Neaizstājamu cilvēku neesot. Tomēr attiecībā uz Latvijas Neredzīgo biedrību šis apgalvojums nav patiess, jo nelielā kontingenta resursā nevar būt daudz labi izglītotu un izcili apdāvinātu cilvēku ar savstarpēju aizvietojamību, kāds bija Aivars Lorencs un arī Edgars Runga. Ar Edgaru Rungu man bija divējāda saskarsme — kā muzikantam un arī gan mācību grāmatu, gan citas literatūras
reproducēšanā Braila rakstā.
Savās muzikanta gaitās no 1958. līdz 1960. gadam kopā ar Edgaru spēlēju deju mūziku vietējā klubā un kluba
pašdarbības kolektīvu izbraukumos visā Latvijā. Arī «Rondo» priekštecī — LNB Rīgas uzņēmuma koncertansamblī Aiņa Ēķupa vadībā. Tajā laikā es biju vairāk informēts par modē nākušo deju mūziku, spēlēju Edgaram priekšā no rietumu radio stacijām saklausītas melodijas, viņš savukārt pēc dzirdes tās pārvērta notīs, piemeklēja interesantu harmonizējumu klavierēm un akordeonam (mūsu kapelā bija Edgars Runga (klavieres), Ēriks Silenieks (akordeons), Leons Rozenfelds (bungas) un es (klarnete)).

Īpaši liels Edgara Rungas ieguldījums ir matemātikas, fizikas un ķīmijas mācību grāmatu reproducēšanā Braila rakstā, strādājot par redaktoru grāmatu izdevniecībā «Zvaigzne ABC». Viņš perfekti pārzināja visu šo zinātņu nozaru attiecīgos simbolus Braila rakstā, formulu un vienādojumu rakstību, analītiski lasīja mācību grāmatu oriģinālizdevumus, atrada tur daudz kļūdu, zvanīja uz attiecīgo
izdevniecību redakcijām, dabūja atļauju labot kļūdas, un rezultātā mācību grāmatu kvalitāte Braila rakstā bija augstāka nekā oriģinālizdevumiem. Arī latviešu valodas izjūta viņam bija teicama, kas atspoguļojās viņa darbā.
Edgaram Rungam līdzvērtīga cilvēka mūsu vidū nav un, esmu pārliecināts, nekad vairs nebūs. Edgars Runga dzimis 1930. gada 15. aprīlī Ugāles pagastā. Mācījies Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūtā un vēlāk pabeidzis arī mūzikas novirziena pedagoģisko klasi, kas deva iespēju institūtā pasniegt mūzikas stundas 7. klasei. 1957. gadā Edgars beidzis LVU Fizikas un matemātikas fakultāti. Vēlāk desmit gadus strādājis Strazdumuižas internātvidusskolā par matemātikas skolotāju.

Pēc tam pievērsies grāmatu reprodukcijai Braila rakstā, sākot darbu izdevniecībā «Zvaigzne» (tagadējais «Apgāds Zvaigzne ABC»).
Nodarbojoties ar mūziku, Edgaram radās iedvesma radīt mūziku pašam. Viņa komponētās dziesmas atskaņoja ansamblis «Rondo», «Rudens Roze» un tautas koris «Jolanta». 1984. gada 12. maijā LVU Lielajā aulā LNB kora «Jolanta» koncertprogrammā «Šodien un
pirms simts gadiem» skanēja Edgara Rungas komponētā kora dziesma «Celies, dziesma, pār Dzimteni» ar Alfrēda Krūkļa vārdiem. Edgars ir komponējis arī tādas dziesmas kā «Rīts» (Valda Luksa vārdi), «Rudens» (Bruno Saulīša vārdi), «Oda pavasarim» (Jāņa Sudrabkalna vārdi) u.c.
Edgars Runga Braila rakstā sarakstījis grāmatu «Braila raksta nošu mācība», kas parastajā iespieddrukā (sadarbībā ar Guntu Biti) tika pārizdota 1998. gadā.
Edgars Runga miris 2011. gada 17. janvārī un apglabāts Kocēnu kapos.

Materiāls no Guntas Bites grāmatas „Klusie vēstures veidotāji”

Autors:  Ivars Ozoliņš

Materiālu publicēja: Inese Kaktiņa