuru prezentēja 2017. gada 21. janvārī Ventspils Galvenajā bibliotēkā.
2018. gadā viņa sarakstīja grāmatu «Baueru-Grīntālu dzimtas hronika».
Aija par savu mūža darbu saka: «Latvijas Neredzīgo biedrības teritoriālajā organizācijā ir strādājuši konkrēti cilvēki, kuru mūžs pilnīgi vai daļēji atdots Ventspils organizācijai. Tie ir neredzīgi, vājredzīgi un redzīgi cilvēki, kuri godīgi strādājuši vienā saimē, lai redzes invalīdiem dzīvē būtu vairāk smaidu, prieka un saules. Panāciet viņiem pretī un pasniedziet atbalstam draudzīgu roku. Pateicos visiem, kas kopīgi ar mani strādājuši šo grūto, bet pateicīgo darbu. Arī neredzīgi cilvēki tiecas uz gaismu. Tumsa nav biedējoša, ja blakus ir sirsnība, sapratne un palīdzība. Ne velti saka: «Dots devējam atdodas!» Visu šo darbu esmu veikusi ar mīlestību sirdī, ar prieku un gandarījumu par paveikto. Mīlot cilvēkus sev apkārt kā ģimenē, kurā katrs savs bērns tiek mīlēts. Tas dod gandarījumu un apziņu, ka esi bijis vajadzīgs. Ja tevi atceras, tad mūžs nav bijis veltīgs.»

Kad manis vairs nebūs
Šajā pasaulē baltā...
Es atgriezīšos ziedā sārtā,
Vai līdz ar pavasari
Šalcošā bērzā baltā.
Vai lietus lāsē vēsā,
Kas tavu vaigu glāstīs,
Vai kastaņkoka svecēs,
Kas smaržu vilni apkārt kaisīs.
Es atnākšu pie tevis sapnī —
Kā bērnībā pasaku tev stāstīt
Un, kad tev gribēsies —
Atmiņu lappuses šķirstīt…
A. Z. Vesele

Materiāls no Guntas Bites grāmatas „Klusie vēstures veidotāji”
Autors:  Ainars Šepetauskis

Fotogrāfiju autors Vitālijs Vinogrādovs.   

Materiālu publicēja: Inese Kaktiņa